Liepājā alga augusi straujāk nekā valstī
2020. gadā strādājošo liepājnieku vidējā bruto darba samaksa bija 867 eiro. Lai arī salīdzinājumā ar 2019. gadu vidējā darba samaksa Liepājā palielinājusies par 37 eiro jeb 4,5 procentiem, tomēr Latvijas trešajā lielākajā pilsētā iedzīvotāji aizvien vēl pelna mazāk nekā vidēji valstī, rāda pašvaldības Attīstības pārvaldes apkopotie dati.
Nora Driķe
"Kurzemes Vārds"
Liepājnieku vidējā bruto darba samaksa sasniegusi tikai 87,7 procentus no Latvijas vidējās bruto darba samaksas. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Liepājā bijis visstraujākais algu pieaugums, savukārt valstī vidējā alga palielinājusies par 36 eiro jeb par 3,8 procentiem.
Citāda aina ir uzņēmumos, kuros darbinieku skaits ir 50 un vairāk. Tajos privātajā sektorā Liepājā bijusi trešā augstākā strādājošo darba samaksa – 1245 eiro, vērtējot rādītājus starp deviņām lielākajām Latvijas pilsētām. Tas ir par 87 eiro jeb 7,4 procentiem vairāk nekā 2019. gada vidējā alga, otrs straujākais pieaugums privātajā sektorā valstī. Vēl straujāk alga pieaugusi Rēzeknē – par 11,2 procentiem. Privātajā sektorā strādājošiem lielākā darba alga bijusi Rīgā (1343 eiro) un Valmierā (1258 eiro). Bet darba samaksa samazinājusies Jelgavā (par 0,7 procentiem) un Ventspilī (par 2,7 procentiem).
Liepājā atalgojuma rādītājus ievērojami uzlabo apstrādes rūpniecības uzņēmumi, jaunās rūpnīcas Kapsēdes ielas biznesa parkā un citas jaunās ražotnes, uzskata Attīstības pārvaldes Ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols. “Rūpniecība mums aug, tajā ir stabils atalgojums un liels darbinieku skaits. Apmēram 6500 cilvēku strādā apstrādes rūpniecībā, tā ir kāda ceturtā piektā daļa no visiem Liepājā strādājošajiem, turklāt šajā jomā strādājošo īpatsvars vēl pieaug. Privāto uzņēmumu atalgojums ir saistīts ar pieaugošo apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjomu, kas arī pērn audzis par apmēram 8,6 procentiem, un tas arī atspoguļojas algās. Liepājas top-20 uzņēmumi ir apstrādes rūpniecības uzņēmumi,” sacīja ekonomists.
Arī sabiedriskajā sektorā strādājošo algas ir cēlušās, un šajā ziņā Liepāja vairs nav starp pilsētām ar zemāko atalgojumu – iepriekš starp deviņām lielajām pilsētām Liepāja bijusi otrā trešā no apakšas, bet tagad jau ceturtajā vietā no augšas ar vidējo algu 1038 eiro, tā pieaugusi par 99 eiro jeb 10,6 procentiem salīdzinājumā ar 2019. gadu, un tas ir straujākais pieaugums valstī.
Sabiedriskajā sektorā lielākā darba alga bijusi Rīgā (1352 eiro) un Ventspilī (1076 eiro). Liepājā darba algu pieaugumu ietekmēja gan tas, ka no 2020. gada janvāra pašvaldības iestādēs tika paaugstinātas algas par 5–10 procentiem, gan, iespējams, rādītājus ietekmējis arī samaksas pieaugums valsts iestādēs un mediķiem. Tomēr starpība starp lielo pilsētu vidējām algām sabiedriskajā sektorā nav nozīmīga, piemēram, Valmierā tie ir 1032 eiro, piebilda A. Vītols.
Kāpēc tomēr vidējās algas rādītāji Liepājā vēl ir tik zemi? Var spriest, ka uz leju “velk” mazie uzņēmumi. “Dažādās nozarēs maksāja minimālo algu un pat vēl mazāk, atkarībā no slodzes. Iespējams, zemākas algas ir viesmīlības biznesā, arī tekstilrūpniecībā nav tās augstākās algas,” pauda A. Vītols.
“Bet mēs tuvojamies Latvijas vidējam algu līmenim. Tirgus pieprasa nelielu algu celšanos. Lai gan pērn nedaudz pieauga bezdarbs, tagad tas atkal samazinās, ir pieprasījums pēc darbaspēka. Līdz ar to uzņēmumiem jāraugās, kā noturēt un piesaistīt jaunus darbiniekus. Tirgus to visu nedaudz regulē. Arī apstrādes uzņēmumi paši reizēm savā starpā konkurē. Labs speciālists būs labi apmaksāts savā jomā,” uzskata ekonomists.