Piektdien Latvijā līdzās sarkanbaltsarkanajām krāsām bija klāt arī melnā. Tā atgādināja par to šausmu sākumu, kas pirms 67 gadiem vācu okupācijas laikā mūsu zemē bija jāpiedzīvo Latvijas un citiem šurp atvestajiem ebrejiem, par 1941.gada 4.jūliju, kad sinagogas dedzināšana Rīgā iezīmēja holokausta sākumu. Arī Liepājā pieminēja ebreju tautas genocīda upurus.

Piemiņas brīdī Šķēdē, kur kara gados nogalināti vairāki tūkstoši ebreju, piedalījās Pilsētas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde. Upuru piemiņai nolika ziedus.

Ziedi, godinot mokas, ko nācās pārciest šīs tautas cilvēkiem, tika nolikti arī Līvas kapos. Latviete Biruta Bīrone tos bija atnesusi savas mirušās mātes Melānijas Zaverhāgenas vārdā. Zaverhāgenas kundze jaunības gados bija strādājusi pie uzņēmēja, augļu un ūdens iestādes īpašnieka Mindela, kurš viņai iemācījis profesiju, kas noderējusi visam mūžam, un visu mūžu pēc Otrā pasaules kara viņa sacījusi, ka labāka cilvēka par Mindela kungu nav, un, ja vien zinātu, kur atrodas viņa kapa vieta, tur noliktu sarkanas rozes. Kad Līvas kapos parādījās nogalināto Liepājas ebreju saraksts, kurā Biruta Bīrone atradusi mātes labdara vārdu, viņa sākusi šurp nest ziedus. 

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Biruta Bīrone savas mātes vārdā kārtējo reizi noliek sarkanas rozes ebreju piemiņas vietā Līvas kapos.