Šogad aprit 33. gadskārta, kopš Latvijas Tautas frontes organizētajām barikādēm, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem.

Tas bija satraukumu pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju.

Pulksten 16 Liepājas okupācijas muzeja pagalmā klātesošos uzrunās Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla, domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Viktors Kareckis, zvērestu dos jaunie zemessargi un jaunsargi veidos Latvijas valsts karogu goda sardzi, informē okupācijas muzeja vadītāja Sandra Šēniņa.

Svinīgā jauno zemessargu zvēresta došanas ceremonija ir nozīmīgs notikums katram topošajam zemessargam, jo ar to apliecina vēlmi un gatavību aizsargāt Latvijas tautu un valsti, tās neatkarību un drošību, netaupot spēkus, veselību un dzīvību.

Svinīgo ceremoniju vadīs Zemessardzes 44. kājnieku bataljona virsseržants galvenais virsseržants Armands Loginovs.

Atceres pasākumā spēlēs Jūras spēku orķestris, diriģents virsleitnants Andris Rasmanis. Pēc svinīgā pasākuma Liepājas okupācijas muzeja telpās būs iespēja nobaudītu Zemessardzes 44. kājnieku bataljona sarūpēto cienastu un pakavēties atmiņās par piedzīvoto toreiz, pirms 33 gadiem.

Savukārt pulksten 17 muzeja zālē uz koncertu aicina Andris Ērglis.

Pasākumā aicināti piedalīties bijušie tautfrontieši, barikāžu dalībnieki, jaunsargi, nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji un visi interesenti.

Pasākuma apmeklētāji varēs aplūkot fotoizstādi “Liepājnieki 1991. gada janvāra barikādēs”.

Jau 1988. gada vasarā daudzās iestādēs un uzņēmumos aktīvi organizējās Latvijas Tautas frontes (turpmāk LTF) atbalsta grupas.

12. novembrī notika LTF Liepājas nodaļas dibināšanas konference. Dažu mēnešu laikā LTF Liepājas nodaļā jau bija 13 tūkstoši biedru un neskaitāms atbalstītāju pulks. Neilgā laikā LTF Liepājas nodaļa kļuva par otru lielāko, tūlīt aiz Rīgas.

Viens no emocionāli vispacilājošākajiem Atmodas laika brīžiem Liepājā bija sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšana virs Liepājas Universitātes (toreiz – Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts) ēkas 1988. gada 18. novembrī.

1989. gada 21. jūlijā LTF Liepājas nodaļa organizēja vērienīgu manifestāciju un akciju “Neatkarības iela” pret 1940. gada padomju okupāciju.

Pirmo reizi liepājnieki pārliecinoši nesa transparentus ar uzrakstiem – “Par Latvijas neatkarību”.

Sekoja neskaitāmas akcijas, mītiņi, demonstrācijas, parakstu vākšanas kampaņas, piedalīšanās tautas manifestācijās Rīgā un akcijā “Baltijas ceļš”.

1989. gada 9. decembrī Latvijā notika pirmās demokrātiskās pašvaldību vēlēšanas, vēlāk Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās Tautas fronte uzvarēja Interfronti, arī Liepājā.

Neraugoties uz uzvaru vēlēšanās un Neatkarības deklarācijas pieņemšanu, PSRS centrālā vara neatzina Neatkarības deklarāciju.

1991. gadā notika divi Latvijas neatkarības pretinieku mēģinājumi ar spēku ieņemt Latvijas Republikas Augstākās Padomes ēku.

13. janvārī sākas Barikāžu laiks. Uz Rīgu katru dienu no Liepājas izbrauca 4–6 autobusi. Arī Liepājā sargāja pilsētas Valdi, pastu, laikrakstu redakcijas un televīzijas torni.

Liepājnieki centās palīdzēt, kā vien varēja. Ziedoja naudu, nesa kažokus, adītus cimdus un zeķes, pārtiku un cigarešu talonus.

Augusta puča laikā bija ļoti saspringta situācija. Pilsētas Valde un LTF Liepājas nodaļa aicināja iedzīvotājus izrādīt pilsonisko nepakļaušanos, uzņēmumos un iestādēs sākās streiki, tika pārtraukta tramvaju un autobusu satiksme.

23. augustā LTF Liepājas nodaļa rīkoja mītiņu Rožu laukumā. Pilsētas valdes locekļi, kārtības sargi un prokuratūras darbinieki pārņēma komunistiskās partijas un čekas īpašumus un arhīvus. Demontēja Ļeņina pieminekli.

Liepājas tautfrontieši bija vajadzīgi savai pilsētai un valstij. Tas bija viņu laiks. Un viņi uzvarēja. 1991. gada 22. augustā sākās Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskā atzīšana. Beidzot Latvija bija brīva un neatkarīga valsts.