“Arī Kurzemē uzsāksim patstāvīgu sirds stimulatoru implantāciju. Līdz šim to varēja izdarīt tikai Rīgā. Šo projektu esam aizsākuši kopā ar Gaiļezera slimnīcas dakteri Jāni Puduli,” stāsta kardiologs.

Kurzemē pašlaik ir ap 300–400 pacientu ar pastāvīgiem sirds stimulatoriem. Šos pacientus pagaidām visā Kurzemē kontrolē un pārbauda dakteris Valters Stirna. “Akūtos gadījumos pacienti tiks sūtīti uz Rīgu tāpat kā iepriekš, bet plānveida operācijas varēsim veikt šeit, Liepājā, kardiologa Puduļa uzraudzībā. Tie būs, piemēram, pacienti, kuriem sirds stimulatora baterija iet uz beigām, kuriem ir dokumentēta pārejoši lēna sirdsdarbība – visiem, kam manipulācija būs nepieciešama tuvāko dažu mēnešu laikā.”

Dakteris skaidro, ka cilvēks pēc operācijas var atgūt dzīves kvalitāti, kas nav iespējama ar palēninātu pulsu. “Pēc stimulatora ievietošanas cilvēks var lēkt kaut ar izpletni un iet uz balli, līdzko brūce ir sadzijusi!” Vienīgie ierobežojumi ir saistīti ar magnētiskās rezonanses izmeklējumu.

“Ar jaunākajiem sirds stimulatoriem drīkst veikt magnētisko rezonansi, dažus pārslēdz īpašā drošības režīmā, bet to nevar darīt ar visiem. Katrā ziņā pacientam medicīnas darbinieki vienmēr pajautā par stimulatoru.

Jāatceras arī, ka sirds stimulatora pasei vienmēr jābūt līdzi, jo to var paprasīt kā lidostā, tā, piemēram, arī Saeimas ēkā, kur jāiet cauri metāla detektoriem.”

Par implanta nepieciešamību var runāt tad, ja pulsa intensitātes rādītājs ir zem 40 reizēm minūtē. Lielākoties tā ir dzīves laikā iegūta kaite, tomēr gadījumi ir dažādi, un ir cilvēki, kam ar sirds stimulatoru jādzīvo no zīdaiņa vecuma līdz mūža nogalei. Sirdij kritiskos brīžos cilvēks parasti sajūt lielu vājumu un ģībst. “Tad ir jāsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, un mēs šeit, slimnīcā, jau tālāk zināsim, kā pacientam palīdzēt.”

Šis pakalpojums ir pieejams valsts programmā, kas nozīmē, ka pacientam ir jāmaksā tikai līdzmaksājums.