Otrdiena, 21. maijs Ingmārs, Ernestīne, Akvelīna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepājā dažviet namus nevar pieslēgt centralizētajai kanalizācijai

Viens kaimiņš čurā, bet otrs blakus ņem ūdeni no akas. No vides un veselības viedokļa nepieņemamo gruntsūdeņu piesārņošanu var novērst, pieslēdzoties kanalizācijas tīklam vai vismaz ierīkojot hermētisku tvertni, tomēr vēl 21. gadsimtā kārtības šai jomā nav pat pilsētās, par lauku apvidiem nemaz nerunājot.

Liepājā dažviet namus nevar pieslēgt centralizētajai kanalizācijai
Latvietim iecienītās sirsniņmājiņas nav aizliegtas, taču tās atbilstoši jāapsaimnieko, lai saturs nenonāktu gruntsūdeņos un augsnē. (Foto: pexels.com)
Latvietim iecienītās sirsniņmājiņas nav aizliegtas, taču tās atbilstoši jāapsaimnieko, lai saturs nenonāktu gruntsūdeņos un augsnē. (Foto: pexels.com)
04.04.2024 06:02

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Liepāja savas decentralizētās kanalizācijas sistēmas ir uzskaitījusi, Dienvidkurzemes novadā iedzīvotāju pasivitātes dēļ tik labi neiet.

Nav prieka par nosēdaku

Liepājas dome martā apstiprinājusi “Decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtības saistošos noteikumus”.

Jau pirms pieciem gadiem stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas pieprasīja līdz pērnā gada beigām vai nu nodrošināt decentralizētās kanalizācijas sistēmas (DKS) atbilstību to prasībām, vai arī pieslēgties centralizētajai sistēmai, ja tāda ir pieejama.

Ja māju īpašnieki nedara ne vienu, ne otru, rodas arvien lielāks vides apdraudējuma risks un par to var administratīvi sodīt.

Uzņēmumā “Liepājas ūdens” atzīst, ka pilsētā ir dažas vietas, kur vēsturiski tā sanācis, ka nevar pieslēgties centralizētajai kanalizācijai.

Šāda situācija ir arī privātmājai Tukuma ielā un tai kaimiņos esošajā uzņēmumā.

“To pajautājiet tiem, kas projektēja tramvaja līniju,” “Kurzemes Vārdam” saka mājas saimnieks, kurš nevēlas publicitāti.

“Kad taisīja lietus ūdens kanalizāciju, kāpēc neuztaisīja arī otru? Apbrīnoju pilsētas saimniekus. Tai brīdī tas sīknaudu maksāja.”

Māja būvēta 20. gadsimta 30. gadu beigās, un tad bija sausā tualete. Vēlāk labierīcības pārbūvētas. Ja būtu tikai jāizveido pieslēgums līdz ielas tīklam, īpašnieks to izdarītu.

“Nekāda prieka jau nav ar to nosēdaku,” viņš atzīst. To izvedot četras reizes gadā, jo mājā dzīvo tikai divi cilvēki. Tvertne esot pamatīga, neko cauri nelaiž.

Atšķirībā no šī privātmājas īpašnieka liela daļa citu nevēlas vai nevar apmaksāt pieslēgumu tīkliem.

Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš norāda, ka saistošie noteikumi pašvaldības līdzfinansējuma iegūšanai visdrīzāk būtu rakstīti pāris cilvēkiem, jo skaits ir pavisam neliels un starp tiem ir arī cilvēki, kuri negrib pieslēgumu ne ar līdzmaksājumu, ne bez tā.

Būs uzskaite, būs arī kontrole

Dienvidkurzemes novada dome pagājušajā gadā pieņēma attiecīgus saistošos noteikumus.

“Katrs novads bija kaut ko iesācis, bet līdz galam nebija ticis,” stāsta pašvaldības izpilddirektora vietniece Eva Mahta.

Ir izveidots vienots reģistrs DKS uzskaitei. “Vecajos novados” bija fiksēts niecīgs skaits – ap 30.

“Gribētos, lai reģistrēšana ietu raitāk. Patlaban kopā ir reģistrētas 265 DKS, noteikti to ir daudz vairāk. Vismaz divreiz esam publicējuši informāciju “Dienvidkurzemes Novada Vēstīs”, cenšamies nodot ziņu ar pārvaldnieku starpniecību,” viņa atzīmē.

Kas traucē, vai bažas, ka pēc reģistrācijas nāksies arī pareizi apsaimniekot DKS? E. Mahta uzskata, ka tā varētu būt – tiklīdz būs uzskaite, būs arī jānodrošina kontrole. Iedzīvotājus mēģinās aktīvāk uzrunāt pārvaldnieki.

“Ja arī tad nenāks iesniegumi, droši vien nāksies iesaistīt pašvaldības policiju, lai apseko un tad uzliek par pienākumu noteiktā termiņā reģistrēt,”

viņa uzsver.

Iedzīvotāji Dienvidkurzemē esot ieinteresēti pieslēgties centralizētajiem tīkliem. Ir iespējams pieteikties konkursā un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu, ko daudzi izmanto, īpaši Priekulē, kur izbūvēti jauni tīkli, un Aizputē.

“Problēmzona ir mazdārziņi, jo Šķēdē vai Ječos tās ir apdzīvojamas mājas, ne tikai dārza būdiņas, tām ir izbūvētas DKS. Blīvums ir liels. Bieži vien turpat ir aka, un tāds ūdens nav dzeršanai izmantojams.

Diemžēl vides lietas ir tās, par kurām iedomājamies stipri novēloti, bet ietekme veidojas visu laiku,” pauž E. Mahta.

Eiropas nauda sarūk

Ūdenssaimniecības nozare ir kritiskā stāvoklī, trauksmi ceļ Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Notekūdeņu apsaimniekošanas un ūdensapgādes investīciju plāni 2021.–2027. gadam izstrādāti 2020. gadā, un “tagad jau skaitļi ir pavisam citi”, saka LPS padomniece vides jautājumos Sandra Bērziņa.

Kanalizācijai un ūdensapgādei nepieciešamās izmaksas šajā periodā ir teju 200 miljoni eiro.

Notekūdeņu apsaimniekošanas attīstībai no Kohēzijas fonda šajā periodā pieejami nedaudz virs 74 miljoniem eiro, bet ūdensapgādei ES nauda nav pieejama.

Jāiztiek ar tarifiem, un tie nosedz tikai ap 1,3% no izmaksām.

“No naudas, ko pašlaik samaksājam par ūdeni un kanalizāciju, septiņi procenti tiek atstāti attīstības projektiem.

Tie ir aptuveni 9 miljoni – tikai 15% no nepieciešamajām izmaksām esošo prasību izpildei,” stāsta S. Bērziņa.

“Latvijas ūdenssaimniecības un kanalizācijas asociācija ir aprēķinājusi – lai tikai no tarifiem nosegtu izmaksas, prasību izpildīšanai būtu nepieciešami 145 gadi,” viņa atzīmē.

Eiropas Savienība tuvāko mēnešu laikā plāno pieņemt priekšlikumu direktīvai par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, kas paredz jaunas prasības, kā arī siltumnīcefekta novēršanu un energoefektivitātes uzlabošanu.

Pie centralizētajiem kanalizācijas tīkliem būs jāpieslēdzas visās blīvi apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits sasniedz tūkstoti.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, tikai šīs vienas prasības izpildei nepieciešami 451 miljons eiro, norāda LPS padomniece.  

“Par kādiem līdzekļiem segsim jauno prasību izpildi, ja ne tuvu nevaram nosegt esošās?” viņa vaicā.

Pēc LPS aprēķiniem, patlaban vidēji vienā mājsaimniecībā cilvēki maksā par ūdeni un kanalizāciju 20–25 eiro mēnesī.

Nākotnē saskaņā ar Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas aprēķiniem

tarifi varētu augt vismaz trīskārši.

“Pasaules Banka ir aprēķinājusi, ka, ūdenssaimniecības tarifam tuvojoties 4% slieksnim no mājsaimniecības kopējā maksājuma, maksātspēja ir apdraudēta. Pēc mūsu provizoriskiem aprēķiniem, maksātspēja būtu apdraudēta lielākajai daļai Latvijas teritorijas,” brīdina S. Bērziņa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informē, ka jaunajā direktīvā noteiktajām prasībām ir paredzēti dažādi sasniegšanas termiņi (pat līdz 2045. gadam), ņemot vērā, ka to izpildei būs vajadzīgi lieli ieguldījumi notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūrā.

Lai izstrādātu labāko risinājumu jauno prasību izpildei, ministrija ir paredzējusi plāna izstrādē iesaistīt pašvaldības un ūdenssaimniecības nozari.

“Tiks apzināti visi iespējamie finansējuma avoti, ne tikai tarifu paaugstināšana.

Tomēr jāņem vērā, ka ūdenssaimniecības infrastruktūrai pieejamie ES fondu līdzekļi ar katru finanšu plānošanas periodu samazinās, līdz ar to nevaram prognozēt, vai arī pēc 2027. gada būs pieejams ES finansējums,” ziņo VARAM.

Uz ES fondu līdzekļiem jauno tīklu izbūvei pilsētas dienvidrietumos, kur plānots dzīvojamais rajons, cer arī Liepājas pašvaldība. Varbūt būs jāņem aizdevums, pieļauj D. Jēriņš.

Ja neradīsies finansējums, tarifi krietni pieaugs

Intervija ar SIA “Liepājas ūdens” valdes priekšsēdētāju Andi Deju.

Līdz pērnā gada nogalei visām mājsaimniecībām jābūt pieslēgtām centralizētajai kanalizācijai, ja vien tas ir iespējams. Taču dabā tas tā nav. Kāpēc?

– Esam apsekojuši un reģistrējuši visas decentralizētās kanalizācijas sistēmas (DKS). Mums to ir ļoti maz, citur valstī skaits ir tūkstošos.

Uzskaiti sāka tāpēc, ka dažādos Eiropas Savienības projektos tika izbūvēti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli. Taču tobrīdējie likumi neizvirzīja noteikumus, kas uzliktu par pienākumu iedzīvotājiem pie tiem pieslēgties.

Ūdensapgādes uzņēmumiem neļāva ierakstīt likumā, ka tas ir obligāti.

Radās ideja, ka, uzskaitot DKS, varēsim apzināt situāciju un pēc tam pieņemt lēmumus, ko darīt tālāk.

– Ko vispār nozīmē DKS, un kādas tās mums ir?

– Parasta atejas bedre. DKS skaisti skan, bet šīs konstrukcijas nav hermētiskas. No tiem 113 objektiem ir desmit sausās tualetes un 13 hermētiskas tvertnes. Pārējās visas laiž gruntī. Tas nozīmē, ka piesārņo grunti ne tikai sev, bet arī kaimiņam.

Šādas DKS privātmājās ir šur un tur pa visu pilsētu, nav koncentrējušās vienā rajonā.

Šis nav jautājums, kuru var sakārtot dienas vai mēneša laikā. Diemžēl iemesli, kādēļ cilvēki nav pieslēgušies, ir dažnedažādi.

– Galvenais ir finanšu trūkums?

– Tas nav vienīgais. Tīkli pārsvarā ir pievilkti līdz žogam. Liela daļa ir mājas, kas uzbūvētas pēc Otrā pasaules kara un kurās nav paredzēts sanitārais mezgls.

Podu vienkārši nav kur ielikt.

Ja pārbūvētu māju, tad kanalizācijas pievilkšanas izmaksas būtu nieks, salīdzinot ar to.

Otra kategorija ir mājas, kurās mīt vecāki cilvēki, un viņi dzīvo tā, kā visu mūžu dzīvojuši. Gājām runāties ar visiem cilvēkiem, jo ar vēstuļu rakstīšanu neko nevar atrisināt. Viņi saka: “Nu, dēliņ, mēs visu mūžu esam kakājuši dārzā. Nāks jaunie, viņiem vajadzēs un viņi uztaisīs.”

Ir daudzas mājas, kas tiek sakārtotas uzreiz pēc īpašnieka maiņas.

– Tie taču ir pārkāpumi pret vidi, bet, šķiet, sodīts neviens nav?

– Tāds nebija mūsu mērķis. Instrumenti mums ir doti – varam sagatavot dokumentus, bet paši sodīt nevaram, to dara pašvaldības policija. Taču pagaidām pa tādu ceļu negrasāmies iet,

turpinām ar cilvēkiem runāt, lai viņi saprot, ka dara pāri ne tikai savai, bet arī kaimiņu zemītei.

Viena lieta ir laukos, kur kilometriem apkārt neviens nedzīvo, tomēr pilsētā tā darīt nedrīkst. Ja visu skalo gruntī, tad labi ir tikmēr, kamēr viss ir labi, kamēr no akas nesaķer kādu slimību…

Mērķis ir izglītot par vides piesārņošanu un visus pievienot tīkliem. 

– Liepājas pašvaldība vairākās jomās palīdz iedzīvotājiem ar līdzfinansējumu. Vai nevarētu atbalstīt arī pieslēgšanos kanalizācijas tīkliem?

– Man šķiet, šis gadījums ar 113 gabaliem nav tas, kur būtu nepieciešams līdzfinansēt. Jo sākums, kā jau teicu, ir māju remonti, kur pašvaldība nevar ieguldīt.

Nedomāju, ka DKS skaits samazinātos, ja būtu pieejams finansējums. Nav jēgas atvilkt cauruli līdz mājai, ja sienai otrā pusē nekā nav.

– Vai jūs arī bažījaties, ka jaunās ES prasības sadārdzinās iedzīvotājiem ūdenssaimniecības pakalpojumus?

– Tās ir ļoti pamatotas bažas. Prasības pieaugs, un nav redzams, no kurienes varētu rasties finansējums.

Mums būs jātaisa dažnedažādas jaunas analīzes gan dzeramajam ūdenim, gan notekūdeņiem. Būs obligātas analīzes, ko Latvijā nemaz neveic, jāsūta uz ārzemēm. Iedomājieties, cik tas maksās.

Ja neradīsies finansējums, par ko runājam visās institūcijās, tad

tarifi noteikti pieaugs diezgan krietni, jo cita ceļa jau nav.

Latvijā viens miljards ir ieguldīts ūdenspadeves sistēmā, bet tas ir nepilnīgi, lai atjaunotu visu sistēmu. Mazpilsētās vajadzīgi milzīgi ieguldījumi, bet sava izmēra dēļ tās nevar pretendēt ne uz ko.

Liepājā plānotajā jaunajā rajonā Dienvidrietumos ir jāvelk ūdensvads un kanalizācija, tur ir miljoni jāiegulda. Mūsu tarifos nav paredzēta jaunu tīklu būvniecība, tikai esošo uzturēšana.

– Kāpēc “Liepājas ūdens” ņem nost ūdens brīvkrānus? Iedzīvotājus tas uztrauc.

– Kādreiz Liepājā bija pāri par 140 brīvkrānu, jo ne tuvu visās mājās bija ūdensvads. Iedzīvotāji ņēma pilsētas ūdensvada ūdeni ar spaiņiem saimnieciskajām vajadzībām, ne jau padzerties.

Šobrīd 5735 objektos ir iekšā ūdens, attāluma dēļ no tīkliem pieslēgt neiespējami tikai 13 privātmājas.

Brīvkrāni zaudējuši jēgu, tos lieto tikai tie, kas brauc uz dārziņiem un mašīnās ved līdzi bamšļos ūdeni.

Tas nav mūsu mērķis, tāpēc brīvkrānus no ielām noņemam, jo tie ir iespējams piesārņojuma avots, nevaram tur nodrošināt ūdens kvalitāti.

Ar drošību tiem nav nekāda sakara, jo vairāk apdraudēts ir tas, kas atrodas brīvā dabā, nevis iekšā mājā.

Vietā Liepājā nāks četri brīvkrāni ar citu jēgu – kur cilvēki var padzerties un uzpildīt sev pudeli. Un jādomā arī par publiskām iekštelpām, kuru īpašniekiem jābūt morālai atbildībai, lai apmeklētāji varētu par brīvu padzerties krāna ūdeni.

Uzziņai

DKS Liepājā

2018. gadā – 259 adresēs.

Līdz 2023. gada 31. decembrim ir parakstīti 146 līgumi par pieslēgšanos centralizētās kanalizācijas sistēmai.

2024. gada 1. janvārī DKS lieto 113 adresēs, no kurām 18 nodrošina normatīvo aktu prasības, bet 95 adresēs ir konstatējami pārkāpumi.

Pilsētā ir 5735 “Liepājas ūdens” klienti, no kuriem 205 ir iespējas pieslēgties centralizētajai kanalizācijai. No tiem 86 ir jaunbūves vai sagruvušas mājas, kuru DKS nelieto.

Ūdensapgādei vēl nav pieslēgušies 148 adresēs.

Avots: ”Liepājas ūdens”

Es domāju tā: Vai esat gatavi par ūdeni maksāt vairāk?

Astrīda Katla – pensionāre:

– Pati ūdenssaimniecībā nostrādāju gadus divdesmit un tagad esmu pensijā. Protams, gribētos maksāt mazāk nekā tagad, nevis vairāk. Saprotams, ja mainīs cenu uz augšu, tad arī maksāsim. Citu variantu nav. Kā jau pensionāre, es taupu ūdeni ar mērķi maksāt mazāk, lai pensija tik ātri nediltu.

Inta – strādā:

– Atbildu nē, bet no manas atbildes nekas jau nebūs atkarīgs. Runājot par ūdeni, mamma mani iemācīja taupīt un visu savu mūžu to arī daru. Ja netaupa, tad jāmaksā vairāk. Vecākiem jāmāca bērniem taupīt. Taupīšana man ir pašsaprotama, nemaz nav grūta, jo šī prasme izstrādājusies mūža garumā. Nav sajūtas, ka taupot sevi pārlieku ierobežoju un tāpēc jūtos slikti. 

Maija Vītola – skaistumkopšanas speciāliste:

– Jā, bet ģimenē ūdeni dzeršanai pērkam veikalā, jo mums svarīgs pH līmenis. Ēdiena gatavošanai ūdeni ņemu no krāna. Nav tā, ka taupu taupīšanas dēļ. Ūdeni no krāna lietojam tik, cik nepieciešams. Jāmazgājas pašiem, jāmazgā apģērbs. Galvenais, lai ūdens, par ko maksājam, ir kvalitatīvs.

Ilze Vainovska – mezglu sējēja:

– Ir varianti? Absurds jautājums tvaika nolaišanai, jo citu variantu jau nav. Nezinu nevienu gadījumu, kad attiecībā uz maksāšanu kaut kas būtu atkarīgs no manas gribēšanas, patikšanas un varēšanas. Ūdeni, protams, taupu, jo esmu taupīgs cilvēks. Mani vecmāmiņa tā audzināja, ka taupīt ir labi un pareizi. Jā, var ietaupīt naudu.

Elita Brantevica – tramvaja vadītāja:

– Nav variantu, būs jāmaksā. Tikai kādas tās cenas būs? Vai samērīgas? Teikšu, ka ūdeni netaupu. Lietoju tik, cik vajag. Man daudz mazbērnu, vai katru dienu viņiem apģērbs jāmazgā. Lai gatavotu ēdienu, izmantoju tikai un vienīgi ļoti laba avota ūdeni, kas neveido kaļķa nogulsnes. Līdz tam jābrauc diezgan tālu. Sapildām traukos un vedam mājās.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz