Liepāja savas decentralizētās kanalizācijas sistēmas ir uzskaitījusi, Dienvidkurzemes novadā iedzīvotāju pasivitātes dēļ tik labi neiet.

Nav prieka par nosēdaku

Liepājas dome martā apstiprinājusi “Decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtības saistošos noteikumus”.

Jau pirms pieciem gadiem stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas pieprasīja līdz pērnā gada beigām vai nu nodrošināt decentralizētās kanalizācijas sistēmas (DKS) atbilstību to prasībām, vai arī pieslēgties centralizētajai sistēmai, ja tāda ir pieejama.

Ja māju īpašnieki nedara ne vienu, ne otru, rodas arvien lielāks vides apdraudējuma risks un par to var administratīvi sodīt.

Uzņēmumā “Liepājas ūdens” atzīst, ka pilsētā ir dažas vietas, kur vēsturiski tā sanācis, ka nevar pieslēgties centralizētajai kanalizācijai.

Šāda situācija ir arī privātmājai Tukuma ielā un tai kaimiņos esošajā uzņēmumā.

“To pajautājiet tiem, kas projektēja tramvaja līniju,” “Kurzemes Vārdam” saka mājas saimnieks, kurš nevēlas publicitāti.

“Kad taisīja lietus ūdens kanalizāciju, kāpēc neuztaisīja arī otru? Apbrīnoju pilsētas saimniekus. Tai brīdī tas sīknaudu maksāja.”

Māja būvēta 20. gadsimta 30. gadu beigās, un tad bija sausā tualete. Vēlāk labierīcības pārbūvētas. Ja būtu tikai jāizveido pieslēgums līdz ielas tīklam, īpašnieks to izdarītu.

“Nekāda prieka jau nav ar to nosēdaku,” viņš atzīst. To izvedot četras reizes gadā, jo mājā dzīvo tikai divi cilvēki. Tvertne esot pamatīga, neko cauri nelaiž.

Atšķirībā no šī privātmājas īpašnieka liela daļa citu nevēlas vai nevar apmaksāt pieslēgumu tīkliem.

Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš norāda, ka saistošie noteikumi pašvaldības līdzfinansējuma iegūšanai visdrīzāk būtu rakstīti pāris cilvēkiem, jo skaits ir pavisam neliels un starp tiem ir arī cilvēki, kuri negrib pieslēgumu ne ar līdzmaksājumu, ne bez tā.

Būs uzskaite, būs arī kontrole

Dienvidkurzemes novada dome pagājušajā gadā pieņēma attiecīgus saistošos noteikumus.

“Katrs novads bija kaut ko iesācis, bet līdz galam nebija ticis,” stāsta pašvaldības izpilddirektora vietniece Eva Mahta.

Ir izveidots vienots reģistrs DKS uzskaitei. “Vecajos novados” bija fiksēts niecīgs skaits – ap 30.

“Gribētos, lai reģistrēšana ietu raitāk. Patlaban kopā ir reģistrētas 265 DKS, noteikti to ir daudz vairāk. Vismaz divreiz esam publicējuši informāciju “Dienvidkurzemes Novada Vēstīs”, cenšamies nodot ziņu ar pārvaldnieku starpniecību,” viņa atzīmē.

Kas traucē, vai bažas, ka pēc reģistrācijas nāksies arī pareizi apsaimniekot DKS? E. Mahta uzskata, ka tā varētu būt – tiklīdz būs uzskaite, būs arī jānodrošina kontrole. Iedzīvotājus mēģinās aktīvāk uzrunāt pārvaldnieki.

“Ja arī tad nenāks iesniegumi, droši vien nāksies iesaistīt pašvaldības policiju, lai apseko un tad uzliek par pienākumu noteiktā termiņā reģistrēt,”

viņa uzsver.

Iedzīvotāji Dienvidkurzemē esot ieinteresēti pieslēgties centralizētajiem tīkliem. Ir iespējams pieteikties konkursā un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu, ko daudzi izmanto, īpaši Priekulē, kur izbūvēti jauni tīkli, un Aizputē.

“Problēmzona ir mazdārziņi, jo Šķēdē vai Ječos tās ir apdzīvojamas mājas, ne tikai dārza būdiņas, tām ir izbūvētas DKS. Blīvums ir liels. Bieži vien turpat ir aka, un tāds ūdens nav dzeršanai izmantojams.

Diemžēl vides lietas ir tās, par kurām iedomājamies stipri novēloti, bet ietekme veidojas visu laiku,” pauž E. Mahta.

Eiropas nauda sarūk

Ūdenssaimniecības nozare ir kritiskā stāvoklī, trauksmi ceļ Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Notekūdeņu apsaimniekošanas un ūdensapgādes investīciju plāni 2021.–2027. gadam izstrādāti 2020. gadā, un “tagad jau skaitļi ir pavisam citi”, saka LPS padomniece vides jautājumos Sandra Bērziņa.

Kanalizācijai un ūdensapgādei nepieciešamās izmaksas šajā periodā ir teju 200 miljoni eiro.

Notekūdeņu apsaimniekošanas attīstībai no Kohēzijas fonda šajā periodā pieejami nedaudz virs 74 miljoniem eiro, bet ūdensapgādei ES nauda nav pieejama.

Jāiztiek ar tarifiem, un tie nosedz tikai ap 1,3% no izmaksām.

“No naudas, ko pašlaik samaksājam par ūdeni un kanalizāciju, septiņi procenti tiek atstāti attīstības projektiem.

Tie ir aptuveni 9 miljoni – tikai 15% no nepieciešamajām izmaksām esošo prasību izpildei,” stāsta S. Bērziņa.

“Latvijas ūdenssaimniecības un kanalizācijas asociācija ir aprēķinājusi – lai tikai no tarifiem nosegtu izmaksas, prasību izpildīšanai būtu nepieciešami 145 gadi,” viņa atzīmē.

Eiropas Savienība tuvāko mēnešu laikā plāno pieņemt priekšlikumu direktīvai par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, kas paredz jaunas prasības, kā arī siltumnīcefekta novēršanu un energoefektivitātes uzlabošanu.

Pie centralizētajiem kanalizācijas tīkliem būs jāpieslēdzas visās blīvi apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits sasniedz tūkstoti.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, tikai šīs vienas prasības izpildei nepieciešami 451 miljons eiro, norāda LPS padomniece.  

“Par kādiem līdzekļiem segsim jauno prasību izpildi, ja ne tuvu nevaram nosegt esošās?” viņa vaicā.

Pēc LPS aprēķiniem, patlaban vidēji vienā mājsaimniecībā cilvēki maksā par ūdeni un kanalizāciju 20–25 eiro mēnesī.

Nākotnē saskaņā ar Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas aprēķiniem

tarifi varētu augt vismaz trīskārši.

“Pasaules Banka ir aprēķinājusi, ka, ūdenssaimniecības tarifam tuvojoties 4% slieksnim no mājsaimniecības kopējā maksājuma, maksātspēja ir apdraudēta. Pēc mūsu provizoriskiem aprēķiniem, maksātspēja būtu apdraudēta lielākajai daļai Latvijas teritorijas,” brīdina S. Bērziņa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informē, ka jaunajā direktīvā noteiktajām prasībām ir paredzēti dažādi sasniegšanas termiņi (pat līdz 2045. gadam), ņemot vērā, ka to izpildei būs vajadzīgi lieli ieguldījumi notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūrā.

Lai izstrādātu labāko risinājumu jauno prasību izpildei, ministrija ir paredzējusi plāna izstrādē iesaistīt pašvaldības un ūdenssaimniecības nozari.

“Tiks apzināti visi iespējamie finansējuma avoti, ne tikai tarifu paaugstināšana.

Tomēr jāņem vērā, ka ūdenssaimniecības infrastruktūrai pieejamie ES fondu līdzekļi ar katru finanšu plānošanas periodu samazinās, līdz ar to nevaram prognozēt, vai arī pēc 2027. gada būs pieejams ES finansējums,” ziņo VARAM.

Uz ES fondu līdzekļiem jauno tīklu izbūvei pilsētas dienvidrietumos, kur plānots dzīvojamais rajons, cer arī Liepājas pašvaldība. Varbūt būs jāņem aizdevums, pieļauj D. Jēriņš.

Ja neradīsies finansējums, tarifi krietni pieaugs

Intervija ar SIA “Liepājas ūdens” valdes priekšsēdētāju Andi Deju.

– Līdz pērnā gada nogalei visām mājsaimniecībām jābūt pieslēgtām centralizētajai kanalizācijai, ja vien tas ir iespējams. Taču dabā tas tā nav. Kāpēc?

– Esam apsekojuši un reģistrējuši visas decentralizētās kanalizācijas sistēmas (DKS). Mums to ir ļoti maz, citur valstī skaits ir tūkstošos.

Uzskaiti sāka tāpēc, ka dažādos Eiropas Savienības projektos tika izbūvēti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli. Taču tobrīdējie likumi neizvirzīja noteikumus, kas uzliktu par pienākumu iedzīvotājiem pie tiem pieslēgties.

Ūdensapgādes uzņēmumiem neļāva ierakstīt likumā, ka tas ir obligāti.

Radās ideja, ka, uzskaitot DKS, varēsim apzināt situāciju un pēc tam pieņemt lēmumus, ko darīt tālāk.

– Ko vispār nozīmē DKS, un kādas tās mums ir?

– Parasta atejas bedre. DKS skaisti skan, bet šīs konstrukcijas nav hermētiskas. No tiem 113 objektiem ir desmit sausās tualetes un 13 hermētiskas tvertnes. Pārējās visas laiž gruntī. Tas nozīmē, ka piesārņo grunti ne tikai sev, bet arī kaimiņam.

Šādas DKS privātmājās ir šur un tur pa visu pilsētu, nav koncentrējušās vienā rajonā.

Šis nav jautājums, kuru var sakārtot dienas vai mēneša laikā. Diemžēl iemesli, kādēļ cilvēki nav pieslēgušies, ir dažnedažādi.

– Galvenais ir finanšu trūkums?

– Tas nav vienīgais. Tīkli pārsvarā ir pievilkti līdz žogam. Liela daļa ir mājas, kas uzbūvētas pēc Otrā pasaules kara un kurās nav paredzēts sanitārais mezgls.

Podu vienkārši nav kur ielikt.

Ja pārbūvētu māju, tad kanalizācijas pievilkšanas izmaksas būtu nieks, salīdzinot ar to.

Otra kategorija ir mājas, kurās mīt vecāki cilvēki, un viņi dzīvo tā, kā visu mūžu dzīvojuši. Gājām runāties ar visiem cilvēkiem, jo ar vēstuļu rakstīšanu neko nevar atrisināt. Viņi saka: “Nu, dēliņ, mēs visu mūžu esam kakājuši dārzā. Nāks jaunie, viņiem vajadzēs un viņi uztaisīs.”

Ir daudzas mājas, kas tiek sakārtotas uzreiz pēc īpašnieka maiņas.

– Tie taču ir pārkāpumi pret vidi, bet, šķiet, sodīts neviens nav?

– Tāds nebija mūsu mērķis. Instrumenti mums ir doti – varam sagatavot dokumentus, bet paši sodīt nevaram, to dara pašvaldības policija. Taču pagaidām pa tādu ceļu negrasāmies iet,

turpinām ar cilvēkiem runāt, lai viņi saprot, ka dara pāri ne tikai savai, bet arī kaimiņu zemītei.

Viena lieta ir laukos, kur kilometriem apkārt neviens nedzīvo, tomēr pilsētā tā darīt nedrīkst. Ja visu skalo gruntī, tad labi ir tikmēr, kamēr viss ir labi, kamēr no akas nesaķer kādu slimību…

Mērķis ir izglītot par vides piesārņošanu un visus pievienot tīkliem. 

– Liepājas pašvaldība vairākās jomās palīdz iedzīvotājiem ar līdzfinansējumu. Vai nevarētu atbalstīt arī pieslēgšanos kanalizācijas tīkliem?

– Man šķiet, šis gadījums ar 113 gabaliem nav tas, kur būtu nepieciešams līdzfinansēt. Jo sākums, kā jau teicu, ir māju remonti, kur pašvaldība nevar ieguldīt.

Nedomāju, ka DKS skaits samazinātos, ja būtu pieejams finansējums. Nav jēgas atvilkt cauruli līdz mājai, ja sienai otrā pusē nekā nav.

– Vai jūs arī bažījaties, ka jaunās ES prasības sadārdzinās iedzīvotājiem ūdenssaimniecības pakalpojumus?

– Tās ir ļoti pamatotas bažas. Prasības pieaugs, un nav redzams, no kurienes varētu rasties finansējums.

Mums būs jātaisa dažnedažādas jaunas analīzes gan dzeramajam ūdenim, gan notekūdeņiem. Būs obligātas analīzes, ko Latvijā nemaz neveic, jāsūta uz ārzemēm. Iedomājieties, cik tas maksās.

Ja neradīsies finansējums, par ko runājam visās institūcijās, tad

tarifi noteikti pieaugs diezgan krietni, jo cita ceļa jau nav.

Latvijā viens miljards ir ieguldīts ūdenspadeves sistēmā, bet tas ir nepilnīgi, lai atjaunotu visu sistēmu. Mazpilsētās vajadzīgi milzīgi ieguldījumi, bet sava izmēra dēļ tās nevar pretendēt ne uz ko.

Liepājā plānotajā jaunajā rajonā Dienvidrietumos ir jāvelk ūdensvads un kanalizācija, tur ir miljoni jāiegulda. Mūsu tarifos nav paredzēta jaunu tīklu būvniecība, tikai esošo uzturēšana.

– Kāpēc “Liepājas ūdens” ņem nost ūdens brīvkrānus? Iedzīvotājus tas uztrauc.

– Kādreiz Liepājā bija pāri par 140 brīvkrānu, jo ne tuvu visās mājās bija ūdensvads. Iedzīvotāji ņēma pilsētas ūdensvada ūdeni ar spaiņiem saimnieciskajām vajadzībām, ne jau padzerties.

Šobrīd 5735 objektos ir iekšā ūdens, attāluma dēļ no tīkliem pieslēgt neiespējami tikai 13 privātmājas.

Brīvkrāni zaudējuši jēgu, tos lieto tikai tie, kas brauc uz dārziņiem un mašīnās ved līdzi bamšļos ūdeni.

Tas nav mūsu mērķis, tāpēc brīvkrānus no ielām noņemam, jo tie ir iespējams piesārņojuma avots, nevaram tur nodrošināt ūdens kvalitāti.

Ar drošību tiem nav nekāda sakara, jo vairāk apdraudēts ir tas, kas atrodas brīvā dabā, nevis iekšā mājā.

Vietā Liepājā nāks četri brīvkrāni ar citu jēgu – kur cilvēki var padzerties un uzpildīt sev pudeli. Un jādomā arī par publiskām iekštelpām, kuru īpašniekiem jābūt morālai atbildībai, lai apmeklētāji varētu par brīvu padzerties krāna ūdeni.

Uzziņai

DKS Liepājā

2018. gadā – 259 adresēs.

Līdz 2023. gada 31. decembrim ir parakstīti 146 līgumi par pieslēgšanos centralizētās kanalizācijas sistēmai.

2024. gada 1. janvārī DKS lieto 113 adresēs, no kurām 18 nodrošina normatīvo aktu prasības, bet 95 adresēs ir konstatējami pārkāpumi.

Pilsētā ir 5735 “Liepājas ūdens” klienti, no kuriem 205 ir iespējas pieslēgties centralizētajai kanalizācijai. No tiem 86 ir jaunbūves vai sagruvušas mājas, kuru DKS nelieto.

Ūdensapgādei vēl nav pieslēgušies 148 adresēs.

Avots: ”Liepājas ūdens”

Es domāju tā: Vai esat gatavi par ūdeni maksāt vairāk?

Astrīda Katla – pensionāre:

– Pati ūdenssaimniecībā nostrādāju gadus divdesmit un tagad esmu pensijā. Protams, gribētos maksāt mazāk nekā tagad, nevis vairāk. Saprotams, ja mainīs cenu uz augšu, tad arī maksāsim. Citu variantu nav. Kā jau pensionāre, es taupu ūdeni ar mērķi maksāt mazāk, lai pensija tik ātri nediltu.

Inta – strādā:

– Atbildu nē, bet no manas atbildes nekas jau nebūs atkarīgs. Runājot par ūdeni, mamma mani iemācīja taupīt un visu savu mūžu to arī daru. Ja netaupa, tad jāmaksā vairāk. Vecākiem jāmāca bērniem taupīt. Taupīšana man ir pašsaprotama, nemaz nav grūta, jo šī prasme izstrādājusies mūža garumā. Nav sajūtas, ka taupot sevi pārlieku ierobežoju un tāpēc jūtos slikti. 

Maija Vītola – skaistumkopšanas speciāliste:

– Jā, bet ģimenē ūdeni dzeršanai pērkam veikalā, jo mums svarīgs pH līmenis. Ēdiena gatavošanai ūdeni ņemu no krāna. Nav tā, ka taupu taupīšanas dēļ. Ūdeni no krāna lietojam tik, cik nepieciešams. Jāmazgājas pašiem, jāmazgā apģērbs. Galvenais, lai ūdens, par ko maksājam, ir kvalitatīvs.

Ilze Vainovska – mezglu sējēja:

– Ir varianti? Absurds jautājums tvaika nolaišanai, jo citu variantu jau nav. Nezinu nevienu gadījumu, kad attiecībā uz maksāšanu kaut kas būtu atkarīgs no manas gribēšanas, patikšanas un varēšanas. Ūdeni, protams, taupu, jo esmu taupīgs cilvēks. Mani vecmāmiņa tā audzināja, ka taupīt ir labi un pareizi. Jā, var ietaupīt naudu.

Elita Brantevica – tramvaja vadītāja:

– Nav variantu, būs jāmaksā. Tikai kādas tās cenas būs? Vai samērīgas? Teikšu, ka ūdeni netaupu. Lietoju tik, cik vajag. Man daudz mazbērnu, vai katru dienu viņiem apģērbs jāmazgā. Lai gatavotu ēdienu, izmantoju tikai un vienīgi ļoti laba avota ūdeni, kas neveido kaļķa nogulsnes. Līdz tam jābrauc diezgan tālu. Sapildām traukos un vedam mājās.