Liepājā piektdien vairāki cilvēki, pieminot Latvijas leģionārus, Centrālkapos nolika ziedus pie pieminekļa kritušajiem un nomocītajiem latvju karavīriem, kā arī cīnītājiem pret padomju režīmu.

Liepājas pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Dīķis pastāstīja, ka pasākums noritējis mierīgi un nekādas uzrunas tajā nav teiktas.

Incidenti saistībā ar leģionāru atceres dienu Liepājā piektdien nav fiksēti.

Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo saskaņā ar 1907.gada Hāgas konvenciju okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds “brīvprātīgais” tika lietots, lai apietu šo konvenciju.

Par izvairīšanos no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk ‒ nāves sods. Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks.  Tie Latvijas iedzīvotāji, kas piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos un kas bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti un saņēma pelnīto sodu, klāsta ministrija. 

Tieši 16.martu par leģionāru atceres dienu 1952.gadā izvēlējās “Daugavas vanagi”, taču pašlaik Latvijā 16.marts nav oficiāla piemiņas diena.

BNS