Saslimstība
ar onkoloģijas slimībām joprojām Latvijā saglabājas ļoti augsta un tas ir otrs
galvenais mirstības cēlonis valstī. Saskaņā ar Slimības profilakses un
kontroles centra statistikas datiem, pērn Liepājā uzskaitē uzņemti 552 jauni
onkoloģijas pacienti, kas ir augstākais rādītājs pēdējo četru gadu laikā.
Piemēram, gadu iepriekš 2012.gadā šādu jaunu pacientu skaits bija 510, portālu informēja Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja Gunta Purkalne.

Jāmin, ka pēdējo
desmit gadu laikā saslimstības rādītāji Latvijā kopumā ar onkoloģiskām slimībām
ir pieauguši par 39%. Ja 2004.gadā uzskaitē bija 53,6 tūkstoši pacientu, tad
pērn to skaits jau sasniedza 74,6 tūkstošus pacientu. Atšķirībā no citām
valstīm, Latvijā ir daudz augstāks vēlīnajās stadijās atklāto ļaundabīgo
audzēju īpatsvars, kā rezultātā ir arī augstāka mirstība.

Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Onkologu
ķīmijterapeitu asociācija ceļ trauksmi, jo, ja valsts atbildīgās institūcijas
nemainīs savu attieksmi un turpinās īstenot strausa
politiku, tad drīzumā Latvija varētu būt viena no retajām valstīm pasaulē, kurā
onkoloģisko slimību saslimstības rādītāji neuzlabojas un pat draud sasniegt
epidēmijas apmērus.

Asociācija norāda, ka pēdējo gadu laikā situācija
onkoloģijas jomā nav uzlabojusies, bet, tieši pretēji, turpina pasliktināties,
kas tikai vēlreiz norāda uz nepieciešamību atbildīgajai par medicīnu Veselības
ministrijai un veselības aprūpes politikas veidotājiem Latvijā atsākt
diskusijas ar onkoloģijas speciālistiem, meklējot efektīvākus risinājumus cīņai
ar onkoloģijas slimībām. Pateicoties labām diagnostikas iespējām un efektīvām
ārstniecības metodēm, pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagi neārstējamu slimību,
bet gan vairāk kā hroniski ārstējamu slimību.

Asociācijas norāda uz divām galvenajām problēmām
onkoloģijas jomā, kuras ir nepieciešams steidzami atbildīgo institūciju un
valsts politikas veidotāju līmenī risināt. Pirmkārt, Latvijā joprojām ir augsts
īpatsvars novēloti atklātam vēzim – 3. un 4.stadijā atklāto gadījumu skaits
veido aptuveni 40% un tas nav uzlabojies kopš padomju laikiem. Salīdzinājumā
Eiropas valstīs novēloti saslimstību ar ļaundabīgiem audzējiem atklāj ap 20%
pacientu.

Asoc.prof.Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu
asociācijas prezidents: “Sabiedrībai ir jāmaina attieksme pret valsts vēža
skrīninga programmām, jo tas ir rīks, lai saslimstību ar onkoloģiskām slimībām
novērstu vai atklātu to sākumstadijās. Šobrīd to efektivitāte nav apmierinoša,
jo apmeklētība ir ļoti zema.”

Otrkārt, pēc inovatīvo medikamentu lietošanas apjoma
uz vienu pacientu Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā. Tas ietekmē arī
onkoloģiju, jo Latvija ir viena no retajām Eiropas un pat pasaules valstīm,
kura vēža ārstēšanā ļoti ierobežoti izmanto jaunākās paaudzes medikamentus (tie
nav iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā), kuru efektivitāti ārstēšanā,
dzīvildzes palielināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā vairs neapšauba
onkoloģijas jomas speciālisti visā pasaulē.

Šobrīd darbojas trīs valsts apmaksātas onkoloģisko
slimību skrīninga programmas: krūts vēža,
dzemdes kakla vēža un kolorektālā jeb resnās un taisnās zarnas ļaundabīgā
audzēja jomā. Onkoloģisko slimību atklāšana agrīnajās stadijās vai priekšvēža
situācijās palielina iespējamību to izārstēt pilnībā vai novērst slimības
attīstību.