Pacientiem ir pārāk maz zināšanas par arodslimību
konstatēšanu, ārstēšanu un rehabilitāciju. Nopietnākajos gadījumos, iegūstot
arodslimnieka statusu, pacienta rīcībā ir 1600 eiro valsts finansējums, lai
veiktu ārstēšanos un atjaunotu darbaspējas. Diemžēl arodārstiem, kas veic obligātās
veselības pārbaudes (OVP), nākas konstatēt ne vien aroda slimības, bet arī
ielaistas onkoloģiskas saslimšanas kā sekas retām vizītēm pie ārsta, norāda “Veselības centru apvienības” (VCA) poliklīnikas “Pulss 5” arodveselības un
arodslimību ārste Natālija Krizska.

Īpaši maza uzmanība
arodslimību problēmai tiek pievērsta ārpus Rīgas. VCA poliklīnikā “Liepājas MC” ir vēl pieejamas valsts kvotas, lai dotos pie arodveselības ārsta, maksājot
tikai pacienta iemaksu 4,27 eur. “Arodslimību ārstēšana ir abpusēji izdevīga”,
uzsver “Veselības centru apvienības” (VCA) arodveselības un arodslimību ārste
Natālija Krizska. Darba devēja interesēs ir strādājošais, kas atrodas darbā,
nevis mēnešiem periodiski slimo, bet darba ņēmējs var gūt nodrošināt sev
stabilus ienākumus, ja mazāk slimo. Savukārt sadarbība starp ārstu – darbinieku
un darba devēju ir veids kā nonākt pie rezultāta, kad netiek pasliktināts
pacienta esošais stāvoklis. Ārste uzskata, ka veselībai problemātiskus darba
apstākļus var identificēt teju it visur, bet cilvēki par to neaizdomājas.
Vairāk riskam un arodsaslimšanu iegūšanai ir pakļautas sievietes nekā vīrieši,
konstatējis pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā 2013. gadā”. Sievietes
mazāk zina par tiesībām atteikties no darbu veikšanas, kas apdraud drošību,
vairāk strādā neapmaksātas virsstundas, kas rada augsni saslimšanām.  Nozares, kurās konstatētas visvairāk
arodslimības ir tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana, koksnes un mēbeļu
ražošana, lauksaimniecības un mežsaimniecības, apstrādes rūpniecība, veselības
un sociālās aprūpes uzņēmumiem.

“Arodveselības ārsti ikdienā saskaras
visvairāk ar trim slimību grupām – klasiskām kaitēm, kas saistītas ar
mugurkaulu, kakla un jostas daļas reflektoru sāpju sindromu, kā arī
vājdzirdību. Otrā grupa ir pēdējās
desmitgades slimība – karpālā kanāla sindroms jeb regulāras sāpes un deformācija
plaukstas locītavās. Savukārt trešā, ir pēdējā desmitgadē radusies saslimšana –
izdegšanas sindroms, kas arī tiek kvalificēts kā arodslimība, kuras
konstatēšanai nepieciešama gadu ilga novērošana pie psihoterapeita”, norāda
ārste Natālija Krizska.

Savā praksē ārste
ir novērojusi, ka apmēram 25% cilvēku, kas atnāk pie ārsta uz obligāto
veselības pārbaudi, tiek konstatētas hroniskas un ielaistas saslimšanas. Ja
uzņēmumā, kur pacients bija strādājis, netika respektēts likums un darbiniekiem
nebija jāveic veselības pārbaudes, visbiežāk nav bijusi arī informācija par
iespējām veikt esošo saslimšanu ārstēšanu vai rehabilitāciju. Ņemot vērā, ka
daudzi pacienti nav apmeklējuši ģimenes ārstu gadiem, slimības ir ārstētas
labākā gadījumā ar zāļu palīdzību un, tām nelīdzot, lielākā daļa dakteres
Krizskas pacienti ir atnākuši paši, jo veselības problēmas ir būtisks šķērslis
normālām darbaspējām.

Ārste Natālija
Krizska ik dienu pieņemšanas laikā konstatē 2 – 3 arodslimību saslimšanas
pazīmes, kam ir nepieciešama nopietna ārstēšana. Diemžēl Latvijā pacientiem ir
raksturīgas hroniskas un ielaistas arodslimības – pat vairākas vienlaicīgi, kad
ārstēšana un rehabilitācija jau ir maz efektīva. Smagākos gadījumos, kad ir
iespējams vēl palīdzēt un iegūt valsts apmaksātu ārstēšanu, personai jāiegūst arodslimnieka
statuss, veicot procedūru saskaņā ar likumdošanas aktos noteikto kārtību.
Visupirms jādodas uz “Aroda un Radiācijas Medicīnas Centru”, kur ārstu komisija
izskatīs konkrēto gadījumu, ņemot vērā pacienta slimības vēsturi, stāžu,
papildus izmeklēšanas datus. Nākamais solis saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 908
(2006. gads) ir Darba inspekcijas izvērtējuma veikšana pacienta darba vietā
kopā ar darba devēju. Ārste uzsver, ka šīs procedūra ir domāta, lai izvērtētu
riska faktorus attiecīgajam darba ņēmējam saskaņā, ar kuriem tiktu noteikts
veicamais darbs un tā apjoms atbilstoši veselības stāvoklim. Iegūstot
arodslimnieka statusu, personas rīcībā ir 1600,75 eiro, lai veiktu arodslimības
ārstēšanu un nepieciešamo rehabilitāciju, kuru apmaksās VSAA. Tomēr ne visi,
kam konstatētas aroda saslimšanas pazīmes, būs arodslimnieki, tādēļ ir
savlaicīgi jānovērš apstākļi, kas pasliktina darbaspējas nākotnē. Savlaicīga
ārstēšana un rehabilitācija pēc individuāla plāna, kas veidots kopā ar savu
arodārstu, ir veids kā uzturēt darbaspējas. Rehabilitācijas iespējas –
fizioterapija, vingrošana, masāžas, vannas gan VSAA apmaksas, gan pašam
ieguldot savā veselībā, ir veids, kā atkal atgriezties darba tirgū.

Arodārste Natālija
Krizska uzskata, ka pagaidām lielākā daļa darba devēju nav zināšanas, kā
palīdzēt arodslimniekiem un viņi nav gatavi runāt atklāti ar arodslimību
ārstiem un Veselības inspekciju, bet ir vēlme rast individuāli pieeju,
piemēram, darba slodzes samazināšanai vai dažādošanai saviem darbiniekiem, kam
konstatētas arodslimības, ja darbinieks Kā arī darba devēji izmanto likumā
noteiktās tiesības nosūtīt darbinieku uz OVP, ja ir bijis darba kavējums
slimības dēļ vairāk kā pus gadu.

OVP, par kurām
maksā darba devējs un ir jāveic vismaz reizi trīs gados, var izrādīties
vienīgais ārsta apmeklējums virknei cilvēku. To laikā Natālija Krizska atklāj
nopietnas saslimšanas, kas nav saistītas ar arodu. ”Pēdējā mēneša laikā obligātā
veselības pārbaudē konstatēti divi onkoloģijas saslimšanas gadījumi. Tas pierāda,
ka likumdošanā noteiktas normas ir  lietderīgas.
Nākošais solis ir panākt, ka arodslimību ārstēšanu un rehabilitāciju pacienti
uztverts, kā iespēju saglabāt darbaspējas un nodrošināt sev ienākumus līdz
pensijas vecumam”, saka Natālija Krizska.  

AS “Veselības
centru apvienība” poliklīnikās “Aura”, “Elite”, “Jugla”, “Liepājas MC”, “Olvi”, “Pļavnieki”, “Pulss 5”, un “Vesels” ir pieejami arodveselības un arodslimību
ārsti, kas sniegs konsultāciju un nepieciešamības gadījumā piedāvās
rehabilitāciju.

AS “Veselības centru apvienība” (VCA) ir deviņu poliklīniku un vienas
reproduktīvas veselības klīnikas EGV apvienība. VCA ietilpst: VCA poliklīnika “Aura”, “Jugla”, “Elite”, “Liepājas MC”, “Olvi”, “Pļavnieki”, “Pulss 5”, “Vesels”, Bolderājas doktorāts un
Mežaparka doktorāts.