Kopš vasaras vidus Liepājā sievietēm pēc onkoloģijas operācijām vairs nepiegādā krūšu protēzes, tāpēc liepājniecēm tagad protezēšanas pakalpojums pieejams tikai vai nu Rīgā, vai vēl tālāk – Rēzeknē un Aizkrauklē, “Kurzemes Vārds” uzzināja sarunā ar biedrības “Dzīvības koks” Liepājas nodaļas vadītāju Ilzi Vainovsku.

“Eiropas valstīs visu krūti sievietei bez vajadzības nenoņem – ja var, tad izoperē tikai slimības skarto daļu, bet pie mums tā nenotiek, nogriež visu. Latvijā operācijas nav saudzējošas. Tad, ja krūts noņemta, sieviete, pirmkārt, izjūt diskomfortu, otrkārt, ja krūts ir bijusi gana liela, tas ir disbalanss svara pārnešanai, un ar laiku draud mugurkaula deformācija,” skaidro I. Vainovska.

Tāpēc Latvijā krūts vēža pacientēm krūšu protezēšana ir tik svarīga, un būtu normāli, ja sieviete to varētu saņemt jau turpat slimnīcā pēc operācijas, uzskata “Dzīvības koka” nodaļas vadītāja.

“Pēcoperācijas periodā braukt uz Rīgu nemaz nav tik viegli, jo vēl jāapmeklē ķīmijterapijas kurss, kas ir gan laikietilpīgi, gan atņem spēkus,” skaidro I. Vainovska.

Atbalstu pacientēm sniedz arī biedrība “Dzīvības koks”, piedāvājot krūts protēzes, ko saņem no partneriem Norvēģijā ziedojumos. Bet kopš vasaras valsts nodrošinātās protēzes liepājniecēm vairs uz vietas mūsu pilsētā nav pieejamas.

Šāda situācija radusies tāpēc, ka valsts izsludinātajā iepirkumu konkursā šogad uzvarējusī firma SIA “UniHaus” to nespēj nodrošināt.

“Esam izpildījuši valsts prasību – bez Rīgas nodrošināt darbību vismaz divās filiālēs Latvijā. To esam izdarījuši – mums ir pārstāvniecība Aizkrauklē un Rēzeknē, kur krūšu protēzes un ne tikai tās ir pieejamas pacientiem,” skaidro “UniHaus” biroja vadītāja Kristīne Grote.

Savukārt uzņēmuma valdes loceklis Aivars Valainis “Kurzemes Vārdam” pauž, ka ar Liepāju labprāt sadarbotos, ja vien būtu pietiekami liels protēžu pieprasījums un atrastos telpas pakalpojuma sniegšanai: “Saprotiet, valsts jau nenodrošina nedz telpas, nedz personālu. Tā apmaksā tikai pašu produktu un iepirkumā vēl pieprasa, lai mēs to piegādājam vismaz divās pilsētās reģionos. Turklāt telpām jābūt reģistrētām kā ārstniecības iestādei, tāpēc tuvākajā laikā diez vai mums izdosies šo ieceri realizēt. Mums ir maz darbinieku, tas ir arī naudas jautājums,” viņš skaidro un piekrīt, ka protēzēm vajadzētu būt pieejamām uzreiz slimnīcā pēc operācijas.

Taču tūliņ arī papildina, ka bez valsts finansiālas iesaistes šim jautājumam neredzot risinājumu.