Tajā pašā dienā Liepājas SEZ veikusi pārskaitījumu SIA “FeLM”, izmantojot pirmpirkuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem bijušā “Metalurga” teritorijā, un pašlaik “tiek veikti tālākie soļi īpašumu reģistrēšanai zemesgrāmatā uz Liepājas SEZ vārda,” informēja Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis.

Ir noslēgta starpresoru vienošanās starp pašvaldības domi un Liepājas SEZ pārvaldi. Vienošanās nosaka secīgas darbības, kas veicamas, lai īstenotu bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijas perspektīvo attīstības programmu. Vienošanās paredz, ka SEZ pārvalde tālāk veic darbības, kas nepieciešamas industriālā parka attīstīšanai, tai skaitā izmanto pirmpirkuma tiesības uz bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” zemes iegādi, A. Rjabcevs skaidroja.

“Kurzemes Vārds” jau rakstīja – par to nolemts, ka pašvaldība un SEZ varētu vienoti attīstīt bijušo rūpniecisko teritoriju un to pārvaldīt kopumā, lai tajā varētu izbūvēt jaunas ielas, veidot atvērtu pilsētas daļu, draudzīgu iedzīvotājiem, uzņēmējdarbībai un videi.

Uz “Kurzemes Vārda” jautājumu, kādas ieceres pašvaldībā nācies atlikt, tik strauji izņemot no pilsētas budžeta vērienīgo naudas summu, A. Rjabcevs atbildēja: “Nebūtu īsti pareizi teikt, ka kaut kas konkrēts ir apturēts tādēļ, ka tieši šobrīd bija jārealizē šī programma un jānovirza tai 3 miljonu eiro finansējums no pašvaldības budžeta.

Jā, pašvaldības budžetā tas ir nozīmīgs resurss, un citos apstākļos mēs šo naudu būtu ieguldījuši kādu ielu remontā, bērnudārzos vai citos projektos, jo pilsētā vajadzību vienmēr ir vairāk nekā finansiālo iespēju.

Taču būtībā, gatavojot pēdējos grozījumus pašvaldības budžetā, mēs jau rēķinājāmies ar šādu varbūtību un bijām piesardzīgi ar jaunām iniciatīvām. Nav tā, ka šī nauda jau būtu bijusi kaut kam iedalīta, jo aptuveni miljons bija uzņēmuma “Liepājas enerģija” dividendes, kas ik gadu tiek ieskaitītas pašvaldības budžetā. Tas ir finansējums, kas vēsturiski vienmēr ticis novirzīts iekšpagalmu sakārtošanas programmas līdzfinansēšanai, un to bijām iekļāvuši jau esošajā budžetā. Šogad nebija nepieciešamības pēc papildu finansējuma šajā programmā, līdz ar to šīs dividendes varējām pārvirzīt industriālā parka programmas īstenošanai. Savukārt vēl divi miljoni tika rasti, pārstrukturizējot pašvaldības kredītsaistības, samazinot šogad maksājamās summas.”