Piektdien Liepājā notika diskusija ”Latvijas ostas kā enerģētiskās neatkarības pamats”, kuru vadīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Tajā piedalījās Latvijas lielo ostu pārstāvji, Latvijas Vēja enerģijas asociācija, uzņēmuma “Latvenergo” vadība, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji, kā arī lielākie stividoruzņēmumi.

Diskusijas galvenā tēma bija Baltijas jūras potenciāls vēja parku attīstībai un Latvijas lielo ostu nepieciešamība piesaistīt privātos investorus, lai šo attīstību nodrošinātu.

J. Vitenbergs norāda, ka Latvijas virsmērķis ir kļūt par valsti, kas elektroenerģiju ražo vairāk, nekā patērē. “Ja Latvijā tiek attīstīti vēja parki, tad jādara viss, lai maksimāli lielāku labumu no tā gūst tautsaimniecība,” pauž satiksmes ministrs, norādot, ka ir ļoti svarīgi, lai šādu projektu realizācijai tiek izmantota Latvijas ostu infrastruktūra.

Ostās vēja turbīnas varētu ražot, komplektēt, apkopt, kraut kuģos, lai nogādātu vēja parku būvniecības vietā.

Savukārt I. Indriksone klāsta, ka enerģētikas jomas attīstības ieceres Latvijā ir tik apjomīgas, ka iespēja iesaistīties un gūt labumu būs visām Latvijas lielajām ostām.

Liepājas osta šobrīd gan esot vilcējspēks tajā ziņā, ka tā jau laikus sākusi darbu pie projekta sagatavošanas un SEZ pārvaldei jau ir skaidra vīzija.

“No enerģētikas jomas attīstības labumu varēs gūt ne tikai uzņēmēji, bet arī iedzīvotāji un tautsaimniecība kopumā. Enerģētikā kļūt par eksportējošu valsti ir labākais scenārijs, ko mēs spējam šobrīd īstenot, jo tieši enerģētikas importēšana jeb pirkšana pēdējos gados deva mums vissliktāko rādītāju eksporta – importa bilancē,” teic ekonomikas ministre.

“Bez Liepājas ostas būs diezgan grūti realizēt atkrastes vēja parkus Baltijas jūrā,” pārliecināts Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Viņš atzīmē, ka Liepājā jau tiek ražotas un ostā pārkrautas dažādas detaļas vēja ģeneratoriem, drīz tiks būvēts vēja parks pie Tosmares ezera. Notiekot arī sarunas ar jauniem vēja ģeneratoru iekārtu ražotājiem par rūpnīcas izveidi.

Līdz ar to Liepājai jau ir daudzas iestrādes.

“Virziens enerģētikas transformācijā sācies pamatīgi, un vēju pilsētai ir ļoti lielas izredzes iesaistīties šajā nozarē,” viņš spriež.

Šobrīd nevienā Baltijas ostā neesot specializēta termināļa, kur var pārkraut vēja ģeneratorus, kuru konstrukcijas ir ļoti lielas un smagas, attiecīgi nepieciešamas garas piestātnes ar augstu nestspēju.

Pielāgot esošos termināļus šādu kravu apkalpošanai neesot iespējams, tāpēc jābūt jaunai infrastruktūrai. Šajā ziņā Liepājas pluss esot tas, ka šeit šādu projektu var realizēt viļņlaužu ieskautā teritorijā.

“Mums ir neizmantota ostas akvatorija. Vēsturiski Liepājas osta būvēta kā militāra osta ar lielu akvatoriju, un sākotnējais mērķis bija militāriem kuģiem šeit patverties no vētrām. Tagad mēs šo akvatoriju plānojam soli pa solim attīstīt, izbūvējot jaunas piestātnes un kravu laukumus, šādi rodot vietu, kāda nav nevienā Baltijas ostā,” stāsta Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

Ar izstrādāto ieceri veidot atkrastes vēja enerģijas atbalsta bāzi Liepājas ostā viņš piektdien iepazīstināja diskusijas dalībniekus.

Tā paredz vēja parku atbalsta bāzi ar divām dziļūdens piestātnēm veidot teritorijā pie sadalošā mola (aiz “Liepaja Bulk Terminal” graudu termināļa).

SEZ izstrādājusi Liepājas ostas Priekšostas attīstības koncepciju, kas paredz 1. kārtā izbūvēt infrastruktūru 39 hektāru platībā. Ir izstrādāts projekta tehniskais risinājums, projekta ieviešanas ceļa karte un laika grafiks.

Šāda projekta īstenošanai būtu nepieciešami četri gadi.

“Projekta mērķis ir izveidot nozīmīgu reģiona atkrastes vēja enerģijas parku būvniecības atbalsta bāzi (Installation port), vienlaikus paredzot teritoriju ar nozari saistītai ražošanai un uzturēšanas un apkalpošanas bāzei (O&M base).

Tehniskā projekta izstrādē ņemti labākie labas prakses piemēri no vadošajām nozares apkalpošanas ostām Dānijā, Nīderlandē un Vācijā. Projekta realizācija paredzēta trīs kārtās, atbilstoši tirgus situācijai un pieprasījumam. Kopējais projekta apjoms ir teritorija ar platību 88,5 hektāri,” klāsta U. Hmieļevskis, informējot, ka šobrīd tiek strādāts pie tā, lai piesaistītu privātus investorus.

Par Liepājas SEZ piedāvātajām iespējām esot aktīva interese arī vēja nozares ražotājiem – plāni izbūvēt Baltijas jūrā jaunus parkus izsmēluši esošo rūpnīcu ražošanas jaudas, tāpēc tiekot meklētas lokācijas jaunām rūpnīcām – gan atkrastes, gan sauszemes parku projektu nodrošināšanai.