Kā portālu informēja Liepājas 15.vidusskolā, aktivitātes
norisinājās no 2014.gada oktobra līdz 2015.gada martam.

Eiropas Savienības izglītības, mācības, jaunatnes un sporta programmas ”Erasmus+”
mobilitātes programmas ietvaros 2014./2015.mācību gadā seši Liepājas
15.vidusskolas pārstāvji devās uz dažādām Eiropas Savienības valstīm ar mērķi
sekmēt Liepājas 15.vidusskolas skolēnu individuālo izaugsmi.

”Erasmus+” projekts sniedza iespēju veicināt vienotas,
sistēmiskas pieejas izveidi katra skolēna individuālai izaugsmei, pielietojot
citu Eiropas Savienības valstu veiksmīgo pieredzi šajā jomā.

Direktors un vācu valodas skolotājs Gints Ročāns devās uz semināru
Dienvidtirolē “Inklusion in Italien- Schule in Tirol”, lai iegūtu
pieredzi un zināšanas par šī reģiona skolu darbības īpatnībām un skolās
attīstītajām struktūrām, kā arī specifiskiem mācību nodarbību veidiem. Viens no
Dienvidtiroles veiksmes priekšnosacījumiem ir uzskats, ka ”labi uzdevumi ir
tādi uzdevumi, kas skolēnam ļauj apliecināt savas stiprās puses”. Tādējādi tiek
mainīts ierastais nedēļas stundu saraksts, un priekšpusdienā vai pēcpusdienā
notiek mācību satura centrētas mācību stundas. Būtiska mācīšanās procesam ir
interesi izraisoša vide. Viena no atziņām, atgriežoties no semināra, ir, ka
pieeja mācību procesam Dienvidtirolē ir: ”It visas darbības vai objekti ir
jāizmanto mācīšanās nolūkā – mācīšanās ir dzīve”. Nozīmīga semināra ”pievienotā
vērtība” bija Dienvidtiroles dabas ainavas un Dienvidtiroles Dolomītu Alpi, kas
ir, iespējams, skaistākie no visiem Alpiem.

Dirktora vietniece Anita Šēna un angļu valodas skolotāja
Agija Bēta seminārā “Individualisiertes Lernen in schwedischen
Schulen” Zviedrijā, Helsingborgā, izzināja Zviedrijas izglītības sistēmas
uzbūvi, koncentrējoties uz skolēnu individuālo izglītības plānu sastādīšanu
ikkatram, to pārraudzību un īstenošanu skolas administrēšanas kontekstā. Gan
Agijas Bētas, gan Anitas Šēnas nozīmīgākās atziņas par projektu ir, ka svarīgs
ir uz kompetenču pieeju balstīts mācību process. Pārsteidzoša bija skolēnu
augstā motivācija un mācīšanās vides nodrošināšana skolās – ”ikkatra skolas
stūrīša izmantošana” mācību procesā, piemēram, mācību stundas gaiteņos.
Projekta dalībniece Agija Bēta uzskata, ka ”mums tikai tā liekas, ka pie mums
nekas nav labi un citur viss ir labāk. Komunicējot ar citu valstu kolēģiem var
pārliecināties, ka ļoti daudzas lietas izglītībā pie mums ir daudz augstākā
līmenī, tās ir sakārtotākas un, piemēram, salīdzinot ar Vāciju vai Beļģiju,
šeit vispār nav birokrātija. Jeb arī, tad, kad mēs sastopam citas valsts
pieredzi, kur skolēniem ir ļoti augsta motivācija mācīties un redzam, kā to
panākt, un tas, kā izrādās, nemaz nav sarežģīti, rodas ticība, ka arī mēs tā
varam”.

Matemātikas un informātikas skolotāja Solvita Šlisere devās
uz Somijas galvaspilsētu Helsinkiem, kur viņa iepazinās ar Somijas izglītības
sistēmas pamatnostādnēm, pieejām un skolotāju īstenotiem atbalsta
pasākumiem/metodēm, kas nodrošina skolēnu spējām atbilstoši augstus
sasniegumus. Kā nozīmīgākos ieguvumus skolotāja min gan redzesloka
paplašināšanu profesionālajā jomā, gan starpkultūru kompetenču paaugstināšanu.
Somijā Solvitu Šliseri pārsteidza mācību metožu daudzveidība. Skolotāju
iedvesmoja Somijas skolēnu pašdisciplīna, kā arī motivācija mācīties un iegūto
pozitīvo pieredzi viņa pielietos savā profesionālajā darbībā.

Direktora vietniece, logopēde, speciālā pedagoģe Jana
Jansone un speciālā pedagoģe Inese Stepko piedalījās seminārā Somijā
“Multiprofessionelle Netzwerke im finnischen Schulsystem”, kur
izpētīja Somijas skolu atbalsta personāla komandas darbu/struktūru, kas centrējas
uz ikkatra skolēna individuālās izaugsmes sekmēšanu. Skolotājas patīkami
pārsteidza skolēnu labsajūta skolā, kas ir mērķtiecīgs komandas darba
rezultāts. Somijas izglītības sistēmā nozīmīgs ir uz skolēnu centrēts mācību
process. Lai nodrošinātu individuālu pieeju ikvienam skolēnam, skolās strādā
vairāki speciālās izglītības skolotāji. Jana Jansone uzskata, ka dalība
projektā ir stiprinājusi viņas pārliecību, ka skolotājs ”ir sadarbības
partneris un sabiedrotais labas izglītības ieguvē, nevis pārmācītājs, pārtaisītājs,
pāraudzinātājs”. Inese Stepko atzina, ka ”somu izglītības sistēmai kā vērtība
cauri vijas sadarbība visos līmeņos un dažādās jomās. Vērojot bērnu darbošanos
pāros, grupās, varēja pārliecināties, ka tā ir ikdienas darba forma – viens
otru atbalsta un papildina. Neizjutu sacensības garu – kurš būs pirmais, vai
kurš ir labākais. Svarīga ir vēlme darboties, tad arī iespējas un idejas nāk
pretī. Esi atvērts jaunajam un grūtību pārvarēšana var būt pat aizraujoša,
radoša un pamācoša”.

Visi projekta dalībnieki ir pateicīgi programmas Erasmus+ piedāvātajai iespējai
izvērtēt savu darbu, iegūt jaunas zināšanas un pieredzi, kā arī iedvesmu
nākotnes izaicinājumiem. Projekts sniedza pozitīvus iespaidus par izglītības
vērtību pasaulē, tika iepazīti jauni kolēģi, ar kuriem kopā varēja izsecināt
kopējās tendences izglītībā Eiropā. Tā bija un ir iespēja salīdzināt, izvērtēt
un mācīties.