Gaida ūdens analīzes

”Pēc mūsu modelēšanas datiem sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, 48 stundu modelī, kas radīts līdz otrdienas pēcpusdienai pulksten 16, piesārņojums mazāk vai vairāk izkliedētā apmērā sasniegs Pāvilostu.

Tas atkarīgs no vēja virziena un straumēm,” preses brīfingā, kas šodien bija sasaukts Liepājas domē, pavēstīja VVD Kurzemes reģiona pārvaldes vadītāja Evita Šestakova.

Šodien ap pulksten 18 varētu kļūt zināmi vakar ņemto ūdens paraugu analīžu rezultāti. Lēmums nekavējoties ņemt ūdens paraugus Liepājā un Medzes pagastā un operatīvi veikt analīzes SIA ”Liepājas ūdens” sertificētā laboratorijā vakar pieņemts Ārkārtējo situācijas komisijas sēdē, teica Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Ūdens paraugus ņems katru dienu.

VVD uzdevumā to darīs arī ”Bior” laboratorija.

Jūrā ieplūst kanalizācijas un lietus notekūdeņi, kam Liepājā ir kopēja kanalizācijas sistēma, pastāstīja SIA ”Liepājas ūdens” vadītājs Andis Dejus. Ūdeņi nonāk caurulē, kuras izejas punkts ir 1,3 kilometrus no krasta.

”Aktuālā situācija – esam apturējuši visa veida notekūdeņu plūšanu uz attīrīšanas iekārtām. Risinām to, kā palaist notekūdeņus pa vienu no pirmsattīrīšanas bloka pārpalikušajām sekcijām.

Tas saistīts gan ar iekārtas noturību, gan tehnisko iespēju, jo paredzēts, ka sekcijas darbojas abas kopā. Sapulcē ar celtniekiem nolemts, ka būvēsim pagaidu kanalizācijas vadu, kurš apietu sagruvušo sekciju,” viņš atzīmēja.

Nekādas prognozes par avārijas likvidēšanas laiku A. Dejus pašlaik nevarot minēt.

Viss pilsētā izlietotais ūdens nenonākot jūrā. ”Notekūdeņus uzkrājam visos savos iespējamos tilpumos – kanalizācijas tīklu, sūkņu staciju rezervuāros un pie attīrīšanas iekārtām.

Kopā summējot, tie ir aptuveni 20 tūkstoši kubikmetru, ko varam uzkrāt savā sistēmā līdz brīdim, kad rastos iespēja ieslēgt vienu sekciju. Katru dienu aptuveni 10 – 12 tūkstoši kubikmetru no pilsētas nonāk attīrīšanas iekārtās, bez lietus. Laiks, kurā varam uzkrāt, ir dienas, ne nedēļas.

Tad, kad visi trauki būs pilni, apjoms, kas ies uz jūru, palielināsies,” pauda ūdenssaimniecības uzņēmuma vadītājs.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus un uzņēmumus censties mazināt notekūdeņu daudzumu,

taču konkrētu norādījumu uzņēmumiem neesot, tikai Liepājā ir samazināts ūdens spiediens, teica A. Dejus. Avārijai nav saistības ar dzeramo ūdeni, kas nāk no pazemes ūdensgūtnēm tālu no jūras, krāna ūdeni var droši lietot.

Nekas neliecināja par briesmām

A. Dejus sazinājies ar Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem par ekspertīžu veikšanu objektā, lai noskaidrotu, kāpēc avārija notika.

”Pirms tam absolūti nekas neliecināja par to. Pirmsattīrīšanas bloks ir četrkantīga aptuveni piecus metrus dziļa tvertne, kurai pēkšņi atdalījās viena siena ap 20 metru garumā.

Šī būve ir celta 2009. gadā, samērā jauna.

Tā kā šis ir virszemes rezervuārs, personāls to apseko un apkalpo katru dienu, viņš teica. Kādu ārēju cēloni, piemēram, terora aktu, A. Dejus pašlaik nepieļauj.

Krasta eroziju attīrīšanas iekārtu tuvumā ar avāriju G. Ansiņš nesaista, jo būve esot pietiekami tālu no krasta zonas – vairāk kā simt metru.

VVD ieskatā avārija nav tiešā veidā saistīta ar attīrīšanas iekārtu darbību, bet ar pašu būvi un tās konstrukcijām.

Dienesta mērķis ir pēc iespējas ātrāk risināt avārijas situāciju un novērst jebkādu neattīrītu notekūdeņu ieplūšanu Baltijas jūrā, norādīja E. Šestakova.

”Videi nodarīts kaitējums, kuru aprēķinās tad, kad avārija būs apturēta. Lai arī tas ir negadījums un tiešām nav komersanta ļaunprātīga vai apzināta rīcība, pārkāpums un videi nodarītais kaitējums tiks vērtēts.

Tā kā šobrīd ietekme ir īslaicīga, tad būtisks kaitējums cilvēku veselībai un zivju resursiem VVD ieskatā nav,” viņa teica.

Līdzīga apjoma avārijas Baltijas jūrā VVD pārstāve pēdējā laikā neatminoties. ”Pirms mēneša Pāvilostā bija neliela notekūdeņu izplūde jūrā, jo bija atslēgusies viena aerācijas tvertne.

Tas bija īslaicīgi – uz dažām stundām, avārija tika novērsta, taču vēl notiek skaidrošanas process, tāpēc nevaru neko komentēt,” viņa teica.

Labāk nepeldēties jūrā

Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītāja Līga Priedena iesaka cilvēkiem neiet peldēties apdraudējuma zonā, tā pasargājot sevi no saslimšanas riskiem.

”Līdz ūdens analīžu rezultātu saņemšanai tie ir tikai minējumi, kādas varētu būt saslimšanas, taču visbiežāk ar ūdeni tiek pārnestas zarnu infekcijas.

Liepājas Reģionālajā slimnīcā patlaban nav pacientu, kas būtu saistīti ar šo notikumu, iestāde ir gatava ārstēšanai, ja tā būs nepieciešama,” viņa uzsvēra.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības Ugunsdzēsības dienesta vadītājs Andris Jefimovs pastāstīja, ka novada iedzīvotājus pašvaldība informē par sadzīves notekūdeņu samazināšanu mājsaimniecībās, sevišķi Grobiņas pilsētā, kā arī izvieto informatīvas zīmes pludmalē visā tās garumā līdz Pāvilostai.

Arī Pašvaldības policija apbraukā pludmales un atrunā atpūtniekus no peldēšanas.

Apzinātas piekrastē esošās viesu mājas, lai brīdinātu viesus par situāciju.

Civilās aizsardzības komisijas sēdē, ņemot vērā vēja un straumju virzienus, pieņemts lēmums ”nesasteigt procesu līdz analīžu rezultātu saņemšanai”, atpūtnieku brīdināšanu Liepājā komentēja G. Ansiņš.

Tad operatīvi varēšot pieņemt lēmumu par Liepājas peldvietām. Tūrisma birojs gatavo informāciju izplatīšanai latviešu un angļu valodā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.