Tā ir nejaušība, ka Liepājas būvvalde saskaņoja savas darbinieces Ritas Giļovas mājas būvniecības projektu, kurš neatbilda zemes nomas līgumam ar pašvaldību, apgalvo būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska un viņas vietnieks Juris Strižņovs. Taču Sabiedrības par atklātību “Delna” pārstāve Aiga Grišāne bilst: “Tas izskatās tipiski pēc tā, kas Latvijā mēdz notikt: zemes nomas līgumi tiek noslēgti ar vienu mērķi, bet pēc tam tas tiek mainīts vai arī pavisam ignorēts.” Pēc A.Grišānes domām, problēma ir būvniecības jomas sistemātiskas kontroles trūkumā, kas ir ļoti svarīga, ņemot vērā lielos būvniecības tempus un to, ka “būvniecība valstī ir viena no koruptīvākajām nozarēm”.

Būvvaldē R.Giļova strādā jau sešpadsmit gadu par komunikāciju inženieri. Viņa Dienai stāsta, ka vēlējusies uzbūvēt sev māju un pērn jūnijā Liepājas dome piekrita viņai iznomāt zemi “individuālās dzīvojamās mājas” celtniecībai klusajā pilsētas centrā Saules ielā 8. Taču, kad arhitekts teicis, ka apbūves gabals zem piecstāvu mājas logiem nav piemērots savrupmājai, kopā ar ģimeni nolemts būvēt sešu dzīvokļu māju, saka R.Giļova. Šā gada aprīlī būvvalde savai darbiniecei atļāva celt trīsstāvu māju ar sešiem dzīvokļiem, un drīzumā laikrakstā tika sludināta dzīvokļu pārdošana.

A.Kulvanovska atzīst, ka būvvalde pārkāpa pašvaldības zemes nomas līgumu, saskaņā ar kuru atļautais zemes izmantošanas mērķis bija sašaurināts – “individuālās dzīvojamās mājas” celtniecībai. Viņa skaidro, ka būvvalde vadījās pēc pašvaldības ģenerālā plāna, kas paredz šajā rajonā dzīvojamo apbūvi līdz trim stāviem, un pēc izdrukas no zemesgrāmatas, kurā ir nostiprinātas tiesības šajā gabalā būvēt ēkas kā pastāvīgus objektus. “Formāli esam vainīgi,” saka J.Strižņovs. “Tomēr tā nebija svarīga kļūda.” Abi par to augustā sodīti – viens ar domes izpilddirektora rājienu, otram izteikta piezīme.

Uz šo kļūdu būvvaldei norādīja domes opozīcijas deputāte Elita Kosaka, bet tikai nākamajā dienā pēc tam, kad viņa par to sūdzējās Liepājas prokuratūrā, šā gada 28.jūnijā būvvalde apturēja būvatļauju un uzdeva R.Giļovai novērst neatbilstību starp zemes nomas līgumu un projektu. Tas arī tika izdarīts – projekts ir pārstrādāts un tagad atbilst nomas līgumam – tiks būvēta individuālā, nevis sešu dzīvokļu māja. “Ja būvvaldes darbinieki neredz elementāras lietas, rodas jautājums par darbinieku kvalifikāciju vai godīgumu,” teic E.Kosaka.

Kopumā 2005. – 2006.gadā Liepājas pašvaldība zemi nomā privātpersonām savrupmāju būvniecībai piešķīrusi septiņas reizes, tajā skaitā divām domes darbiniecēm un vienai Valsts zemes dienesta darbiniecei.

“Diena”