Domnieki Attīstības komitejā rosināja apsvērt lētākas alternatīvas, tomēr tādu nav, jo prasības mājas mīluļu legālai apbedīšanai ir ļoti stingras.

Iecere nav atmesta, uzsver domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Valsts kontrole jau norādījusi uz to, ka daudzas pašvaldības Latvijā, arī Liepājā, neizpilda šo vietvarām uzlikto funkciju.

Saimnieki izsenis apglabā aizgājušos ķepainos un spārnotos draugus neatļautās vietās, populārākā no kurām ir kāpās pie Dienvidu kapiem.

Stihiski dzīvnieku kapi izveidojušies Katedrāles ielas galā pie jūras, tos aprok arī daudzviet plašajos mežos Karostā.

Šajās vietās valda milzu nekārtība, tiek postīta zemsedze.

Oficiālās dzīvnieku kapsētas lokālplānojumu izstrādāja jau 2020. gadā.

Tas sagatavots teritorijai Zaļajā birzī starp 14. novembra bulvāri, Talsu ielu un Pulvera ielu ar kopējo platību 11,8 hektāri.

Būvprojekts tapa pēc pāris gadiem, to izstrādāja SIA “BM-projekts”. Labiekārtotai kapsētai sākotnēji paredzēta 1,2 hektāru platība Talsu ielā 2.

Dzīvnieku kapsētas ierīkošana Liepājā ir ļoti dārga,

skaidro G. Ansiņš, un finansējuma nepietiek. Būvprojekta kopsumma ir 568 225 eiro.

Projektu ievērojami sadārdzina Ministru kabineta noteikumu par dzīvnieku kapsētu ierīkošanu prasības.

“Mūsu problēma ir Liepājas gruntsūdeņi, kas atrodas ļoti augstu, tāpēc pamats kapsētai jāuzber līdz pat diviem metriem,” stāsta Nodarbinātības aģentūras direktors Vairis Šalms.

Pilsētā neatradās vieta, kur bez tā varētu iztikt.

Iepazinušies ar citu pašvaldību pieredzi, bet tā īsti nenoderēja, jo atšķirīgā ģeogrāfiskā situācijā nav bijis nepieciešams bērt tik augstu pildījumu.

Ārējo finansējumu dzīvnieku kapsētas ierīkošanai piesaistīt nevarot.

“Iecere par dzīvnieku kapsētas izveidi nav nedz atmesta, nedz aizmirsta, bet tas tiešā mērā būs atkarīgs no pašvaldības budžeta finansiālajām iespējām,”

norāda G. Ansiņš.

Šobrīd grūti prognozēt, kā šogad veidosies ieņēmumi un kādas iniciatīvas varēs atbalstīt.

Martā un, iespējams, arī maijā būs zināmi precīzāki ieņēmumu aprēķini, un tad budžeta grozījumos iekļauj arī finansējumu attīstības projektu īstenošanai.

“Dzīvnieku kapsēta būs viens no projektiem, ko izskatīsim, bet jāsaprot, ka jāvērtē budžeta iespējas kopumā ar visām pilsētas vajadzībām,” saka domes priekšsēdētājs.

“Alternatīva ir krematorija, bet arī tā kādam jāuzbūvē, un tas būs vēl dārgāks pasākums,”

spriež pašvaldības Vides daļas vadītāja Dace Liepniece-Liepiņa.

Tuvākā kremācijas pakalpojuma vieta ir Jelgavā, kurp arī liepājnieki vedot mirušos dzīvniekus.

Mīluļus ir atļauts apbedīt savā privātā teritorijā – dārzā vai pagalmā. “Tā patiešām ir liela problēma dzīvokļos dzīvojošajiem, ja nav sava lauku īpašuma,” viņa saka.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.