Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepājas ezeru atvēlēs izredzētajiem

Liepājas ezeru atvēlēs izredzētajiem
22.01.2008 13:20

0

Atslēgvārdi

Liepājas ezera dabas aizsardzības plāna izstrādātājiem jāsamēro daudzas pretrunīgas intereses. Ornitologi cilvēka klātbūtni šeit uzskata par pilnīgi nevēlamu, vietējie iedzīvotāji grib nodarboties ar lauku tūrismu, makšķernieki – doties pēc lomiem, Eiropas Komisija paģēr “visu ezera vērtību” aizsardzību. Dabas aizsardzības plāna izstrādātāja SIA Carl Bro pārstāve Loreta Urtāne saprot, ka pilnībā cilvēka klātbūtni Liepājas ezerā aizliegt nav iespējams, taču dabas aizsardzība tikšot pastiprināta ar skarbākiem saimnieciskās darbības, uzturēšanās un makšķerēšanas nosacījumiem.

Otaņķi var zaudēt pieeju

Jau tagad stingrā režīma zona, kur cilvēki faktiski nedrīkst uzturēties, ietver aptuveni 20 procentus lieguma teritorijas. Jaunā dabas aizsardzības plāna pirmprojekts paredz, ka šīs teritorijas palielināsies uz ezera rēķina, savukārt saruks piekrastē Liepājas pusē. Tikmēr Otaņķu pagasts varētu pilnībā zaudēt piekļuvi ezeram.

“Izskatās, ka mūsu cilvēki būs spiesti braukt uz otru galu, lai tiktu ezerā,” secina pagasta padomes priekšsēdētāja Anda Vēdele. Visu piekrasti pagasta teritorijā iecerēts iekļaut stingrā režīma zonā. Tas nozīmē, ka pie ezera varēs tikt ornitologi, biologi un citi priviliģētie, bet ne parastie mirstīgie. Vīram, kas pagastā veiksmīgi nodarbojas ar laivu nomas biznesu, savu rūpalu vajadzēs likvidēt. Cilvēki nedrīkstēs peldēties, makšķerēt. Turklāt nākotnē ezera piekrastei piegulošās teritorijas pārpurvosies. Tas jau noticis esošajā stingrā lieguma zonā. Pagasta ļaudis esot apņēmības pilni cīnīties pret jauno ezera dabas aizsardzības plānu – plāna pašreizējā redakcija esot nepieņemama, uzsver Otaņķu pirmā persona. Plānots, ka sabiedriskajai apspriešanai plānu nodos jaunnedēļ.

Korekcijas ieviesīs zemes šeptmaņi

Tomēr Eiropas Komisijas rekomendētajos dabas aizsardzības pasākumos nopietnas korekcijas var ieviest zemes šeptmaņi no reālās dzīves. Šobrīd internetā atrodams visai pievilcīgs sludinājums ar šādu tekstu:

“Pārdod zemi pie Liepājas ezera. Krasta robeža – 2,5 km. Īpašumu šķērso elektrības līnija. Vienīgā tik plaša pieeja Liepājas ezeram. Pēc teritoriālā plānojuma projekta īpašuma pielietojums paredzēts tūrismam. Neatrodas nacionālās nozīmes polderu sistēmā! Var dalīt.” Kopējā piedāvātās zemes platība 100 hektāru, cena – pusmiljons latu. Pievienotajās ilustrācijās redzams niedrēs iedzīts apvidus auto un ezera spogulis. Neskarta daba.

Izliekoties par potenciālo pircēju, Neatkarīgā sazinājās ar šā gruntsgabala tirgoni Ingaru. Bažas par iespējamajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem viņš atzina par nepamatotām, jo pagasta teritorijas plānojumā te esot iezīmēta “tūrisma zeme”. Tātad būvēties drīkstēšot. Tirgonis aizmuldējās vēl tālāk – ezera līmenis staigājot, bet – “varēs jau kādu dambīti uzlikt”. Un galu galā būves varot sēdināt arī uz pāļiem. Arī polderu sistēmas piesaukšana sludinājumā ir pilnīgs blefs, jo Latvijā aizsargājamajās dabas teritorijās meliorācijas sistēmas tiek mērķtiecīgi iznīcinātas.

Plānotāji sludinājumus nelasa

Ezera dabas aizsardzības plāna izstrādātāji apstiprina, ka nekādus “dambīšus” šajā teritorijā neplāno, bet par nekustamā īpašuma tirgoņu aktivitātēm sakās pirmo reizi dzirdam. Māju sabūvēšana, kam būtu vajadzīga sludinājumā piesauktā īpašuma iespējamā dalīšana, būtu pretrunā ar Eiropas Komisijas norādēm.

Arī Otaņķu pagastā pēc pirmpirkuma tiesību atteikuma neviens vēl neesot nācis. Pats ezermalas pārdevējs, neieslīgstot detaļās, apgalvoja, ka par īpašumu interesējoties visai daudzi, bet konkrēta pircēja pagaidām vēl neesot. Neatkarīgi no tā, kad pirkšanas un pārdošanas līgums tiks noslēgts, var gadīties, ka valstij jāmaksā prāva kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežošanu šajos 100 hektāros, un, iespējams, tieši tāds ir vēl nenotikušā darījuma plāns.

Uzziņai

Liepājas ezers robežojas ar Liepājas pilsētu, Nīcas, Otaņķu un Grobiņas pagastu. Tā platība ir 3715 ha, bet kopā ar salām – 3751 ha. Garums 16,2 km (no ziemeļiem uz dienvidiem), lielākais platums 3,5 km (dienvidu galā), lielākais dziļums – 2,8 m. Vidēji 0,2 m virs jūras līmeņa. Starp ezeru un Baltijas jūru ir izveidojusies 2–3 km plata josla.

“Neatkarīgā Rīta Avīze”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz