“Situācija, paldies Dievam, nav kritiska. Nav glaimojoša, bet nav arī kritiska,” par 19 vakantajām pedagogu vietām uz šo mācību gadu Liepājas izglītības iestādēs saka Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere. Aplūkojot aizvadītajā nedēļā izziņotās vakances, vērojams, ka bērnudārzos izteikti meklē mūzikas pedagogus, bet vispārizglītojošās skolās – sociālo zinību un valodu skolotājus.

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, aizvadītajā nedēļā savā “Facebook” kontā Liepājas pilsētas Izglītības pārvalde bija publicējusi pedagogu vakanču sarakstu pirmsskolas izglītības un vispārizglītojošās mācību iestādēs. Desmit pedagogus meklē bērnudārzi, astoņus – skolas. Ja katrā mācību iestādē pārsvarā trūka pa vienam kadram, tad, piemēram, Liepājas 8. vidusskolā bija brīvas četras pedagogu vietas. Tur meklēja matemātikas, ķīmijas, latviešu un krievu valodas skolotājus.

“Ja runājam par skaitu 19, tas nav maz, bet – ja vidēji uz iestādēm – tas arī nav daudz. Jo kopā Liepājā ir 12 vispārizglītojošās skolas un 21 bērnudārzs,” sacīja K. Niedre-Lathere.

Skaidrojot situāciju, Izglītības pārvaldes vadītāja norādīja uz vienu no problēmām – tā ir pedagogu novecošana. Vēl to zināmā mērā varēja ietekmēt reorganizācijas pasākumi pilsētas skolu tīklu sakārtošanā.

“Šo vakanču esamība nenozīmē, ka kādā no izglītības iestādēm nav iespējams nodrošināt attiecīgā mācību priekšmeta mācīšanu. Protams, tas skar pedagogu noslodzi un amatu savienošanu vai darbu vairākās skolās. Zinu, ir bijuši gadi, kad pati vēl gāju skolā, ka skola vispār nevar nodrošināt speciālistu visa mācību gada garumā, tādēļ izkritis vesels mācību priekšmets. Tāda situācija būtu nepieļaujama. Tad jau valstiskā līmenī būtu jāsāk runāt par speciālistu piesaisti,” saka K. Niedre-Lathere.

Viņa norāda – šobrīd Liepājā vairāk iezīmējies sociālo zinību pedagogu trūkums un “caurums” ir arī valodu skolotāju jomā. Tiek meklēti latviešu un krievu valodas skolotāji. “Tas no iepriekšējiem gadiem ir atšķirīgais, jo agrāk izteikti saņēmām sūdzības par eksakto priekšmetu skolotāju vakancēm,” zināja teikt K. Niedre-Lathere.

Trūkstošos mācībspēkus meklē gan pašas izglītības iestādes, gan talkā nāk arī Izglītības pārvalde. Sākoties jaunajam mācību gadam, skolu un citu izglītības iestāžu pieņemšanas laikā, viens no atslēgas jautājumiem, kas tiek fiksēts un ņemts vērā, ir tieši vakances. “Mums pašiem pārvaldē ir iesūtīto dzīves gājumu krātuve. Tos cilvēkus, kuri meklē darbu, mēs, protams, krājam un nepieciešamības gadījumā ņemam ārā, vētījam un skatāmies, vai varam kādam kolēģim palīdzēt.” K. Niedre-Lathere pastāsta, ka ir jau izglītības iestādes, kur šis jautājums ir atrisināts. “Burtiski pāris dienu laikā. Tas vienkārši ir sadarbības aspekts,” sacīja Izglītības pārvaldes vadītāja.

Komentējot pedagogu trūkumu pirmsskolas izglītības iestādēs, kur šobrīd īpaši iezīmējusies mūzikas skolotāju neesamība, K. Niedre-Lathere skaidroja: “Mūzikas pedagogs varētu būt ar to niansi, ka ir bērnudārzi, kur grupas audzinātājs māca mūzikas priekšmetu un, iespējams, līdz šim nosedza šo stundu skaitu.

Otrs iemesls, ko minēšu, ir ļoti nepopulārs, bet patiess – atalgojums un noslodze, ko bērnudārzs var piedāvāt mūzikas skolotājam, domāju arī nav pārāk motivējošs.

Protams, tas ir arī atkarīgs no bērnudārza lieluma. Jo tas ir lielāks, jo pedagogam ir lielāka noslodzes iespējamība. Ir skaidrs, ka cilvēks izvēlēsies meklēt darbu, kur atalgojums ir adekvāts.”

Viens no bērnudārziem, kas ir mūzikas pedagoga meklējumos, ir “Liepiņa”. Tā vadītāja Agnese Verbele sacīja, ka mūzikas pedagogs ir nepieciešams “Liepiņas” filiālē “Ķipars”. “Es nemāku teikt par citiem dārziņiem, taču mums ir nepieciešams pedagogs uz nepilnu slodzīti,” pastāstīja A. Verbele. Lai arī komentēt situāciju pilsētā “Liepiņas” vadītāja nemācēja, viņa sacīja, ka mācību gada laikā neesot manījusi, ka šāda problēma būtu. “Nebūtu normāli, ja ir 21 iestāde un vispār nekas nekad nemainītos. Cilvēki jau meklē citas darba iespējas.”

Pirmsskolas izglītības iestādēs Liepājā šogad vakantas bija arī metodiķa, speciālā pedagoga, logopēda un grupiņu audzinātāju, skolotāju vietas. Tas, ka Liepājā ir augstākā izglītības iestāde, kur tiek gatavoti arī pedagogi, raisa neizpratni citās pašvaldībās – kā Liepājā var trūkt pedagogu, novērojusi K. Niedre-Lathere. Viņa skaidro:

“Tas jau, protams, nenozīmē, ka no universitātes neiznāk absolventi. Jautājums ir, vai viņi aiziet strādāt savā kvalifikācijā un savā profesijā.

Tas ir atslēgas jautājums, un arī – kāpēc. Visnotaļ pirmais iezīmēsies atalgojums. Jo darba slodze, atbildība un intensitāte pedagoga darbā nav atbilstoša samaksai.”

“Tas jau ir visā Latvijā. Un ne tikai mūzikā, bet arī citos mācību priekšmetos,” teic titula “Gada liepājniece 2018” ieguvēja Aralda Bužere, komentējot šobrīd izteikto mūzikas pedagogu trūkumu Liepājas bērnudārzos. Viņa min, ka, iespējams, tas ir uz paaudžu nomaiņas rēķina. Arī šīs profesijas prestižs “šobrīd ir tāds, kāds ir”. Tas, vai cilvēks paliek un strādā savā izvēlētajā profesijā, esot atkarīgs no vairākiem aspektiem. “Tie ir mērķi un gaidas, sadarbība ar kolektīvu un, protams, materiālā puse,” spriež A. Bužere.