Ja Liepājas Mākslas vidusskolas vadība būt aktīvi strādājusi, skola jau pirms diviem gadiem varēja kļūt par koledžu, taču tas nav izdarīts, komentējot situāciju skolā sacīja Saeimas deputāts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis Oskars Zīds.

Viņš uzskata, ka “diez vai šo skolu tik vienkārši var likvidēt”.

“Tas, ko dara Liepājas Mākslas skola, ir ļoti labā profesionālā līmenī, un tā nav sliktāka kā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola, turklāt tā ir vienīgā tāda veida izglītības iestāde Kurzemē,” sacīja Zīds. Viņš uzskata, ka 75 000 latu deficīts, salīdzinot ar skolas kopējo budžetu, nav liels un tas nevar būt iemesls izglītības iestādes slēgšanai.

“Jautājums ir par ko citu, – ja skolas vadība būtu aktīvi strādājusi, Mākslas vidusskola jau pirms diviem gadiem varēja kļūt par koledžu un veidot sadarbību ar Liepājas universitāti, taču tas nav izdarīts,” sacīja Zīds.

Jau ziņots, ka Kultūras ministrija (KM) ieteikusi pārtraukt jaunu audzēkņu uzņemšanu Liepājas Mākslas vidusskolā un slēgt atsevišķas izglītības programmas, atklātā vēstulē masu medijiem informē Liepājas Mākslas skolas pedagogi, paužot satraukumu par skolas nākotni.

“Tulkojumā no “birokrātu valodas” tas nozīmē – mūsu skolai ir piespriests nāvessods, ko īstenos 2-3 gadu laikā,” teikts vēstulē.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Liepājas Mākslas vidusskolas direktore Smaida Rubeze, skola pēdējā laikā saskaras ar ievērojamām finansējuma problēmām – šī gada skolas budžetā vēl būtu nepieciešami 75 000 latu. Runājot ar KM, mutiskā formā saņemts ieteikums nākamajā mācību gadā neuzņemt jaunus audzēkņus vidusskolas programmās vai pat slēgt atsevišķas izglītības programmas. Skolas direktore uzsver, ka nekas tāds nebūtu pieļaujams, jo tādā veidā tiktu grauts skolas prestižs un uzticamība.

Rubeze skaidroja, ka KM neizprot vai nevēlas izprast, ka Liepājas Mākslas vidusskola pašlaik ir kapacitātes atjaunošanas stadijā. Pirms pieciem gadiem saistībā ar telpu denacionalizācijas problēmām skolas audzēkņu skaits ievērojami sarucis, un pašlaik skolas vadībai ir uzdevums to pamazām palielināt. Šajā mācību gadā Liepājas Mākslas vidusskolā ir 12 izglītības programmas, kurās mācās 286 audzēkņi. Tas joprojām ir mazāk nekā citās līdzīgās izglītības iestādēs. Taču finansējumu skola būtībā saņem tikai par 186 audzēkņiem, pastāstīja Rubeze, piebilstot, ka skolas kapacitāte pat krīzes apstākļos varētu būt 360-400 audzēkņu.

Finansējuma problēmas nebūtu atrisinātas arī tad, ja skola nākamgad neuzņemtu jaunus audzēkņus, – tādā gadījumā tajā vēl mācītos 236 audzēkņi un finansējuma visiem tāpat nepietiktu. Rubeze uzskata, ka KM, iesakot neuzņemt audzēkņus, būtībā noveļ atbildību un problēmas risinājumu uz skolas pleciem.

Savukārt Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde (TP) norobežojas no Liepājas Mākslas vidusskolas pedagogu kategoriskajiem apgalvojumiem publiskajā telpā par skolas iespējamo likvidāciju un cer uz konstruktīvu un saprātīgu risinājumu jautājumā par skolas nākotni.

“Nekad neesmu dzirdējusi no KM par nodomiem likvidēt Liepājas Mākslas vidusskolu. Tas ir pārspīlēti,” informēja Golde.

Domes priekšsēdētāja vietniece uzsver, ka Liepājas Mākslas vidusskolai, kas ir vienīgā šāda veida izglītības iestāde Kurzemē, ir spēcīgas tradīcijas un saknes, tiek veikts mērķtiecīgs darbs skolas izaugsmē. Tieši pēdējo gadu laikā skola ieguvusi jaunu enerģiju un pievilcību. Māksla un mūzika ir Liepājas īpašās iezīmes, un tas ir jārespektē, akcentēja Golde.

Savukārt KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule aģentūrai LETA uzsvēra, ka KM nav nolēmusi pārtraukt jaunu audzēkņu uzņemšanu vai slēgt atsevišķas izglītības programmas Liepājas Mākslas vidusskolā. KM augstu novērtējot jaunās izglītības programmas un arī jaunu audzēkņu piesaisti vidusskolā.

Vizules sniegtā informācija liecina, ka audzēkņu skaits Liepājas Mākslas vidusskolā pieaudzis no 267 audzēkņiem astoņās izglītības programmās 2005.gadā līdz 578 audzēkņiem 13 izglītības programmās 2010.gadā. Šī iemesla dēļ, sākoties ekonomiskajai krīzei, Liepājas Mākslas vidusskolas procentuālais finansējuma samazinājums esot bijis mazākais citu līdzvērtīgu skolu vidū. Liepājas Mākslas vidusskolai finansējums samazināts par 28%, kamēr Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolai finansējums samazināts par 32% un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolai – par 33%.

“Pašreizējos finansējuma apstākļos, kad papildu finansējuma piešķiršana izglītības iestādei nav iespējama, primāri ir nepieciešams nodrošināt izglītības programmu apguvi jau uzņemtajiem audzēkņiem,” spriež Vizule, piebilstot, ka KM lūdz rūpīgi izvērtēt un sniegt ekonomisku pamatojumu jaunu audzēkņu uzņemšanas apjomam 2011./2012.mācību gadā visām vidējās kultūrizglītības iestādēm. Šādu pamatojumu KM jau ir iesniegušas visas tās padotībā esošās mūzikas un mākslas vidusskolas, izņemot Liepājas Mākslas vidusskolu.

Kā apgalvo Vizule, KM izteikusi ierosinājumu šogad Liepājas Mākslas vidusskolā uzņemt tikpat audzēkņu, cik šogad absolvēs šo vidusskolu. Šāda iespēja esot pārrunāta gan ministrijā ar vidusskolas pārstāvjiem, gan arī svētdien, kad KM vadība, tostarp kultūras ministre, situāciju pārrunāja ar skolas vadību un pedagogiem. Ministrija ir pārliecināta, ka šāda audzēkņu skaita uzņemšana nodrošinās skolas darbību un neapdraudēs tās pastāvēšanu ilgtermiņā.

“Skolām jāizvērtē, kuras izglītības programmas ir pieprasītākas un nepieciešamas darba tirgū, lai atbilstoši plānotu jaunu audzēkņu uzņemšanu tajās. Tā ir izglītības iestādes vadītāja kompetence, jo KM ir atbalstījusi inovatīvo izglītības programmu izveidi Liepājas Mākslas vidusskolā,” akcentē Vizule.