Daudzus gadus tieši uzņēmums “Liepājas metalurgs” bija viens no tiem kolektīviem pilsētā, kura darbinieki bija arī aktīvi donori. Mediķi zināja – ja steidzami būs vajadzīgas asinis, var droši meklēt palīdzību tieši šajā uzņēmumā. Bet turpmāk tā vairs nebūs. Izmaiņas, kas izdarītas divos akciju sabiedrības nolikumos, visticamāk, veicinās to, ka pilsētā strauji samazināsies donoru skaits. Un tas jau var būt bīstami.

Vienā asins ziedošanas reizē zaudē 50 latus

Visvaldis Bumbulis ir viens no akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” strādniekiem, kurš ir jau gandrīz pārliecināts, ka turpmāk diezin vai nodos asinis. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs – par izmantotajām brīvdienām, ko likumdošana paredz donoriem, viņš ir zaudējis piemaksu – 20 latus, ko “Liepājas metalurgs” ik mēnesi izmaksā saviem darbiniekiem. Un donors rēķina, ka tie nebūs vienīgie zaudējumi. Iespējams, viņš zaudēs arī dāvinājumu 30 latu apmērā, ko uzņēmums izmaksā svētku reizēs. “Tas nozīmē, ka viena asins nodošanas reize man būs izmaksājusi 50 latus,” viņš rēķina.

Kāds cits “Metalurgā” strādājošais, kurš drošības dēļ savu vārdu nevēlējās izpaust, sacīja, ka asinis nodod jau 25 gadus, bet nu arī viņa pacietības mērs ir pilns. “Tā ir pēdējā cūcība, ko ar mums, donoriem, varēja izdarīt!” viņš sarunas laikā kļūst emocionāls. “Vai cilvēki, kas sēž valdē un pieņem tik nepārdomātus lēmumus, domā, ka pašiem nekad mūžā nevajadzēs donoru palīdzības?”

Iemesls donoru pamatotam sašutumam ir divi uzņēmuma valdes sēdē pieņemtie lēmumi. Kā varam lasīt šā gada septembra laikraksta “Metalurgs” numurā, ir izdarītas izmaiņas nolikumā “Par valsts svētkos paredzētā dāvinājuma piešķiršanu un izmaksas kārtību 2006.gadā”, kā arī nolikumā “Par piemaksas noteikšanu un parēķināšanas kārtību par darba saistībām metalurģiskajā rūpnīcā”. Pirmais nolikums attiecas uz 30 latu lielu dāvinājumu, ko, kā sacīja uzņēmumā strādājošie, parasti piešķirot trīs reizes gadā, un otrs attiecas uz 20 latu ikmēneša piemaksu. Kā skaidroja uzņēmumā strādājošie, tā ir nauda, ko iepriekšējos gadus viņi varēja izmantot, iepērkoties vietējā veikalā “Pērle” ar speciālu karti, bet nu to izmaksā kā piemaksu pie algas. Abi šie nolikumi paredz, ka šīs naudas summas nesaņems darbinieki, kas nav nostrādājuši pilnu laika normu (pēc maiņas grafika), neatkarīgi no darba kavējuma iemesla, izņemot ikgadējā atvaļinājuma laiku. Tas nozīmē, ja donors izmanto brīvu asins nodošanas dienu un vēl vienu pēc savas izvēles, kā to paredz likumdošana, viņš jau ir zaudējis gan piemaksu, gan arī dāvinājumu, lai gan šajā laikā ir nodevis asinis citu cilvēku dzīvības un veselības glābšanai. Un donori par šādu uzņēmuma valdes attieksmi ir ļoti aizskarti.

Naudu zaudē ne tikai donori

“Liepājas metalurga” izpilddirektors Leons Ptičkins, skaidrojot šo valdes lēmumu, nedaudz ironiskā tonī piekrita – arī viņam ir žēl, ka šāds lēmums pieņemts. Tomēr argumentēja, ka tā ir dāvana un piemaksa, ko uzņēmums var izmaksāt un var arī neizmaksāt. “Jūs taču arī, ja ejat ciemos, ne vienmēr ņemat līdzi dāvanu, vai ne?” viņš turpināja ironizēt. Un piebilda, ka diezin vai ir vērts pie citām amatpersonām par šo jautājumu interesēties, jo vismaz šī gada laikā nekas nemainīšoties. Kāpēc bijis nepieciešams pieņemt šādu lēmumu, viņš skaidroja ar uzņēmuma iekšējiem apstākļiem, konkrēti gan nevienu no tiem neminot. Tomēr uz jautājumu, vai kāds no tiem varētu būt strādājošo daudzās slimības lapas, kurām ne vienmēr ir pamatojums, viņš piekrita, ka arī tas, un sacīja, ka kopš nolikumu izmaiņu pieņemšanas šī problēma ir mazinājusies par vismaz 40 procentiem.

Jāpiebilst, ka minēto nolikumu izmaiņu dēļ gan no piemaksas, gan dāvinājuma nākas šķirties ne tikai donoriem, bet arī, piemēram, strādājošajiem studentiem, kam nepieciešams mācību atvaļinājums, māmiņām, kas uzņēmumā paredzētājā kārtībā paņēmušas brīvdienu, lai savus mazos pirmklasniekus pavadītu uz skolu, tētiem, kas bērnu slimības gadījumā paņēmuši slimības lapu un daudziem citiem. “Es gan arī pats nezinu, vai kādreiz man nevajadzēs donoru palīdzību, taču šobrīd tāda ir kārtība,” nobeigumā sacīja L.Ptičkins. “Un nevajag šīs izmaiņas uztvert tā, it kā tā būtu vēršanās pret donoriem. Man patiešām žēl, ka tā ir iznācis. Turklāt likumdošanā paredzētās brīvdienas mēs taču viņiem apmaksājam tāpat kā agrāk.”

Donoru skaits var samazināties

Zinot, ka vairākiem no “Metalurgā” strādājošajiem kolēģiem donoriem ikmēneša piemaksa jau atņemta, ne viens vien cits tur strādājošais donors pārdomā, ko darīt turpmāk – nodot asinis vai tomēr ne. “Daļa cilvēku par šo jauno kārtību neko nezināja un tāpēc nāca pie mums tāpat kā iepriekš,” pastāstīja Centrālās slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļas medicīnas māsa Dace Stepiņa. “Citi, kas to zināja jau iepriekš, nāca savās brīvdienās. Bet tas nav īsti godīgi, jo, lai nezaudētu uzņēmumā maksātās piemaksas, viņi nu vairs nevar izmantot likumdošanā paredzētās brīvdienas. Turklāt ne visiem “Metalurgā” strādājošajiem darbs ir maiņās. Tiem, kas strādā tikai darbdienās, tagad praktiski nav vairs iespēju nodot asinis, ja viņi vēlas arī saņemt uzņēmuma piemaksu. Tā kā kaut kas līdz galam izdomāts tur nav.”

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”