Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžā aizvadīta sporta spēļu diena reemigrantu ģimenēm
Līva Hamonda
"Kurzemes Vārds"
Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžā aizvadītās nedēļas izskaņā notika sporta spēļu diena reemigrantu ģimenēm. Vairākas ģimenes pavadīja laiku kopā, spēlēja pludmales volejbolu, kāpa alpīnisma sienā, iepazinās cits ar citu, atrada līdzīgos ar tai pašā laikā ļoti atšķirīgiem dzīvesstāstiem.
Liepājas domes sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže informēja, ka šis nav pirmais šāda veida pasākums, kur vienkopus satiekas ģimenes, kas izvēlējušās savu ikdienas dzīvi turpmāk uz noteiktu vai nenoteiktu laiku saistīt ar Liepāju. “Tieši sporta spēles notiek pirmo reizi, bet šis ir jau trešais sadraudzības pasākums,” viņa paskaidroja. Pirmais noticis pirms diviem gadiem Ziemassvētkos, kad speciālisti sapratuši, ka ne tik daudz ekspertu viedokļi ir svarīgi, bet galvenais ir tas, ko atbraukušie cits citam var pastāstīt, kā atbalstīt ar padomu, tas strādā vislabāk.
Uz sporta dienu bija ieradušās ģimenes ar mazākiem un lielākiem bērniem, kuri aktīvi lēkāja uz batutiem, meta kūleņus, spēlēja tautas bumbu, kā arī komunicēja savā starpā. Ne tikai pieaugušie ir tie, kam jāiekļaujas atpakaļ sabiedrībā savā dzimtajā valstī, bet tāpat ir arī bērniem, no kuriem daudzi pirmo reizi dzīvē ir piedzīvojuši lielās izmaiņas, pārceļoties uz dzīvi citā valstī. “Tad, kad cilvēki atbrauc, viņi ir vieni. Sen nav bijuši mājās, draugi ir prom, un mēs esam novērojuši, ka viņi te ļoti labi jūtas, jo satiekas, uzzina cits no cita par dažādām lietām. Atvieglojam sev darbu, jo viņi viens otram palīdz,” paskaidro B. Dreiže.
Atnākušie atzinīgi izteicās par šādu aktivitāti Liepājā. “Man patīk tas, ka var satikt arī citus, kas kādu laiku ir dzīvojuši ārvalstīs, mums ir daudz kopīgā. Cilvēki, kuri nav dzīvojuši ārpus Latvijas, nekad nevarēs saprast, ko tu izjūti. Pagājušajā reizē šajā pasākumā piedalījās tikai latvieši, šoreiz es skatos, ka ir vairāk jaukto ģimeņu. Mans vīrs ir francūzis. Dziļi sirdī arī mans dēls ir francūzis, bet tagad viņš dzīvo Latvijā. Viņš ir dzimis un audzis Francijā, un man ir jāmēģina viņam paskaidrot, ka viņš nav dīvains, vienkārši no jauktas ģimenes,” pastāstīja Nora, kura ar savu vīru un abiem bērniem atgriezusies Liepājā no Francijas. Ģimene izlēmusi palikt Liepājā vēl vismaz nākamos trīs gadus. Pēc tam jau redzēšot, kurp dzīve aizvedīs.
Aktīvās pēcpusdienas noslēgumā dalībnieki saņēma diplomus “Par intensīvu un nenogurstošu kāju staipīšanu, roku švitināšanu, skriešanu, rāpšanos un lēkāšanu” un Liepājas suvenīrus. Iespējams, ka būtu noderējis arī kāds buklets vai cita veida informācija par darba iespējām Liepājā, izglītības iestādēm, pasākumu afiša vai kas tāds, tomēr daudz ko tiešām reemigranti pārrunāja savā starpā un kopīgi priecājās, ka viņiem tiek sniegta kaut kāda palīdzīga roka, lai te varētu labāk iejusties un kārtīgi atsperties jaunai dzīvei Liepājā.