Šobrīd viena no aktuālākajām lietām ir atkrastes vēja parku būvniecība, kas tuvākajos gados plānota Baltijas jūrā.

Hmieļevskis skaidroja, ka detaļas vēja ģeneratoriem ir ļoti lielas, tāpēc to transportēšana lielos attālumos nav izdevīga.

Viņš teica, ka Liepājas ostā varētu būt teritorija jeb noliktava, kurā no ražotnēm citviet Eiropā tiek apkopots vēja ģeneratoriem nepieciešamais aprīkojums, lai parku varētu uzbūvēt.

Vēja parku būvniecībai ostā nepieciešamas lielas teritorijas – vismaz 15-20 hektāru, bet tāda infrastruktūra šobrīd nevienā Baltijas jūras ostā neesot.

Hmieļevskis stāstīja, ka Baltijā šāda infrastruktūra jābūvē no nulles. “Redzam, ka Latvijai ir ļoti liela iespēja, Liepājai un arī Ventspilij.

Visi Baltijas jūrā paredzētie parki Baltijas valstu teritoriālajos ūdeņos atrodas 100 kilometru rādiusā no Liepājas, kas būvniekiem nozīmētu, ka attālums ir ļoti neliels,”

teica Liepājas SEZ pārvaldnieks, piebilstot, ka šobrīd tuvākā osta, kur tiek būvētas vēja parku tehnoloģijas ir Dānijā, un “tas ir daudz par daudz, lai šo darītu lēti un efektīvi”. 

Viņš stāstīja, ka Liepājā jau vēsturiski ir izbūvēta infrastruktūra – liela teritorija, akvatorijs, kas ir norobežots ar viļņlaužiem.

Viņš stāstīja, ka Liepājā jau vēsturiski ir izbūvēta infrastruktūra – liela teritorija, akvatorijs, kas ir norobežots ar viļņlaužiem.

Hmieļevskis norādīja, ka varētu uzbērt aptuveni 40 hektārus teritorijas un izbūvēt vairākas dziļūdens piestātnes, kur varētu uzkrāt nepieciešamos materiālus – spārnus, ģeneratorus, mastus. Attiecīgi šajā vietā piebrauktu instalācijas kuģi, uzkrautu un dotos jūrā būvēt vēja ģeneratorus.

Hmieļevskis skaidroja, ka šī nozare ir “ļoti prasīga” pret lielu teritoriju, tāpēc sauszemē nepieciešamas lielas teritorijas ražošanai.

Šobrīd tiek skatītas teritorijas reģionos, kur lauku apvidū kādas lauksaimniecības zemes var pārveidot, lai izvietotu šāda izmēra ražošanas ēkas. No turienes ir jābūt ērtai piegādei uz ostu ar ceļu, kas ir bez straujiem līkumiem un neiet caur pilsētas centru. 

“Latvija plāno 2028.gadā sākt pirmo vēja parku būvniecību, un attiecīgi infrastruktūras izbūve arī ir četru piecu gadu projekts,” teica Hmieļevskis, uzsverot, ka galvenais, šos projektus īstenojot, ir izmantot Latvijas ostu infrastruktūru gan būvniecībā, gan parku apkalpošanā, gan arī pēc tam saražotās enerģijas pārvadei, pārveidei un eksportam, lai visa pievienotā vērtība paliktu Latvijā.