Kādas būs pārņemto telpu funkcijas, par to Liepājas pašvaldībai vēl ir nekonkrēta vīzija. To izspriedīs tad, kad būs saņemts MK lēmums, “Kurzemes Vārdam” stāsta izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens.

Viņš atgādina, ka

pašvaldība nepārņems pašu cietuma ēku, kuru valsts visdrīzāk tirgos izsolē, bet īpašumu Dārza ielā 19/21, ielas pretējā pusē.

“Tā bija cietuma sastāvdaļa – telpas administrācijai, kur bija sapulču telpa, trenažieru zāle un garāžas autotransportam,” atklāj M. Tīdens.

Par to, kā Liepājas pašvaldība varētu izmantot šo ēku, jūnija sākumā sprieda Nekustamo īpašumu jautājumu komisijā.

MK prasa norādīt konkrētas pašvaldības funkcijas, kurām tiks izmantots minētais īpašums, jo tās jāmin rīkojuma anotācijā.

Nekustamā īpašuma pārvaldes juriste Iveta Strautmane pauda pārvaldes nostāju, ka

nav korekti ierobežot pašvaldības rīcības brīvību, jo nekustamā īpašuma izmantošanas funkcijas var mainīties un tad radīsies liekas birokrātiskas procedūras –

būs jāgroza domes lēmums un MK rīkojums.

Lai atsauce uz noteiktām funkcijām nebūtu par šķērsli tad, kad tās mainās, komisijas locekļi pēc diskusijas nolēma informēt Tieslietu ministriju par to, ka pašvaldības ieskatā nekustamais īpašums Dārza ielā 19/21 ir nepieciešams Pašvaldību likuma 4. pantā noteiktām funkcijām: sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm; nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus; sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā.

Jelgavas dome tukšajā cietumā saskata vairākus potenciālos uzņēmējdarbības attīstības virzienus – dzīvojamā fonda, viesnīcas, biroja un citus, lasāms pašvaldības vietnē.

Tāpat šāda veida teritorijas un telpas ir pieprasītas kino industrijā seriālu un filmu uzņemšanai.