Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepājas pašvaldības uzturēšanas budžets 2022. gadā būs lielāks

Liepājas pašvaldības uzturēšanas budžets 2022. gadā būs lielāks, taču arī izdevumu būs vairāk. Galvenās prioritātes – paaugstināt atalgojumu, turpināt iesāktos pilsētvides projektus, stiprināt izglītības nozari, ekonomisko darbību un sociālo jomu – ”Kurzemes Vārdam” pastāsta pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Liepājas pašvaldības uzturēšanas budžets 2022. gadā būs lielāks
Foto: Bruno /Germany from Pixabay
17.12.2021 06:00

Nora Driķe

"Kurzemes Vārds"

Uzturēšanas budžetu dome apstiprināja ceturtdien, 16. decembrī, kad pieņemti vēl vairāki pilsētai nozīmīgi, lieli lēmumi: apstiprināta izglītības attīstības koncepcija, gaisa kvalitātes uzlabošanas programma, grants ielu programma.

Grozīts 2021. gada budžets un apstiprināti nākamā gada pamata tēriņi. Ja arī starp deputātiem kādas domstarpības par pilsētas naudu bija, tad līdz domes sēdei lielākā daļu to dzēstas, jo par abiem budžetiem trīspadsmit deputāti lēma vienbalsīgi.

Pašlaik domē ir vairs tikai 14 deputātu: Ludmilai Rjazanovai uz laiku apturēts mandāts, jo viņai nav tā sauktā zaļā jeb koviddrošības sertifikāta. Savukārt Modris Šveiduks sēdē nepiedalījās. Kāpēc? ”Kurzemes Vārds” no deputāta atbildi nesaņēma.

Kopumā 2022. gada uzturēšanas budžetā plānoti 117 miljonu eiro lieli izdevumi. G. Ansiņš atgādina: pērn decembrī gada dome apstiprināja 2021. gada uzturēšanas budžetu 99 miljonu eiro apjomā.

Starpība ir ievērojama. Pērn algas nevienam, izņemot pedagogiem, nepalielināja. Taču gada ritumā budžetu vairākkārt grozīja, un pašlaik jau 2021. gada izdevumu budžeta precizētais plāns sasniedzis 124,2 miljonus eiro – redzams budžeta paskaidrojuma rakstā.

”Ticu un ceru, ka vēl decembrī būs papildus ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un no nekustamā īpašuma nodokļa, vēl nelieli papildus ienākumi varētu būt arī 2022. gada sākumā.

Martā vai aprīlī mēs atgriezīsimies pie pašvaldības budžeta jautājuma,” saka pilsētas mērs, atgādinot, ka pavasarī tradicionāli pilsētas budžetu izskata vēlreiz un tad dala iespējamos brīvos atlikumus attīstības iecerēm.

Pašreiz apstiprinātais ir tikai daļa no visa pilsētas budžeta. G. Ansiņš atzīst, ka ir arī bažas par gaidāmiem papildus izdevumiem pieaugošās inflācijas dēļ, bet it sevišķi uztrauc energoresursu cenu kāpums. Jau pašreiz izdevumiem par elektrību un apkuri pilsētas budžetā paredzēts par 35 procentiem lielāks finansējums nekā šogad.

Algu palielinājums, vidēji par 10 procentiem, prasīs papildu izdevumus 1,5 miljonus eiro gadā. Lielāku algu saņems gandrīz visi pašvaldības darbinieki, izņemot viszemāko algu saņēmēji – apkopēji un sētnieki. Bez atalgojuma palielināšanas iztikt nevarēja, jo tas pašvaldībā ”katastrofāli” atpaliek no privātā sektora. Šogad virkne darbinieku aizgājuši uz citiem amatiem gan privātos uzņēmumos, gan arī uz kaimiņiem Dienvidkurzemes pašvaldībā – tā skaidro gan G. Ansiņš, gan arī pilsētas izpilddirektors Ronalds Fricbergs.

Atalgojuma celšana ir ”viena mana prioritāte”, teic domes priekšsēdētājs, atzīstot, ka ir arī tāds uzskats, ka plānotie 10 procenti algu pielikuma ir tikai inflācijas lēciena lielumā.

Iespējams, ka biezāks atlīdzības pieaugums sagaidīs pašvaldības policistus, gan uz tā rēķina, ka Pašvaldības policijā ir apmēram 20 vakanču – atzīst R. Fricbergs.

Skaidrojot prioritātes, G. Ansiņš stāsta, ka apstiprinātajos izdevumos pilsētvides uzlabošanā paredzēts turpināt iesākto – Kārļa Zāles laukuma, Ezermalas ielas pārbūvi, liedaga vārtu, pludmales labiekārtojuma, Interjera muzeja un ”Pūt, vējiņi!” izveidi.

Izglītības jomu stiprinās, palielinot pedagogu algas un atvēlot līdzekļus jaunā bērnudārza ”Prātnieks” uzturēšanai (tā izmaksas gadā – vairāk nekā 600 tūkstoši eiro), bērnudārza ”Mazulītis” jaunajām grupiņām. Ekonomiku sekmēs bijušā ”Metalurga” teritorijas attīstība, veselības un sociālo aprūpi – dubultots veselības aprūpes pabalsts, no 75 uz 150 eiro vienam saņēmējam.

”Protams, ka mēs kļūstam mazliet bagātāki, mums būs par 2,7 miljoniem eiro vairāk vērtēto ieņēmumu,” saka R. Fricbergs, norādot uz pašvaldības pašas ienākumu pieaugumu, ”bet izdevumu jau arī vairāk. Vai pietiks ar palielināto finansējumu elektrības izdevumiem, nemāku teikt. To rādīs laiks. Lielākās bažas ir par politiķu vēlmēm, tās ir nojaušamas. Vislielākie strīdi būs, kad zināsim, cik mums gada beigās paliek naudas un kad runāsim par lietām, ko sauc par attīstību. Un ir atsevišķas uzturēšanas pozīcijas, kurām pašreiz vēl nav seguma. Kad grozīs budžetu, tās būs primāras. Septembrī būs nākamais pedagogu algu celšanas solis no 830 eiro uz 900, atlikušajiem gada mēnešiem tie kopā būs vairāki simti tūkstoši eiro. Mums pašreiz budžetā šī nauda nav ieplānota, bet tas būs jāizdara. Valsts sedz skolu pedagogu algas, bet pašvaldībai jāsedz pirmsskolas pedagogu, sporta skolu un interešu izglītības pedagogu algas. Pašreiz valstiskā līmenī runā arī par sociālo palīdzību: plāno, ka valsts piedalīsies ar savu finansējumu, bet nezinām, kas būs gada otrā pusē, tad, visticamāk, to pārliks uz pašvaldības pleciem – runa ir par mājokļu pabalstu.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz