Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) par šī ekskluzīvā ciemiņa viesošanos pludmalē saņēmusi informāciju pirmdienas rītā, un aicina un lūdz iedzīvotājus šim dzīvniekam, ja sastop to, netuvoties tuvāk par desmit metriem. ”Dzīvnieks ir agresīvs! Mūsu aicinājums – lai cilvēki tam vispār neiet klāt!” uzsver DAP pārstāve Ilze Reinika.

Viens no dzīvnieka saticējiem Vladislavs Jefimovs pastāsta, ka ar draugiem Matīsu Muižnieku un Danu Domarevu devušies peldēt jūrā.

Pamanījuši tajā kaut ko, gribējuši saprast, kas tas ir. Iznākuši ārā no peldes, pagaidījuši, līdz dzīvnieks iznācis krastā.

”Ko šādu nemūžam neesmu redzējis, it sevišķi interesanti, ka šāds dzīvnieks, kurš nāk no ledājiem, ir apciemojis Liepāju! Apbrīnojami, ko tādu satikt un nevarējām noticēt!” pauž Vladislavs.

Viņš zina, ka dzīvnieks ir agresīvs, bet šis uzvedies mierīgi un nav izrādījis agresivitāti. Ziņojuši, zvanot uz 110, gaidījuši, ka kāds ieradīsies. Vienu stundu gaidījuši, taču neviens tā arī nav ieradies. ”Dzīvnieks apgūlās un gulēja, mēs devāmies prom,” saka Vladislavs. ”Tas bija 200 metrus no ”Cukurfabrikas”, iepretim Daugavas stadionam,” precizē Dana.

Uz portāla “liepajniekiem.lv” norādījumu, ka pašu drošības dēļ un lai dzīvnieku netraucētu, fotografēt un filmēt tik tuvu gan nevajadzēja tuvoties, jaunieši uztvēra ar sapratni un turpmāk ņems vērā.

”Mūsu pusē šādi dzīvnieki nedzīvo, taču ir ziņas, ka šad un tad valzirgi izpeld krastā. Skaidrs, ka dzīvnieks ir ceļojis,” piebilst I. Reinika.

Sociālajos tīklos iedzīvotāji gan pauduši apbrīnu par dzīvnieku, gan arī ieraksta autori – valzirga saticēji – saņēmuši pārmetumus par filmēšanu un fotografēšanu. ”Es nebruktu virsū šī ieraksta autoriem. Manuprāt, par visiem šādiem netipiskiem gadījumiem ir jāziņo attiecīgajiem vides dienestiem, par tiem ir jāuzzina gan zinātniekiem, gan pētniekiem.

Pirms dažiem gadiem Palangas pusē krastā bija izmetusies neliela (ap metru) zobenzivs, ja cilvēki aiz astes to nebūtu ievilkuši atpakaļ jūrā, tā būtu aizgājusi postā. Un kas zin, varbūt arī Ziemupes Jūras mājas zobenzivs stāsts būtu bijis savādāks, ja cilvēki to būtu pamanījuši ātrāk. Tagad tikai mulāža…” raksta ziemupniece Daina Vītola.

Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) eksperti aicina sabiedrību netuvoties dzīvniekam tuvāk par 10 metriem, jo tas var būt agresīvs un par spīti savam izskatam ir ļoti veikls, kā arī nedzīt dzīvnieku jūrā un ļaut atgūt spēkus. Ja dzīvnieks manīts citās piekrastes zonās, aicinām ziņot, rakstot e-pastu [email protected].

Lai arī valzirgi dzīvo Ziemeļu ledus okeānā un tuvējās jūrās ziemeļu puslodē, kāds indivīds jau jūnija vidū tika manīts Vācijas piekrastē, bet Līgo dienā arī Polijas piekrastē. Iespējams, ka Liepājā krastā iznākušais valzirgs ir viens un tas pats dzīvnieks, ārvalstu eksperti izsaka minējumus, ka tā ir gados jauna valzirga dāma.

”Šis ir pirmais gadījums, kad Latvijas krastos ir sastopams tik neparasts jūras dzīvnieks. Viņa dabīgā vide ir auksti un ledaini ūdeņi. Līdz ar to Baltijas jūra valzirgam nav piemērota, jo šeit nav atrodama ierastā ēdienkarte – lielās gliemenes, garneles, krabji, mīkstie koraļļi, jūras gurķi un citas ziemeļu jūrām raksturīgās radības. Un visticamāk, ka šobrīd dzīvnieks jūtas izsalcis un novārdzis. Valzirgus var salīdzināt ar to tuvākajiem ”radiniekiem” roņiem, kas lielāko dienas daļu uzturas ūdeņos un krastā, vai atpūšas uz ledus. Cilvēkus valzirgi, protams, neuztver kā barības objektu. Tomēr, ja cilvēks pienāk pārāk tuvu, aizskar dzīvnieku un stiepj savu roku tam pretim, dzīvnieks aizstāvoties var iekost. Tādēļ aicinām netuvoties dzīvniekam un ļaut tam atpūsties izvēlētajā vietā,” uzsver pārvaldes zīdītāju eksperts Valdis Pilāts.

Valzirgs zem ledaina ūdens var uzturēties līdz pusstundai, neelpojot svaigu gaisu. Tādēļ viņa zemādas tauku slānis var sasniegt pat 15 centimetrus. Un rodas priekšstats, ka dzīvnieka masa padara to lēnīgu. Tomēr mednieka instinkti ļauj tam sasniegt lielus ātrumus. Savukārt dzīvnieka ilkņi var sasniegt pat metra garumu. Tie lieti noder brīžos, kad jāizcērt āliņģis, nepieciešams izkāpt ledainā krastā vai cīņas laikā.

Daudzas tautas ir medījušas valzirgus, izmantojot tā gaļu, taukus un ādu sadzīvē. Pēdējās desmitgadēs populācijas līdzsvaru izjauca profesionālie mednieki, kuri apdraudēja Atlantijas okeāna ziemeļos mītošo valzirgu populāciju un tuvināja tos izmiršanas robežai. Šis dzīvnieks joprojām tiek atzīts par apdraudētu. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka valzirgs lēni vairojas un dzīvo teritorijās, kuras tiek piesārņotas ar naftu un ķīmiskiem atkritumiem.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.