Liepājas Reģionālajā slimnīcā implantē jaunākās paaudzes stentu
Liepājas Reģionālajā slimnīcā (LRS) profesora Andreja Ērgļa vadībā invazīvie kardiologi Oskars Gāliņš un Valters Stirna veikuši angioplastijas procedūru, kuras laikā četrdesmit četrus gadus vecam pacientam implantēja bioabsorbējošo magnija stentu.
Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Šāda procedūra, kur sašaurināto koronāro artēriju ārstēšanā izmantots visjaunākās paaudzes bioabsorbējošs magnija stents, LRS notika pirmo reizi.
Tas paver jaunas iespējas pacientiem ar sirds slimībām.
Asinsvadu angioplastijas ar stentu implantēšanu ir viena no efektīvākajām medicīniskajām procedūrām koronāro un perifēro artēriju slimību ārstēšanā.
“Salīdzinot ar līdz šim lietotajiem metāla stentiem, bioabsorbējošajam stentam ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, tas gada laikā pilnībā uzsūcas cilvēka organismā, neatstājot nekādas pēdas, un asinsvads var atsākt savu dabisko funkciju.
Paliek tikai divi “punktiņi” jeb stenta marķieri, kurus var redzēt rentgenā, kas liecina par to, ka kādreiz šajā vietā bijis stents, bet asinsvads ir atjaunojies praktiski tāds pats, kādam jābūt normālam, veselam asinsvadam.
Otrkārt, ja ir tāda nepieciešamība, mēs pacientam tajā pašā vietā stentu varam likt atkārtoti, cerams, pēc daudziem gadiem, neietekmējot asinsvada kopējo struktūru.
Kamēr metāla stents paliek pacienta organismā līdz mūža galam – tos nevar ne kustināt, ne izņemt. Līdz ar to vienā vietā tos var likt ierobežotas reizes, jo mēs nevaram tos kā ielāpus salikt citu uz cita bezgalīgi,” skaidro LRS kardiologs Valters Stirna.
Stenti, kas uzsūcas, ir īpaši piemēroti gados jaunākiem pacientiem,
bet, protams, tos var izmantot arī senioriem.
“Kardioloģijā mēs esam kā viena komanda, un ik pa laikam braucam viens pie otra, jo kardioloģisko saslimšanu ārstēšana Latvijā nedrīkst atšķirties ne Rīgā, ne Liepājā, ne Daugavpilī, ne jebkurā citā valsts medicīnas iestādē.
Līdz ar to mums visiem ir jāiet uz priekšu – nemitīgi jāmācās un jāapgūst vismodernākās kardioloģijas procedūras un metodes,” norāda profesors A. Ērglis.
Zināms, ka sirds un asinsvadu slimības ir viens no visizplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē, tostarp arī Latvijā šīs saslimšanas ir visizplatītākās.
Koronārā angioplastija ir ārstēšanas metode sašaurināto sirds asinsvadu paplašināšanai, kas uzlabo asinsapgādi sirds muskulim (miokards), rezultātā uzlabojas cilvēka dzīves kvalitāte.
Sašaurinājuma vietā ievada stentus jeb asinsvada protēzītes, kuras ar balonzondi nogādā un izpleš vajadzīgā vietā, tādējādi atjaunojot asinsriti un glābjot cilvēkam dzīvību.