Viņš atgādina, ka jau no Liepājas SEZ izveides pirmsākumiem ir izveidots strādātspējīgs vadības modelis, kurā sinerģijā strādā trīs atbildīgo valsts ministriju augstākie ierēdņi – Finanšu ministrijas (FM), Satiksmes ministrijas (SM) un Ekonomikas ministrijas (EM), kā arī trīs pašvaldības pārstāvji un trīs uzņēmēji.

“Šāds modelis strādā un labi strādā. Konstruktīvās diskusijās Liepājas SEZ valde ir spējusi pieņemt ne vienu vien sarežģītu un atbildīgu lēmumu kā rezultātā “ekonomiski depresīva” pilsēta ir pārvērsta par stabilu un attīstītu reģiona centru,” norāda Sesks.

Viņa ieskatā tas nebūtu bijis iespējams bez aktīva ministriju izvirzīto pārstāvju līdzdalības. “Līdz šim Liepājas SEZ valdē valsts intereses aizstāvēja augstākā līmeņa ierēdniecības pārstāvji un vēlamies, lai tā arī būtu turpmāk, un lai tiek pieņemti valstiski atbildīgi lēmumi,” aicina Sesks.

LETA jau vēstīja, ka Rīgas un Liepājas ostu valdēs plānots mainīt SM ieceltos pārstāvjus, liecina ministrijas saskaņošanai Ministru kabinetā (MK) iesniegtie rīkojuma projekti.

Liepājas SEZ valdes locekles, SM Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājas Ineses Birziņas vietā plānots iecelt Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietnieci un sociālo mentori sabiedriskā labuma organizācijā “Caritas Latvija” Danu Bārbali.

Rīkojuma anotācijā skaidrots, ka atbilstoši Liepājas SEZ likumam SM ir tiesības deleģēt pārstāvi Liepājas SEZ valdē un atsaukt SM deleģēto pārstāvi.

Gan SM, gan Ogres novada pašvaldību vada Nacionālo apvienību pārstāvošie Jānis Vitenbergs un Egils Helmanis.