Aizvadītajā nedēļā, no 24. līdz 26.aprīlim, Liepājas skolu direktori devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju, – skatīt, kāda ir viņu izglītības sistēmas veiksmes atslēga. Mājupceļā tika apmeklēta arī Igaunija, un mūsu pedagogi ir atgriezušies ar bagātīgu ideju un pieredzes bagāžu.

Pieredzes apmaiņu rīkos arī turpmāk

Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere pastāsta, ka ceļā devusies teju 30 cilvēku liela delegācija. “Starptautiskie pētījumi liecina, ka gan Somijā, gan Igaunijā skolēniem ir augsti sasniegumi mācībās,” viņa skaidro, kāpēc izraudzīti minētie galamērķi. “Abās valstīs reformas izglītībā ir ieviestas ļoti veiksmīgi. Braucām, lai redzētu, kā tas darbojas reāli dzīvē un kādi ir veiksmes instrumenti.”

Pieredzes apmaiņas braucienu Izglītības pārvalde organizējusi vairāku iemeslu dēļ. Gan tādēļ, ka šobrīd esam ceļā uz kompetencēs balstītu mācību procesu, gan tādēļ, ka drīzumā Liepājas izglītības iestādes piedzīvos vērienīgus modernizācijas un renovācijas darbus.

Vaicāta par brauciena secinājumiem, Izglītības pārvaldes vadītāja norādīja, ka daļai pedagogu redzētais attiecībā uz tur īstenoto kompetencēs balstīto mācību procesu nav bijusi pilnīga novitāte, jo savā praksē izmanto jau ko līdzīgu. “Es vienmēr esmu uzsvērusi, – tas nav nekas absolūti jauns. Uzsvars tiek likts uz procesu un mācību vidi. Tas ir savādāk, varbūt padziļinātāk un tagad attiecināts uz pilnīgi visām skolām, nekā tas bijis līdz šim,” K.Niedre-Lathere priecājas, ka liepājniekiem brauciens bijis kā labs ideju gūšanas avots un stimuls turpmākajiem uzstādījumiem.

“Būtībā Somijas izglītības sistēma balstās uz līdzdarbošanos, līdzatbildību, uzticību, savu vērtību apzināšanos, sadarbību, un tie ir galvenie atslēgas vārdi, kāpēc skolēniem ir tik labi sasniegumi,” secinājusi K.Niedre-Lathere. “Skolēni ir iesaistīti pilnīgi visā skolas dzīvē.

Skolēns neiet uz skolu tikai, lai mācītos, un apgūtu faktu materiālu kādā no mācību priekšmetiem, bet gan, lai domātu, atklātu un izzinātu.

Viņš ir skolas kultūras un vides veidotājs un uzturētājs.”

“Darbs Somijā viennozīmīgi tiek virzīts uz procesu, uz domāšanu, ne tik daudz uz centralizētajiem eksāmeniem, uz rezultātiem, nav daudzo pārraudzības mehānismu un iestāžu, kas kontrolē skolu darbību, skolām ir diezgan liela autonomija. No valsts vai pašvaldības tiek iedots tāds kā standarta rāmis, un pati skola var izveidot šo savu konceptu un pēc tā arī strādāt, lai noritētu jēgpilns process.”

Savukārt Viimsi skolā Tallinā, Igaunijā, kura uzbūvēta pilnīgi no jauna uz pussalas un kurā mācās ap 1500 skolēniem, bija iespēja redzēt, ko nozīmē īsti mūsdienīga un moderna skola – visi mācību kabineti aprīkoti ar minimālām tehnoloģijām, taču ergonomiskām un kvalitatīvām mēbelēm, skolai ir trīs sporta zāles, peldbaseins un jauns stadions. K.Niedre-Lathere pastāsta, ka plašajā foajē, kur atrodas arī skolas ēdnīca, pie vienas sienas pat čalo relaksējošs ūdenskritums, interjers ir labiekārtots atbilstoši dabas stihijām: ūdens, uguns un gaiss.

“Bet pats galvenais, ka skolas vadība jeb menedžments savstarpējās diskusijās ar pedagogiem ir nonākuši pie kopīga secinājuma par skolas filozofiju un nākotnes vīziju. Savukārt skolas pašpārvaldei ir sava teikšana par to, kas skolēniem visvairāk vajadzīgs – pēc viņu iniciatīvas izveidots gan miniatūrs basketbola grozs gaitenī, pingponga galds un veikti uzlabojumi, lai skolas ēdnīcā nebūtu rindas.” Skolā tiek veikta aptauja, vai skolēniem būtu nepieciešamas arī mēbeles, pie kurām var stundas laikā stāvēt, tā arī uzsverot, ka liela uzmanība tiek pievērsta skolēna fiziskai veselībai.

K.Niedre-Lathere teic, ka līdzīgus pieredzes apmaiņas braucienus pedagogiem plānots rīkot arī turpmāk. “Esot Izglītības pārvaldes vadītājas amatā, šis bija pirmais starptautiska mēroga brauciens, un domāju, ka īstenojies samērā veiksmīgi. Ceru, ka no redzētā skolu direktori kaut ko guva sev noderīgu un mēģinās ieviest arī savā skolu praksē.” 

Skolotājs – prestiža un augstu novērtēta profesija

Liepājas Katoļu pamatskolas vadītāja Iveta Kalniņa teic, ka emocionāli visvairāk palicis prātā tas, ka Somijā uzsvars īpaši liks uz mācību vides veidošanu. To, ka vide ir domāta bērnam un ka bērna intereses ir prioritāras. “Bērni staigā zeķēs, jo viņiem tā ir ērti. Apkārt nav sterilas kārtības,” novērojusi I.Kalniņa, un tomēr priecājas, – neesot nācies secināt, ka “esam divas dažādas pasaules”. “Arī mūsu skolotāji strādā līdzīgi, kā Somijā. Pielietojam dažādas mācību metodes, ieviešam jauninājumus. Noteikti nestrādājam sliktāk.”

Skolotājam ir dots laiks – I.Kalniņa uzskata, ka tas Somijas izglītības sistēmā ir vērtīgākais. “Skolotāji var plānot laiku, kad pašiem satikties, lai analizētu, izvirzītu mērķus, uzdevumus, nospraustu kopīgas lietas, savstarpēji mācītos. Un, manuprāt, šis laiks nav mazāk svarīgs par laiku, ko skolotājs pavada stundā.”

“Domāju, ka jebkurš šāda veida brauciens ir vērtīgs. Jo tas dod iespēju paskatīties pašam uz sevi,” uzskata Katoļu pamatskolas vadītāja.

“Protams, katrs mēs gājām pa skolām, klausījāmies prezentācijas ar domu – “ā, to jau es daru, tas man jau ir, tikai mazlietiņ citādāk” – utt. Domāju, ka jebkura savstarpēja mācīšanās ir ieguvums.” I.Kalniņa guvusi apstiprinājumu tam, ka “esam uz pareizā ceļa”: “Tas, ko šobrīd mūsu valstiskajā rāmī varam izdarīt, arī maksimāli tiek darīts. Secinājām, ka regulas un MK noteikumi nevienu brīdi neaizliedz vai ierobežo skolotāja radošumu. Nebūt ne. Tikai jautājums ir par to, kā valstiski vai kādā citā mērā tas tiek veicināts, atbalstīs un galu galā arī par to samaksāts.”

Arī Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas direktore Inta Korņējeva apliecina: “Pieredzes apmaiņas braucieni vienmēr ir ļoti vērtīgi. Gan tāpēc, ka ir iespēja apskatīt citu valstu skolas, gan tāpēc, ka var kontaktēties ar mūsu pašu izglītības pārstāvjiem vairāk vai mazāk neformālā vidē, kur gribi vai negribi, bet diskusijas vienmēr notiek par un ap skolu.”

I.Korņējeva atzīst, ka Somijas izglītības sistēma ļoti patikusi, un īpaši tas, kā šī sistēma savā laikā tikusi ieviesta. “Viņi sāka ar skolotājiem. Skolotāju profesiju padarīja par konkurētspējīgu, veica skolotāju apmācību, un pēc tam jauno sistēmu ieviesa kompleksi visā valstī,” dzirdēto atstāsta I.Korņējeva, un norāda, – studēt un strādāt par skolotājiem var tikai labākie vidusskolu beidzēji, izturot lielu konkursu. Tādēļ skolotājs ir sabiedrībā augstu novērtēta profesija.

“Somijā skolotājiem ļoti uzticas. Nav inspekcijas, kas pārbaudītu viņu darbu.

Uzticība ir tādā līmenī, ka, beidzot pamatskolu, bērniem nav valsts pārbaudes darbu. Tiek ņemts vērā tikai skolotāju vērtējums un viedoklis. Un tā kā valsts uzticas skolotājiem, attiecīgi arī sabiedrība viņiem uzticas, viņu profesionalitātei. Un tie, manuprāt, ir galvenie pamatpunkti, kāpēc somiem reforma ir izdevusies.”

“Vēl viena lieta, kas man ļoti patika, – ka tur ir tiešām reāls atbalsts katram skolēnam viņa vajadzībās. Ne tikai vārdos, bet arī darbos. Klasēs ir palīgskolotāji, kuri palīdz tiem, kuriem tajā brīdī ir grūtības un varbūt mācību procesā neiet tik labi, kā pārējiem. Šeit mēs varam runāt par patiesu visu skolēnu integrāciju. Jo līdzi nāk atbalsta personāls,” I.Korņējeva uzskata, ka izglītības sistēma Somijā ir pārdomāta visos līmeņos, un pie tā viņi ir mērķtiecīgi strādājuši un turpina strādāt joprojām. Savukārt Igaunijā varējis redzēt, cik mūsdienīgā un “nestandarta vidē” skolēni var mācīties.

Liepājas skolu direktori un vadītāji viesojās Somijas skolā Vasaramaaki un Turku izglītības departamentā, kā arī Viimsi skolā Tallinā, Igaunijā.