Šī progresīvā ārstēšanas metode ļauj minimāli invazīvi sašķelt artērijās esošās kalcija nogulsnes, palielinot to elastību, kas ļauj implantēt stentus vai veikt citas nepieciešamās procedūras.

Speciālistu komanda – invazīvie kardiologi Nikolajs Sorokins, Valters Stirna un Oskars Gāliņš – ir gandarīti par veiksmīgajām procedūrām un iespēju izmantot jauno ārstēšanas paņēmienu.

“Metode, kas paredzēta koronārās aterosklerozes izraisītu pārkaļķotu sirds asinsvadu bojājumu ārstēšanai, ietver sevī litotripsiju jeb akmeņu šķelšanu ar ultraskaņu – līdzīgi kā to dara ar nierakmeņiem, tikai daudz mazākā mērogā (daži milimetri).

Asinsvadi dažreiz ir tik kalcinēti, ka tos var redzēt pat rentgenā.

Lielo kalcija nogulšņu dēļ artērijas kļūst cietas, neelastīgas un tāpēc tiek traucēta asinsrite. Šādas artērijas dažkārt nav iespējams paplašināt vai veikt stentu implantāciju,” paskaidro kardiologs Valters Stirna.

“Kalcija nogulsnes artērijās veidojas vēlīnas aterosklerozes dēļ, un lielākajā daļā gadījumu mēs pacientiem asinsvadus paplašinām ar balonu un pēc tam ievietojam stentu.

Tēlaini izsakoties, mēs “paplašinām upes karstus”, atvelkam tos vaļā, bet, ja tajā upē krasti nav no smiltīm, bet no kārtīgām “kalcija klintīm”, tad mums ar to ir par maz.

Litotripsijas procedūras laikā ar speciālu artērijā ievietotu ultraskaņas balonu, izmantojot skaņas (akustiskos) viļņus, mēs sirds asinsvados sašķeļam kalcija nogulsnes, kas pēc tam ļauj implantēt stentus vai veikt citas procedūras, kas nebūtu iespējamas ļoti cieto kalcija nogulšņu dēļ,” par procedūras unikalitāti stāsta ārsts V. Stirna.

“Šādas manipulācijas veiksim regulāri, kad vien būs nepieciešams.”

Pacients pats nevar pierakstīties uz invazīvo angiogrāfiju, to pieraksta pārsvarā ģimenes ārsti, bet to var izdarīt jebkurš ārsts ar kompetenci izvērtēt indikācijas, ka pacientam šāda veida izmeklējums ir nepieciešams.