Šāds īslaicīgs risinājums rasts arī tāpēc, ka galveno ieeju nevar vienkārši slēgt, jo tā nepieciešama tāpat kā sānu durvis, lai baznīcas apmeklētāju plūsmu varētu virzīt atbilstoši pašreizējiem epidemioloģiskajiem nosacījumiem. To “Kurzemes Vārds” uzzināja būvvaldē sarunā ar pieminekļu aizsardzības inspektori Ilzi Bernāti un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Kurzemes nodaļas vadītāju Elīnu Ornu. Būvvaldi draudze par ēkas stāvokli informējusi 29. aprīlī, “ir pēdējais brīdis [kaut ko darīt],” teica I. Bernāte.

Dievnama, valsts nozīmes kultūras pieminekļa, situācija NKMP ir labi zināma, atzina E. Orna. Pārvalde kultūras pieminekli apseko ik pa trim gadiem, un jau ilgstoši ir skaidrs, ka tornim nepieciešama restaurācija. Garāmgājēju iespaids, ka baznīca labi izskatās, ir maldīgs, sacīja pārvaldes pārstāve. Bojājumi progresē, sliktākā stāvoklī ir tieši tornis, kas celts 1872. gadā, turklāt izmantojot tajā arī kaut ko no senā, 1688.–1693. gadā būvētā torņa (to grāmatā par dievnama arhitektu Paulu Maksu Berči izpētījis Imants Lancmanis). Tornis ir senāks par pārējo baznīcas ēkas daļu. Vislabāk ķieģeļu izsāļojumi esot redzami torņa iekšpusē. Draudze labi apzinās ēkas nopietno situāciju, viņa sacīja. Pagaidu nojumi draudze būvē saskaņoti ar pārvaldi.

“Tik apjomīgus darbus, kādi baznīcā nepieciešami, nevar atrisināt ātri,” skaidroja E. Orna, “kamēr meklēsim risinājumus gan tehniskajam apsekojumam, gan restaurācijas projektēšanai, tas nebūs ne ātri, ne vienkārši. Vienlaikus baznīcai ir jānodrošina arī apmeklējums. Draudze ir iesniegusi pieteikumu NMPK kultūras pieminekļu glābšanas programmā tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanai – vajadzīgs sertificēta būvinženiera atzinums un vismaz kaut kādas pirmreizējās rekomendācijas par bojājumu apmēru, lai varētu virzīties tālāk uz projektēšanu. Būs jāmeklē sarežģītiem risinājumiem kompetents arhitekts. Tagad tas process ir pašā sākumā.”

Sv. Annas baznīcas draudze līdz šim nav lūgusi un arī nav saņēmusi atbalstu no valsts sakrālā mantojuma programmā. Aprīļa otrajā pusē paziņoti jaunie šī atbalsta saņēmēji. Liepājā šogad tā ir Svētā Jāzepa katedrāle – rietumu fasādes logu restaurācijai piešķirti 25 000 eiro, un Lutera baznīca, kuras jumta atjaunošanas trešajai un ceturtajai kārtai, zibensaizsardzības sistēmas ieviešanai un ēkas tehniskajai apsekošanai piešķirti vairāk nekā 110 000 eiro.

Pašas baznīcas pārstāvju komentāru “Kurzemes Vārdam” neizdevās iegūt. Mācītājs Jānis Bitāns sacīja, ka šajos jautājumos jāvēršas pie mācītāja Ata Grīnberga, kurš savukārt bija nevaļīgs, varēšot runāt tikai pēc svētkiem.