Gan Liepājas, gan Dienvidkurzemes pašvaldības ir nosūtījušas pieteikumus Valsts drošības dienestam (VDD) un gaida izvērtējumu un atbildi.

“Man jau šķiet, ka noteikti dabūsim,” par sevi un vietniekiem Didzi Jēriņu un Mārtiņu Tīdenu saka Liepājas pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs,

“neesam neko tā grēkojuši, lai mums nepiešķirtu”.

Aizpildot apjomīgo anketu, esot nācies diezgan parakāties atmiņā, taču visas atbildes dabūtas.

Tāpat Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna un viņa vietniece Eva Mahta aizpildījuši anketas, un tās iesniegtas VDD.

“Es jau nezinu, kas ir valsts noslēpums, man nav nekādas pieredzes ar to,” pauž U. Vārna, taču padsmit lappušu biezajā anketā, viņaprāt, nav bijis nekas tāds, kas vērtētājiem varētu nepatikt.

Nepieciešamību pēc pielaides valsts noslēpumam R. Fricbergs vērtējot rezervēti.

“Līdz šim varēja iztikt un tas nekā slikti darbu neietekmēja.

Tāds ir Valsts prezidenta lēmums, un mēs to respektējam,” viņš norāda.

Miera apstākļos tas nebūtu vajadzīgs, domā U. Vārna, kuram 11 gados izpilddirektora amatā nekad nav bijis vajadzības piekļūt valsts noslēpumam.

“Ja rodas ārēji apdraudējumi, ja krīzes situācijās ir jāsadarbojas ar citiem dienestiem, tad, lai var sēdēt pie viena galda un tos jautājumus risināt, – pieļauju, ka tāds ir mērķis, kāpēc tas vajadzīgs,” viņš spriež.

1. jūnijā stājas spēkā prasība pašvaldību vadošajām amatpersonām iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Tas nepieciešams saistībā ar pastiprinātu apdraudējumu valsts drošībai un pašvaldību lomu tās uzturēšanā.

Ja pieeja netiks saņemta, tad pašvaldības izpilddirektors vai viņa vietnieks būs jāatbrīvo no amata.

Domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam būs jāpieprasa pēc tuvākajām pašvaldību vēlēšanām, tātad nākamgad.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.