Lai dalītos pieredzē, bija ieradusies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas invazīvā kardioloģe Dace Sondore, kura kopā ar Liepājas slimnīcas invazīvajiem kardiologiem Oskaru Gāliņu, Nikolaju Sorokinu un Valteru Stirnu veica vairākas šāda veida operācijas.

Gāliņš atzina, ka trīs vīrieši tika rūpīgi atlasīti, izvēloties gadījumus ar pilnībā nosprostotām artērijām, kuru ārstēšana prasa īpašu pieeju.

Sondore skaidro, ka pilnībā nosprostotas sirds artērijas dēļ konkrēts sirds muskuļa apgabals vairs nesaņem asinis.

Ja asinsvada nosprostojumu neatklāj un neārstē, sekas var būt dzīvībai bīstamas. Ārstu uzdevums ir atjaunot asins plūsmu, lai uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti.

Sarežģītākais šajā procesā esot šķērsot slēgto asinsvada daļu, jo ārsti neredz, cik garš ir aizsprostojums. Tāpēc jāizmanto sarežģītākas metodes.

Taču ārstēšanas princips ir līdzīgs kā sašaurinātu asinsvadu gadījumā – vispirms caur bojājumu tiek virzīta stīga, tad asinsvadu paplašina ar balonu un pēc tam implantē stentu, skaidro ārste.

Sondore uzsver, ka vislielākais ieguvums no šādas operācijas ir pacientiem, kuriem vēl nav bijis infarkts, jo viņu sirds muskulis šajā zonā joprojām ir dzīvotspējīgs.

Ja infarkts jau ir noticis, asinsvada atjaunošana dod mazāku efektu, jo bojātie audi vairs nespēj pilnībā atgūt sākotnējo funkcionalitāti.

Oklūziju veidošanās ir saistīta ar aterosklerozi – holesterīna izgulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām. Sākumā artērijas sašaurinās pakāpeniski, bet, ja riska faktori netiek kontrolēti, asinsvads var aizsprostoties pilnībā.

Galvenie riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, smēķēšana, cukura diabēts un ģenētiskā nosliece, paskaidro kardioloģe.

Viens no biežākajiem simptomiem ir samazināta fiziskā izturība – cilvēks pamana, ka vairs nevar uzkāpt pa trepēm tik augstu kā agrāk. Tāpat var rasties elpas trūkums pie slodzes un spiedošas sāpes krūtīs.

Tomēr daļa pacientu nekādas izteiktas sūdzības nejūt, jo organisms spēj daļēji kompensēt asins plūsmas trūkumu, novadot asinis pa blakus asinsvadiem.

Lai noteiktu diagnozi, tiek veikti dažādi izmeklējumi – ehokardiogrāfija, kardiogramma, slodzes tests un precīzākais no tiem – koronārā angiogrāfija, kas skaidri parāda, vai artērija ir pilnībā vai daļēji nosprostota, norāda ārste.

Lai izvairītos no koronāro asinsvadu nosprostošanās, svarīgi rūpēties par savu veselību ikdienā.

Profilakses pasākumi ietver regulāras fiziskās aktivitātes, sabalansētu uzturu, smēķēšanas atmešanu, holesterīna un asinsspiediena kontroli, kā arī regulāras veselības pārbaudes, īpaši, ja ģimenē ir bijušas sirds slimības, iesaka kardioloģe.

Ārste norāda, ka vīrieši biežāk saskaras ar šo problēmu, jo mēdz ilgāk ignorēt simptomus un retāk laikus apmeklē ārstu.

Sievietes, savukārt, rūpīgāk uzrauga savu veselību un ātrāk sāk kontrolēt riska faktorus, piemēram, asinsspiedienu un holesterīna līmeni.

Sondore uzsver, ka invazīvie kardiologi cīnās ar sekām, taču pats svarīgākais ir nepieļaut šo slimību attīstību.