Ar nākamo studiju gadu Liepājas Universitāte ir nolēmusi atsacīties no jaunā studiju modeļa, un atgriezties pie vecās kārtības, kas nozīmē, ka lekcijas studentiem notiks visu laiku un izpaliks ieviestā nedēļa patstāvīgiem darbiem un konsultācijām.

Sākot ar 2009./2010.studiju gadu, studentiem lekcijas notika divas nedēļas, bet trešā bija atvēlēta patstāvīgiem darbiem un konsultācijām. Rektors Oskars Zīds skaidro, ka uz šādu režīmu augstskola bija spiesta pāriet saistībā ar valsts finansējuma samazinājumu. “Meklējām risinājumus, kā samazināt kontaktstundu skaitu un kā palielināt studentu patstāvīgo darbu,” atminas O.Zīds, uzsverot, ka to ļauj Augstākās izglītības likums. Atsaucoties uz iepriekš portālam paustā, vai, izvēloties šādu studiju modeli šajos ekonomiskajos apstākļos, studenti būs ieguvēji, un tas sekmēs kvalitātes uzlabošanu un augstskolas konkurētspēju, rektors atbildēja izvairīgi, jo, kamēr sesija vēl nav beigusies, runāt par izmaiņām ir par agru. Turklāt jautājumi par kvalitāti, efektivitāti un konkurētspēju ir jāapspriež katedru sēdēs, un tikai to iesniegtajos pašvērtējuma ziņojumos būs lasāmi priekšlikumi, kritika un viss pārējais.

Meklē dažādus risinājumus

Jau šobrīd zināms un Senātā nolemts, ka ar nākamo studiju gadu dzīve Liepājas Universitātē atgriezīsies vecajās sliedēs. Studiju prorektore Ilma Neimane pastāsta, ka pie iepriekšējās kārtības viņiem izdevies atgriezties, jo transformētas vairākas studiju programmas, kā arī tiks veidotas apvienotas lekcijas, tādējādi izvairoties no situācijas, kad auditorijā ir tikai trīs pieci cilvēki. “Protams, jebkuras izmaiņas, vai tas būtu studiju darba organizācijā, vai kursa saturā, ir nozīmīgas, jo ievieš ko jaunu augstskolas dzīvē. Un vajadzīgs zināms laiks, kamēr to pieņem,” sacīja I.Neimane. Arī Studiju prorektore neņēmās viennozīmīgi spriest, vai jaunais modelis studiju kvalitāti cēlis, mazinājis vai, iespējams, tas palicis tādā pašā līmenī. O.Zīds uzsver, ka patstāvīgā darba un studiju darba kvalitāti mēra dažādi. Viens no galvenajiem rādītājiem, viņaprāt, ir tas, ka uz Liepājas Universitātes studiju programmām piesakās arvien jauni studētgribētāji, īpaši šajā laikā, kad grūti izvēlēties – studēt, strādāt vai braukt uz ārzemēm. “Šobrīd studijas ir diezgan ekskluzīva lieta. Bet, ja interesentu ir, tas nozīmē, ka spējam piedāvāt kvalitatīvu izglītību,” uzskata O.Zīds. Turklāt ir saņemts pozitīvs vērtējums gan no absolventiem, gan pārējās sabiedrības.

I.Neimane atzīst, ka šobrīd augstskola ir meklējumos, lai rastu optimālāko variantu, kā organizēt studiju darbu. “Ir bijušas vairākas diskusijas, piemēram, par to, vai ir nepieciešama sesija. Citu augstskolu pieredze rāda, ka bez tā var iztikt, jo pārbaudījumi notiek uzreiz pēc kursa nolasīšanas,” stāsta I.Neimane. Par dažādiem uzlabojumiem studiju procesā liek domāt arī apstāklis, ka daudzi – gan pilna laika, gan nepilna laika – studenti paralēli studijām strādā. “Tāda ir realitāte,” konstatē O.Zīds, tādējādi vēlreiz uzsverot, ka ieviestā trešā nedēļa nebija nemaz tik slikta. “Jārēķinās ar to, ka studenti strādās arī turpmāk, būs sarežģītāki sociālie apstākļi, tāpēc jāmēģina rast kompromiss,” saprotoši piebilda I.Neimane.

Lēmumu vērtē pozitīvi

Humanitārās fakultātes dekānes vietas izpildītāja Sandra Okuņeva augstskolas lēmumu atgriezties pie iepriekšējās kārtības vērtē atzinīgi. “Tā kā kontakstundu skaits bija samazināts, arī laiks sarunai starp studentiem un pasniedzēju, bija jāmeklē citi ceļi un formas, kā pārbaudīt, vai students ir apguvis un izpratis uzdoto tēmu,” pieredzē par darba stila maiņu, pielāgojoties jaunajai sistēmai, dalās S.Okuņeva. Nācies arī atlasīt tēmas, kas liekamas papildus studentu darbiem. “Viegli tas nebija,” atzīst pasniedzēja, tāpēc priecājas, ka nākamajā gadā kontaktstundu skaits atkal pieaugs. “Īpaši pirmajos kursos varēja redzēt, ka kontakts ar pasniedzēju bija nepieciešams vairāk,” novēroja S.Okuņeva, jo, atšķirībā no vecāko kursu studentiem, viņi nav sapratuši, ka studijas no mācībām atšķiras ar to, ka ļoti liela daļa ir atvēlēta patstāvīgiem darbiem. “Augstākā izglītība ir tā, ko cilvēkam neiedod, to iegūst pats,” uzskata pasniedzēja.

Studiju programmas “Ārējo sakaru vadība” 2.kursa students Agnis Timermanis ir izbaudījis abus studiju modeļus un atzīst, ka īpašu atšķirību starp tām nav jutis. “Mācēju plānot laiku, un zinu, ka jāmācās ir visu laiku,” viņš uzsver. Agnis pastāsta, ka studentiem par trešo – patstāvīgo darbu – nedēļu domas dalījās, un nav viennozīmīga viedokļa, vai tā bija vai nebija vajadzīga. “Ir kursi, kuriem bija ļoti daudz ko darīt un pat šīs nedēļas laikā viņi nav nevarējuši visu paspēt. Savukārt, citi teica, ka nekas nav mainījies, jo patstāvīgo darbu skaits īpašu nav pieaudzis,” sacīja Agnis. Viņaprāt, pie vecā modeļa grūti būs atgriezties tieši pirmā kursa studentiem, jo viņi nav izjutuši, kāds tas bija.

Agnis ir arī Liepājas Universitātes Studentu padomes valdes priekšsēdētājs. Un Studentu padome ir viena no tām institūcijām, kas augstskolā studentiem organizē dažādus izklaides pasākumus. “Bija grūti plānot, jo ikreiz nācās skaitīt un rēķināt, vai maz būs, kas tos apmeklēs,” viņš atceras. “Tagad, kad Liepājas Universitāte atgriezīsies pie vecā režīma, būs vieglāk.”