No trešdienas atvērtas visas lielveikalu “Baata”, “Kurzeme”, “Ostmala” un citu tirdzniecības centru tirgotavas. Valdības lēmums nu ļāvis klātienē tirgoties arī veikalam “Jysk” tirdzniecības centrā “Rietumu centrs”, arī “Depo” tagad privātpersonām aizliegto preču vairs nav.

Izmaiņas jau pirmajās dienās veicinājušas apmeklētāju pieplūdumu lielveikalos, īpaši apģērbu tirgotavās, pie kurām veidojas garas pircēju rindas.

No 7.aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē var atsākt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem (ar kopējo tirdzniecības platību, kas ir mazāka par 7000 kvadrātmetriem).

Eksperti uzskata, ka pulcēšanās risks lielajos tirdzniecības centros ir pārāk augsts, tāpēc tur atļauta tikai pakalpojumu sniegšanas vietu un atsevišķu veikalu veidu darbība, saglabājot visas līdzšinējās epidemioloģiskās drošības prasības tirdzniecības vietu darbībai un vienlaikus atceļot distances tirdzniecībā iegādātu preču izsniegšanu veikalos.

No 7.aprīļa ir atļauta arī ielu tirdzniecības, tai skaitā gadatirgu, organizēšana, vienlaikus apstiprinot drošas tirdzniecības protokolu visai āra tirdzniecībai.

Iestājoties pret ierobežojumiem, Rīgas lielveikalu, kuru platība pārsniedz 7000 kvadrātmetru, nomnieki jau steidzot saskaņot ielu tirdzniecību.

“Liepājā pieprasījums pēc ielu tirdzniecības nav mainījies.Tas nav ne strauji pieaudzis, ne arī samazinājies,” teic Liepājas domesAttīstības pārvaldes Ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols. “Vienīgās izmaiņas ir tās, ka joprojām nevar organizēt pasākumus, kuru laikā notiek ielu tirdzniecība.”

Liepājā vislielākā interese esot par tirdzniecību Jūrmalas parkā, tāpat šim mērķim iezīmētas konkrētas vietas Raiņa parkā, kur gan pieprasījums neesot tik liels, jo cilvēku plūsma tajā ir krietni mazāka nekā piejūras zonā.

Pagājušogad, lai sniegtu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, Liepājas pašvaldības teritorijā notiekošajai tirdzniecībai publiskās vietās tika noteikta atlaide 90% apmērā. Šogad šādi atvieglojumi nav plānoti. “Manuprāt, šī vasara ielu tirdzniecībā būs diezgan laba. Piedāvājums būs, un, domāju, arī pieprasījuma netrūks, jo, laikam kļūstot siltākam, cilvēki vēlēsies vairāk uzturēties ārā,” spriež Attīstības pārvaldes Ekonomikas nodaļas vadītājs.

Par to, vai būs interese pilsētā rīkot gadatirgus, vēl esot pāragri spriest, jo izmaiņas nupat tikai stājušās spēkā.

Noteikumi nosaka, ka gadatirgos atļauts izvietot līdz 20 tirdzniecības vietām, tāpat fiziski jānorobežo gadatirgus teritorija. Jau zināms, ka šo un citu ierobežojumu dēļ Rožu laukumā nenotiks tradicionālie svētki dārzkopjiem “Pavasaris ziedos”.

“Līdz pēdējam cerējām, ka situācija uzlabosies. Tirgotāji jau bija pieteikušies, vismaz divreiz vairāk, nekā šobrīd atļauts. Viņi ir skumīgi un mēs arī, taču diemžēl neredzam iespēju, kā īstenot šo pasākumu,” saka pasākuma “Pavasaris ziedos” organizētājas, biedrības “Etno Liepāja” pārstāve Madara Lubāne.

Uzziņai

• No 7.  aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē var atsākt visi veikali ārpus lieliem tirdzniecības centriem (ar kopējo tirdzniecības platību, kas mazāka par 7000 m²).
• Tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m², joprojām var darboties tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70 % apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70 % apmērā no preču sortimenta, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas un preses tirdzniecības vietas.
• Vienlaikus tirdzniecības centros atļauta pakalpojumu sniedzēju darbība (piemēram, ķīmisko tīrītavu, finanšu institūciju, remonta servisu u.c.), bet turpmāk nav atļauta distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana.
• Lai neradītu cilvēku drūzmēšanos tirdzniecības vietās, tai skaitā garu rindu veidošanos, iedzīvotājiem tiek atgādināts:
• veikalu apmeklēt pa vienam (izņemot ar bērnu vai asistentu),
• iepriekš pārdomāt nepieciešamos pirkumus,
• plānot iepirkšanos ilgākam laikam uz priekšu,
• veikalā uzturēties pēc iespējas īsāku laiku.

Avots: Ekonomikas ministrija