“Šis brīdis ir jāķer, jo šādas ziemas Liepājā ir baigais retums,” saka ronis ar piecu gadu stāžu Sanita Šube. “Tagad ir tas īstais kaifiņš āliņģī, kad laukā ir auksts, bet ūdens tomēr ir nulle – plus viens.”

Tas jau esot dzīvesveids, stāsta Sanita. “Tā kā pašlaik ir dīkstāve, var biežāk to darīt – katram mīnusam ir savi plusi. Pa šiem gadiem neesmu nopietni slimojusi. Gadās pieķert kādu vīrusu, bet tā jau notiek visiem.

Brīžos, kad jūtu, ka taisās iesnas, atnāku uz peldi, ķermenis dabū šoku, un iesnas vienkārši pazūd.

Sievietēm aukstās peldes ir īpaši labas, jo tas ir liftings ādai, nevajag dārgus krēmus smērēt,” viņa atklāj.

Seniors Dagnijs Kadziševskis cenšas neizlaist nevienu dienu: “Ja es kādu dienu neeju ūdenī, tad tā man ir garlaicīga un vienmuļa. Pēc peldes ir gandarījuma sajūta.”

Dagnijs pārsvarā dodas jūrā, taču ne dziļi, nekāda peldēšana jau nesanākot. “Ūdenī iepriekš noskaitīju līdz 60, bet tagad, kad aukstāks, skaitu līdz 30. Lai nehaltūrētu, es skaitu tā – viens viens, divi viens, trīs viens… Jūtos mundrāks. Trešais gads iet. Kaites neķeras klāt.

Pasmejos, ka eju vīrusus iznīcināt,” pastāsta rūdītais sirmgalvis.

Viens mierīgi stāv un bauda ūdens apskāvienus, cits mēģina dažus vēzienus nopeldēt, taču dejas āliņģī gan notiek pirmo reizi!

“Mēs esam cilvēki, kas nodarbojas ar dejām. Laikam šī tagad ir vienīgā vieta, kur var uzdejot,” smejas Artūrs, kurš kopā ar Ivetu izdejojis salsas pamatsoļus. Viņš otro gadu peldas ziemā.

“Tas sākumā bija drosmes sauciens sevi pārvarēt,” saka puisis. Iveta vien gadu peld ziemā, jo ļoti patīkot izaicinājumi. “Ūdenī ir lielāka slodzīte, jādomā par elpošanu. Jauna niša būs atvērta,” viņa saka par dejām āliņģī.

“Salsa vairāk ir vasaras un jūrmalas deja, bet kāpēc nevar dejot ziemā?”

Ziemas peldēšana ir lipīga, tajā cits citu ierauj. Artūrs tā ierāvis laika cilvēku Daumantu Vidiņu, kurš sola, ka portālā liepajniekiem.lv kāds laika prognozes fragments skanēšot arī no āliņģa.

Pandēmijas laikā šis hobijs ir veiksminieks, to nevar ierobežot, priecājas biedrības “VeloRonis” vadītāja Inga Krivcova.

“Protams, ir jāievēro distancēšanās. Esam novērojuši, ka cilvēki vairs nepulcējas tieši vienos, kā mēs katru sezonu aicinājām svētdienās, bet nāk visas dienas garumā. Mēģinām uzturēt āliņģi pie dzīvības. Šorīt biedrība vēl nebija sataisījusies, bet kāds jau bija izzāģējis ledu, paldies viņam! Esam norobežojuši āliņģi, lai bērni braukājot neiebrauc iekšā.”

Protams, ziemas peldētājiem, kuriem patīk čupoties, ļoti pietrūkst komunikācijas, pietrūkst pirtiņas, kur ieiet pēc peldes. To biedrība nedarbina drošības apsvērumu dēļ.

Šogad būtu ideāli apstākļi Latvijas čempionāta posma rīkošanai, taču tas atcelts, tāpat kā tukšs ir visu starptautisko ziemas peldēšanas sacensību kalendārs.

“Pietrūkst sacensību, braucienu,” saka Inga. “Vēl ir cerības, “Jelgavas roņi” ir ielikuši plānā 20.martu, bet nu jau šķiet, ka šī sezona tomēr būs pa tukšo.”

“Sacensību pietrūkst,” saka “VeloRoņa” lepnums – garo distanču peldētājs Guntars Jēkabsons. Viņam ļoti gribētos arī ikdienā papeldēt garos gabalus, bet to pašlaik nevar ledus dēļ.

Roņu kustība iet plašumā, atzīst I. Krivcova: “Agrāk pazinu visus, kas nāca peldēt, bet tagad atnāku un šeit nevienu nepazīstu, tik daudz ir jauno. Vietnē Facebook ziemas peldētāju grupā ik dienu ir jauni ieraksti – lūgumi pēc padoma, sarunas, jautājumi, vai kāds kaut kur dosies peldēt.”

25Skatīt galeriju