Piemiņas pasākumu rīko Liepājas muzejs sadarbībā ar Liepājā dislocētajām Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūrvienībām.

Godinot Ziemeļu kapsētā guldīto Brīvības cīņu dalībnieku piemiņu, ar svecītēm un Latvijas valsts karogiem jaunsargi veidos goda aleju, gājienā nesīs Latvijas valsts un triju sabiedroto – ASV, Francijas un Lielbritānijas, karogus, kā arī, solidarizējoties ar Ukrainas tautu, Ukrainas valsts karogu.

Pasākumu vadīs Laura Jeruma un Emīls Dreiblats, bet par muzikālo noformējumu gādās NBS Jūras spēku orķestris.

Tajā uzrunas teiks Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Rinats Ažēns, NBS Jūras spēku vecākais kapelāns kapteiņleitnants Dāvids Šterns, “Daugavas vanagu Latvijā” pulkveža Oskara Kalpaka vārdā nosauktās Liepājas nodaļas pārstāvis Normunds Krafts un nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis.

Pasākumā aicināti piedalīsies nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, skolu jaunatne, Liepājā dislocēto NBS struktūrvienību karavīri un visi interesenti.

Pulkvedis Oskars Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta burtiem.

Latvijas valsts dibināšanas laikā, 1918.-1919. gadu mijā, pulkvedis Kalpaks uzņēmās veidot un kaujās vadīt pirmās Latvijas bruņoto spēku vienības, kas spēja apturēt lielinieku iebrukumu Latvijā.

Tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas.

1919. gada 6. martā Skrundas-Saldus ceļa apkaimē pārpratuma dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem – vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Kalpaks.

Pulkveža Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā.

Pulkvedim pēc nāves piešķīra Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919. gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos.

1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos atklāja pulkveža Kalpaka piemiņas vietu. Padomju okupācijas gados tā tika nopostīta. Atmodas laikā piemiņas vietu atjaunoja, skaidro Šēniņa.