Veicot ielās sastapto iedzīvotāju aptauju, portāls
noskaidroja, ka lielākā daļa liepājnieku līgos pie dabas, ievērojot latviskās
tradīcijas.

”Protams, ka līgosim laukos, pie ugunskura. Ja nebūsim
pārlieku noguruši ar bērniem un mazbērniem, tad dosimies pastaigā pa mežu plūkt
jāņuzāles,” portālam pastāstīja liepājniece Māra, kurai ar ģimeni jau gadiem
ilgi ir tradīcija Līgo vakaru svētīt pie Durbes ezera: ”Jau gadus 30 Līgo
vakarā braucam tieši turp, mums tur sava iecienīta līgošanas vieta.” Viņa
piebilst, ka lēkšana pār ugunskuru gan neietilpstot viņu ģimenes Līgo vakara
tradīcijās: ”Tik bīstamas lietas nedarām.”

Jānis Gailītis arī portālam pastāstīja, ja Līgo vakaru
svinēs pie dabas: ”Tradicionāli. Ar sieru un alu. Mums ar draugiem ir tradīcija
kopā ar ģimenēm līgot Rēzeknē.”

Liepājnieks Jānis, kurš ir kalējs un kuru portāls uzrunāja
Vasaras saulgriežu tirdziņā, piekopjam savu amatu, atzina, ka gala lēmums par
to, kurā vietā līgot, vēl neesot pieņemts. Taču pastāstīja, ka Jāņi parasti
tiek svinēti brīvā dabā: ”Tradicionāli tas notiek laukos – Rucavā, kur dzīvo
mana vecmāmiņa. Sapulcējamies visa ģimene, radinieki kuplā pulkā. Kurinām
ugunskuru, ēdam sieru un dzeram alu, tāpat lecam pār ugunskuru. Nezinu pat
īsti, ko nozīmē katrs rituāls, bet latviskās tradīcijas Līgo svētkos ievērojam.”

Maizes cepējs Krišs neslēpa, ka par līgošanu un Jāņu svinēšanu
vēl nav īsti padomājis, jo viņam pirmssvētku dienas ir karstākais darba laiks:
”Iespējams, ka arī Līgo vakars un Jāņu diena paies darbā – taisot raušus un cepot
maizi.” Taču ja pēc darba paliekot brīvs laiks un vēl esot spēks, tad Krišs
Līgo vakarā dodoties pie dabas: ”Aizbraucam pie ezera, dedzinām pūdeli. Ir
gadījies arī pār ugunskuru lēkt, taču bikses vēl apsvilinājis neesmu.”

Liepājniece Rasma, kura ir pensionāre, arī uzskata, ka Līgo
vakars jāsvētī pie dabas. Taujāta, kā un kur pati līgos, viņa neslēpa: ”Ja būtu
labāka veselība, tad varbūt gribētos kaut kur izbraukt no pilsētas. Bet tā Līgo
vakarā abi ar vīru pagalmā iekursim ugunskuru un mazliet pasēdēsim. Jaunībā gan
krāšņi līgojām. Esmu dzimusi Papē. Vezumiem vien mājās vedām meijas, rotājām
māju un sētu. Līgo vakarā dedzinājām pūdeli, dejojām līdz rītam. Tagad jau tā
vairs nesvin. Papē kļuvis pavisam kluss, cilvēku palicis maz. Jaunieši svin
savās kompānijās – meita ar draugiem, dēls pie sievasmātes. Tā nu mēs, vecīši,
divi vien.”

Savukārt mediķe Sandra kopā ar ģimeni šajos Jāņos dosies uz
galvaspilsētu. ”Ik gadu esam līgojuši zaļumos. Taču šogad dosimies uz Rīgu, uz
Mežaparku, kur būs iespējams iepazīt, kā Vasaras saulgriežus svin dažādas
tautas, kādas ir šo tautu Vasaras saulgriežu tradīcijas,” viņa stāsta un
piebilst: ”Jau sen esmu gribējusi pabūt šādā pasākumā, tādēļ iespēju garām
laist nedrīkst.” Viņu nebaidot arī solītie ne pārāk vasarīgie laika apstākļi,
tam taču esot gumijas zābaki un polietilēna lietusmētelīši.