Liepājas Neredzīgo biedrības pārstāvji šoruden jau trešo reizi devās uz Krieviju, lai konsultētu par vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, portālam pastāstīja Liepājas neredzīgo biedrības vadītājs un Liepājas pilsētas domes deputāts Māris Ceirulis.

”Šoruden bijām Jekaterinburgā. Taču kopumā šī ir jau trešā reize, kad bijām uzaicināti doties uz Krieviju. Pagājušajā rudenī bijām Maskavā, bet maijā – Čitā,” klāsta M.Ceirulis: ”Notiek apaļā galda diskusijas par cilvēkiem un ar cilvēkiem ar invaliditāti, kuri kaut ko dzīvē labā nozīmē sasnieguši, neskatoties uz savu invaliditāti.”

Liepājnieki diskusijās uzstājas ar vēstījumu par universālā dizaina principu ieviešanu Latvijā – par vides pakalpojumu un informācijas pieejamību visiem cilvēkiem. Arī par sasniegumiem Liepājas pilsētā: ”2013.gadā mēs saņēmām balvu kā pieejamākais tūrisma galamērķis cilvēkiem ar invaliditāti. Par vadlīnijām, pieejamiem autobusiem, ārējiem skaļruņiem, marķējumiem, skaņas luksoforiem u.c.”

”Otrais, ko Krievijā akcentējām, ir informācija par pludmales pieejamības kompleksu cilvēkiem ar invaliditāti. Tā ir iespēja pludmalē ratiņkrēslos sēdošajiem peldēt un baudīt dabas skaistumu,” stāsta M.Ceirulis.

Un turpina:

”Trešais, ko vēstījām, ir par Dvēseles veldzes dārzu, kas ir rehabilitācijas centrs lauku vidē cilvēkiem ar invaliditāti. Pilsētas iedzīvotājiem tā ir iespēja doties lauku vidē – sēt, stādīt, ravēt, līdzdarboties, veidot skaistumu, smaržot, garšot.”

Apaļā galda diskusijās aicināti piedalīties pārstāvi no dažādām valstīm – Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Kazaņas, Armēnijas u.c.

Viņu vidū ir cilvēki, kuri, par spīti savai invaliditātei sasnieguši labus rezultātus, pierādījuši, ka ir sabiedrībai vajadzīgi, var tai ko dot. Apaļā galda diskusijās piedalījusies pilnīgi neredzīga sieviete no Kazaņas – juridisko zinātņu doktore. No Francijas bijusi akla Statistikas pārvaldes pārstāve. Vēl no citurienes – gidi, bibliotēku darbinieki u.c.

Dalās pieredzē ar studentiem un pašvaldības darbiniekiem

”Jāsaka godīgi, ka pēdējā reizē, kad bijām Jekaterinburgā, mēs vienīgie bijām uzaicināti vienu dienu agrāk,”: stāsta M.Ceirulis: ”Mums, liepājniekiem, deva iespēju uzstāties trīs dažādās iestādēs. Viena no tām bija medicīnas koledža, kurā ir 12 tūkstoši studentu. Kad stāstījām par savu pieredzi, interese bija ļoti liela un jautājumu milzum daudz.”

Un turpina: ”Sekoja uzaicinājums uzstāties Jekaterinburgas pašvaldības Sociālajā departamentā, lai diskutētu, kāda pašvaldībai varētu būt sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Transporta departamenta pārstāvji nāca man klāt un dzīvi interesējās, kā pielāgot sabiedrisko transportu, lai arī neredzīgie cilvēki to varētu izmantot.”

Liepājnieki ne tikai dalījušies pieredzē, bet snieguši arī detalizētu informāciju par sabiedriskā transporta aprīkošanu ar skaļruņiem, par luksoforu ar skaņas signāliem uzstādīšanu utt.

Kuriozu situāciju M.Ceirulis piedzīvojis, kad viņu intervējuši vietējie mediji: ”Prasīja: kā mēs, atbraukuši no Latvijas, no Liepājas, Jekaterinburgā ieviesīsim universālo dizainu. Atvainojos un atbildēju, ka mēs jau gan to nedarīsim, mēs varam tikai dalīties pieredzē.”

Protams, viņš arī pastāstījis, kā šis jautājums risināts Latvijā un Liepājā.

Liepājnieki uzaicināti uzstāties arī neredzīgo skolā: ”Es gan cenšos nepopularizēt to, ka esmu arī pilsētas domes deputāts, bet šajā gadījumā, lai jauniešiem būtu motivācija un pozitīvais piemērs, ka cilvēks ar invaliditāti var piedalīties pilsētai svarīgu jautājumu risināšanā, to izdarīju.”

Atpaliek par 10 gadiem

Taujāts, kāda situācija viņa vērtējumā vides pieejamības jomā ir Krievijā, M.Ceirulis skaidro: ”Tikai 2012.vai 2013.gadā viņi ratificēja ANO konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Iepriekš viņiem pat nebija skaidri definēts, kas ir cilvēks ar īpašām vajadzībām, nebija iespēja vērsties tiesā, ja cilvēks tiek diskriminēts dēļ invaliditātes.”

Kopumā situāciju vides pieejamības jomā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām M.Ceirulis vērtē sekojoši: ”Jekaterinburgā situācija ir tāda, kā pie mums bija 2006.gadā.

Kad mēs tikai sākām risināt universālā dizaina jautājumus, gājām uz pilsētas domi un ar argumentiem skaidrojām, kas pilsētā vajadzīgs. Kad arī mēs bieži no darbiniekiem saņēmām neizpratni un neziņu.”

”Tagad arī Krievijā tiem, kuri sūdzas, ka viņus nedzird, skaidroju: ir jāiet tikai un vienīgi ar konkrētu argumentāciju, jāidentificē problēma, jāargumentē, kāpēc šī problēma jārisina, un, galvenais, jāsniedz priekšlikumi, kā šo problēmu risināt,” uzsver Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs: ”Ja pretī sēž gudras galvas, tad tās uzklausīs. Bet, ja gudrākas, tad lai piedāvā labāku risinājumu. Bet nevis kritizēt un sūdzēties, ka nekā nav.”

Vides pieejamības jomā Krievijā vēl neesot pat ne vadlīniju, nemaz nerunājot par skaņas luksoforiem.

Arī pozitīvajam piemēram jāturpina attīstīties

No Jekaterinburgas M.Ceirulis atvedis arī kādu labu ideju: ”Mums parādīja taktilo karti ar audio atskaņojumiem. Cilvēks ar pirkstiem var vilkt pa ielām un ik pa laikam, uzejot uz kādu no objektiem, notiek audio atskaņojums, kas tā par vietu, kas tur atrodas. Tādējādi neredzīgs cilvēks var iepazīt vidi. Tādu karti es vēl nekur nebiju redzējis.”

M.Ceirulis uzskata, ka Liepājā vides pieejamības jomā pēdējo gadu laikā paveikts ļoti daudz: ”Liepāja viennozīmīgi kā pilsēta ir viena no pieejamākajām Eiropā. Ne velti esam balvu saņēmuši. Paveikts ir daudz, pie mums daudzi brauc skatīties un mācīties. Kaut vai pēdējais projekts ar sabiedrisko transportu, ar kuru varam nodrošināt pārvietošanās brīvību invalīdiem.”

Taču pēc viņa domām apstāties pie sasniegtā nevar: ”Līdera pozīcija jāsaglabā, bet ir jāiet tālāk. Mēs nevaram apstāties, jo esam pozitīvais piemērs.”

Un viens no soļiem varētu būt Jekaterinburgā iepazītās kartes veidošana mūsu pilsētā: ”Tas būtu liels solis uz priekšu. Mums kartes jau ir, bet pietrūkst audio atskaņojumi.”