Aptaujā piedalījās 403 liepājnieki vecumā no 18 līdz 75 gadiem, un izlase veidota pēc stratificētas nejaušības principa – aptverot visas pilsētas apkaimes.

Teju puse aptaujāto (46%) dzīvo pilsētas centrā, Vecliepājā un Zaļajā Birzē, bet Karostu un Tosmari pārstāvēja vien ap 12% respondentu.

Pilsētas sociāli atšķirīgie mikrorajoni aptaujā atspoguļoti nevienmērīgi – vairāk dzirdamas centrālo apkaimju balsis, kur iedzīvotāji arī biežāk pauž pozitīvāku noskaņojumu, tiesa, ne par visiem jautājumiem.

Ienākumu ziņā divas trešdaļas aptaujāto dzīvo ar vidēju vai zemāku ienākumu līmeni (līdz 900 eiro uz vienu ģimenes locekli), bet katram desmitajam ienākumi pārsniedz 1200 eiro mēnesī.

Tieši šie – turīgākie un izglītotākie – biežāk pauž pārliecību, ka Liepājas ekonomiskā situācija uzlabojas.

Piesardzība ikdienā

Aptauja liecina, ka 35% liepājnieku uzskata – pilsētas ekonomiskā situācija pēdējo divu gadu laikā ir uzlabojusies, kamēr 30% neredz izmaiņas un 30% uzskata, ka tā pat pasliktinājusies.

Prognozes gan ir nedaudz gaišākas – 46% tic, ka tuvāko divu gadu laikā situācija uzlabosies, bet 19% sagaida pasliktināšanos.

Liepājā tradicionāli valda nedaudz labāks noskaņojums nekā valstī kopumā – 49% aptaujāto uzskata, ka dzīve Liepājā ir labāka nekā Latvijā vidēji, tikai 5% domā pretēji.

Lepnums par kultūru

Lielākā daļa liepājnieku (vairāk nekā 80%) pozitīvi vērtē kultūras dzīvi, sporta iespējas, pilsētvidi un ekoloģiju – jomas, kurās pēdējos gados redzami reāli uzlabojumi.

Taču ir divas sfēras, kur optimismu joprojām nomaina kritika – veselības aprūpe un nodarbinātība.

Veselības aprūpi negatīvi vērtē 53% aptaujāto.

Darba iespējas – 43%, un šie rādītāji nemainās jau vairākus gadus.

Kritiskāk noskaņoti ir finansiāli mazāk nodrošinātie un Karostas un Tosmares iedzīvotāji, kamēr Ezerkrasta un Jaunliepājas rajonos viedoklis ir pozitīvāks.

Kā svarīgākos risināmos jautājumus liepājnieki min:

• Grants ielu asfaltēšanu – to satrauc 76% respondentu,
• Jauna dzīvojamā fonda trūkumu – 75%,
• Daudzdzīvokļu pagalmu labiekārtošanu – 74%,
• Vēsturiskās apbūves atjaunošanu – 69%,
• Pludmales tīrību – 69%.

Aptauja rāda arī, ka interese par klimata neitralitātes mērķiem ir augsta – 72% liepājnieku atbalsta pilsētas zaļo kursu, sevišķi sievietes un jaunieši.

Pašvaldības darbs nepaliek bez kritikas

Liepājas domes darbu pozitīvi vērtē 80% aptaujāto – augstākais rādītājs pēdējos gados.

Tomēr 10% ir izteikti kritiski, un negatīvie vērtējumi koncentrējas tieši mazāk turīgajos rajonos – Zaļajā birzī (55%) un Karostā (54%).

Liepājas mēra Gunāra Ansiņa darbība saņēmusi 65% pozitīvu vērtējumu, un viņa reitings aug, kamēr pārējiem deputātiem sabiedrības atpazīstamība joprojām ir zema.

Kultūras galvaspilsētas gaidās

Gatavojoties “Liepāja 2027” projektam, iedzīvotāji sagaida galvenokārt tūrisma pieaugumu (57%) un pilsētas atpazīstamību (61%), bet 25% šobrīd reāli iesaistījušies gatavošanās procesā.