Vakar Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji, un viņu vidū arī Liepājas partijas vadītājs, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, tiekoties ar starptautiskajiem aizdevējiem argumentēja, pēc ZZS vadītāju uzskata, nepārkāpjamās robežas nākamā gada taupības budžetā.

ZZS pārstāvji šai sarunai sagatavojuši apjomīgu prezentāciju vienas stundas garumā par to, kāda ir situācija Latvijā un kā to uzlabot. U. Sesks runājis par veselības aprūpes nozari – cik krasi ir samazināts slimnīcu skaits Latvijā, kādas vēl reformas notikušas šajā jomā un ka Latvijā ir sasniegts augstākais pacientu līdzmaksājumu līmenis salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, un to visu viņš stāstījis, lai aizdevēju pārstāvjiem no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas pamatotu, kāpēc nākamajā gadā veselības nozarei nevar vairs samazināt budžetu. Līdzīgi ZZS pārstāvji runājuši par lauksaimnieku situāciju un nevienlīdzīgo konkurenci ar citu valstu lauksaimniekiem, par izglītības jomu, par to, kāda ir vidējā 183 latus saņemošā pensionāra dzīve un ikdienas izdevumi un ka nav nekādas iespējas samazināt pensijas, U. Sesks vakar atstāstīja.

Līdzīgi nākamajā sarunā ar tiem pašiem SVF un EK pārstāvjiem, kāda vakar bijusi arī Lielo pilsētu asociācijai un kurā piedalījies gan U. Sesks, gan viņa vietnieks Gunārs Ansiņš, pašvaldību vadītāji atspoguļojuši situāciju un problēmas, rosinot, ka ietaupāmie finanšu resursi noteikti meklējami valsts pārvaldē, mazāk pašvaldībās, kuras jau veikušas daudz smagākus budžeta griezienus iepriekšējos gados. Pēc U. Seska teiktā, “bija diezgan daudz pozīciju, kur SVF domā tāpat”.

“Aizdevēji sacīja, ka Latvija ir uzteicama un ir bijusi ļoti aktīva grūtā krīzes situācijā, un ka Latvijas ekonomiskā situācija un finanšu situācija uzlabojas,” teica U. Sesks. ZZS pārstāvji rosinājuši “vienu no pamatlietām – vai un kādos apstākļos SVF piekristu pagarināt Latvijas kredīta atdošanas grafiku un pārformēt to no īstermiņa uz ilgtermiņa grafiku”. “Pagarināt nevar. Bet Latvijai vajadzētu varēt aizņemties naudu brīvi finanšu tirgos, lai šos aizņēmumus pārfinansētu,” teikuši aizdevēju pārstāvji. “Pašreiz noteikumi ir smagi,” sacīja U. Sesks. 

“Situācija ir daudz labāka nekā sarunās ar SVF 2010. gada nogalē, un retorika šoreiz bija daudz pozitīvāka. Sajūtu līmenī šīs sarunas bija progresīvas,” savukārt tā pēc otras Lielo pilsētu asociācijas tikšanās ar SVF un EK pārstāvjiem izteicās G. Ansiņš. U. Sesks ar SVF un EK pārstāvjiem vakar ticies pirmoreiz, bet G. Ansiņš – jau otro reizi. Abi Liepājas vadītāji uzsvēra, ka valsts ekonomika ievērojami uzlabojas un tas saskatāms arī valsts budžeta izpildē. Arī Liepājas budžets, tai skaitā  iedzīvotāju ienākumu nodoklis, šā gada 1. ceturksnī piepildījies “gandrīz simtprocentīgi”, un tas ir labāk nekā skeptiskajās prognozēs vēl pirms pāris mēnešiem.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”