Ierodoties skolā, novērojām, ka skolēni gan no Latvijas, gan Portugāles cītīgi vingro, cits citu uzjautrinot.

Izrādās, lai izveidotos savstarpēja saprašanās, kopīga valoda nemaz nav vajadzīga, jo ne visi projektā iesaistītie jaunieši labi runā angļu valodā. Bet, kā to atzīst paši dalībnieki, – šīs sadarbības laikā noteikti ir uzlabojusies viņu svešvalodas prasme, jo visi mēģinājuši kaut kā saprasties.

Viena no projekta iniciatorēm, speciālās izglītības skolotāja Agnese Ķipste pastāsta, ka kopprojekta, kas savedis kopā latviešus un portugāļus, nosaukums ir ”Kustība ir spēks” un tā mērķis ir gan iedvesmot jauniešus vairāk pievērsties fiziskām aktivitātēm, gan viņus iedrošināt komunicēt ar vienaudžiem, kas, iespējams, ir saskārušies ar līdzīgām sociālām problēmām.

Par projekta līdzekļiem bijusi arī iespēja trīs bērniem iegādāties jaunus sporta apavus un kreklus.

”Gribam, lai šie bērni paši sajūt savu izaugsmi, lai rodas ticība, ka viņi kaut ko var.

Ja, piemēram, mācībās viņiem kaut kas nepadodas vai mājās viņus nospiež kādas grūtības, gribas, lai šeit viņi jūtas īpaši. Ar skolotāju no Portugāles spriedām, ka tagad šie bērni ir kļuvuši pilnīgi citādi – atvērtāki un drošāki. Vienai no apmaiņas skolniecēm iepriekš bijusi negatīva saskarsme ar vienaudžiem, un tāpēc savā skolā viņa vispār praktiski nerunājot, bet šeit meitene ir viena no aktīvākajām dalībniecēm,” par ieguvumiem no šādas sadarbības pastāsta A. Ķipste.

Jaunieši kopā gan spēlēja dažādus sporta veidus, gan muzicēja, izmantojot sadzīves priekšmetus, tāpat arī izmēģināja jaunas lietas. ”Man visvairāk patika, ka visi devāmies uz pludmali, lai airētu ar SUP dēļiem,” priecīgi stāsta viens no projekta dalībniekiem, liepājnieks Emīls Peņķis, kurš atzīst, ka iepriekš ar vienaudžiem no ārzemēm viņam nav nācies komunicēt, bet viņš priecājas par iespēju izmēģināt ko jaunu.

Līdzīgi domā arī viņa skolasbiedrene Daniela Ozola, kura neslēpa, ka labprāt vēl kādreiz piedalītos līdzīgā projektā. Viņa atzīst:

”Pirms tam nebiju ļoti aktīva, lai gan sportot man patīk, bet tagad noteikti mūsu aktivitātes vēl vairāk iedvesmo kustēties.”

Savukārt portugāliete Bruna Gonsalveša ļoti novērtē sniegto iespēju pirmo reizi doties ārpus savas valsts robežām. ”Šī ir ļoti skaista pilsēta, bet visvairāk man patīk tas, cik tālu tā ir no manām mājām,” teic meitene. Viņa gan atzīst, ka vienīgais mūsu mīnuss esot šeit mītošie odi.

Pirmais iespaids par saviem vienaudžiem svešajā valstī bijis, ka latvieši ir klusi un gari, jo portugāļi esot īsi. ”Man arī bija neliels kultūršoks, kad redzēju, ka šeit uz ielām bērni var pārvietoties vieni paši, jo pie mums vienmēr blakus ir jābūt kādam no vecākiem,” pastāsta jauniete.

Portugāļus uz Liepāju pavadīja skolotāja Madalēna Kosta. ”Dalībai projektā izvēlējāmies bērnus, kuriem nav daudz iespēju. Mums šeit ir bērni ar cukura diabētu, arī tādi, kuriem mājās ir sociālas vai finansiālas grūtības. Viņi paši saviem spēkiem nevarētu ceļot ārpus valsts un piedzīvot jaunas lietas,” pastāsta viesi, atzīstot, ja sākumā liepājnieki bijuši klusi malā stāvētāji, tad tagad, redzot, ka portugāļi dara ko atraktīvu, paši lecot kājās un pievienojoties.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.