Strauji tuvojas gadu mija, kas tradicionāli tiek atzīmēta ar salūtu, kurā dažādu raķešu un petaržu izmantošana ir ļoti populāra. Salūts vērojams dažādās vietās – gan profesionāļu organizēts publisku pasākumu laikā, gan pagalmos un pat uz balkoniem.

Lielākā daļa portāla uzrunāto ļaužu atzina, ka pret pirotehniskajiem izstrādājumiem un salutēšanu izturas ar pietāti. Vairums sakās vispār neiegādājamies un neizmantojam pirotehniku.

”Jaunībā jau paspēlējāmies gan, taču nu, kur jau tie gadi, vairs pat nedomāju par pirotehnikas pirkšanu,” tā liepājnieks Aigars: ”Pirmkārt, pirotehnika maksā pietiekami dārgi, lai izvērtētu, vai mirkļa prieks ir tā vērts. Labāk šos līdzekļus izlietot, sarūpējot paliekošākas dāvanas ģimenes locekļiem. Otrkārt, man tomēr no visām tām raķetēm mazliet ir bail. It kā jau zināms, kādi drošības noteikumi jāievēro, bet ko var zināt. Cik nav dzirdēts par dažādiem nelaimes gadījumiem!”

Arī Atris, kurš nu jau aptuveni 20 gadus sauc sevi par liepājnieku, ir līdzīgās domās: ”Jau sen vairs ar šo neaizraujos. Ja laiks labs, kopā ar ģimeni aizejam apskatīties svētku uguņošanu, bet lai tērētu naudu un pats pirktu…”

Vīrietis atklāj, ka viņam savulaik bijusi arī nelāga pieredze: ”Bērnībā dzīvoju laukos. Tolaik jau vispār publisku uguņošanu nebija. Bet, ai, kā mums, bērniem, gribējās pasalutēt. Māšele apsvilināja pirkstus ar tā saucamo klapušku. Tā mums neizsprāga, izmetām gružkastē, bet māšele pēc tam bija sameklējusi un knibinājās… Klapuška uzsprāga meitēnam rociņās… Labi, ka seja un acis necieta…”

Otrs nervus kutinošs gadījums Artim trāpījies jau jauneklim esot: ”Bijām kaut kur dabūjuši padomju armijas raķetes. Skaisti jau bija bez gala. Līdz brīdim, kad viena raķete uzkrita kaimiņmājai uz jumta un tur sāka degt…”

Par laimi, viss beidzies labi – ugunsgrēks nav izcēlies. Taču kopš tās reizes Artis ar salutēšanu ir uz jūs.

Arī liepājniece Ludmila teic, ka ģimene netērē naudu pirotehnikas iegādei: ”Vīrs pāris reizes ieminējās par šādu ieceri, taču apsvērām, ka ģimenes budžetu varam izlietot racionālāk. Turklāt kāda jēga savā sētā pāris plaukšķus sarīkot, ja var doties uz Rožu laukumu un par velti vērot grandiozo pilsētas salūtu.”

Ja uzrunātie liepājnieki teic, ka pirotehnikai līdzekļus neatvēl, tad tā gluži nav ar tiem, kuri dzīvo ārpus pilsētas un lielo salūtu neredz.

Guntis, iebraucis Liepājā no Lietuvas pierobežas, atzīst, ka ik gadu mēģina atlicināt naudu, lai sarīkotu nelielu salūtu: ”Un ja vēl mazbērni gaidāmi ciemos, tad bez uguņošanas taču nevar.”

Taujāts, cik nopietni lasa instrukciju un ievēro drošības noteikumus, vīrietis smaida: ”Nekas unikāls jau tajās trubiņās nav. Ja esi savulaik dienējis Padomju armijā, tad viss tāpat skaidrs. Taču piesardzības nekad nevar būt par daudz. Galvenais ir atcerēties, ka tajā gadījumā, ja raķete neiet gaisā, to nevajag aiztikt atkārtoti. Labāk citu dienu…”

Līdzīgās domās ir kāda kundze, kura gan savu vārdu nevēlējās atklāt: ”Skaidrs, ka mums laukos arī vajag salūtu! Ar ko tad mūsu bērni sliktāki par pilsētniekiem!” Viņa neuzskata, ka tāpēc, lai vērotu salūtu, jādodas uz pilsētu: ”Svētki jāsvin mājās. Turklāt pie pilsētas pūļa nepieradušiem lauku bērniem pilsētas drūzmā no salūta nebūs nekāda prieka.”

Var. Bet vai drīkst?

Kurzemē pastāvīgās licences pirotehnikas tirdzniecībai saņēmušas vairākas mazumtirdzniecības vietas. Liepājā tās ir 4: SIA ”Ieroči” Lielā ielā 12, SIA ”Farmaceits” Kungu ielā 6, SIA ”GV Projekts” Raiņa ielā 9 un SIA ”Abi velo” Ganību ielā 82.

Iegādāties iespējams ļoti plašu pirotehnisko izstrādājumu klāstu. Sākot no pāris eiro vērtām tā saucamajām ”bombočkām”, brīnumsvecītēm un galda strūklakām, līdz nopietniem salutējamajiem – desmitiem un pat simts eiro vērtām baterijām, pārliecinājās portāls.

Taču ne katrs to visu drīkst iegādāties. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova atgādina, ka pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā noteikts, ka 1., 2.un 3.klases uguņošanas ierīces, T1 klases skatuves pirotehniskos izstrādājumus nedrīkst pārdot vai citādi darīt pieejamus personām, kas nav sasniegušas attiecīgo vecumu.

1.klases pirotehniskos izstrādājumus (ļoti zemas bīstamības un zema trokšņa līmeņa uguņošanas ierīces) ir tiesības iegādāties, glabāt un izmantot fiziskajai personai, kas sasniegusi 14 gadu vecumu, savukārt 2.klases (zemas bīstamības un zema trokšņa līmeņa uguņošanas ierīces) un 3.klases (vidējas bīstamības uguņošanas ierīces) pirotehniskos izstrādājumus, T1 (zemas bīstamības skatuves pirotehniskie izstrādājumi) kategorijas skatuves pirotehniskos izstrādājumus un P1 (pirotehniskie izstrādājumi, kas nav uguņošanas ierīces un zemas bīstamības skatuves pirotehniskie izstrādājumi) kategorijas pirotehniskos izstrādājumus ir tiesības iegādāties, glabāt un izmantot fiziskajai personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.

”Jāpiebilst, ka atsevišķas klases pirotehniskos izstrādājumus drīkst realizēt tikai tādi komersanti, kuri saņēmuši licenci,” uzsver policijas pārstāve.

Uguņošanas ierīces (2., 3.un 4.klases pirotehniskos izstrādājumus) un skatuves pirotehniskos izstrādājumus (T1 un T2 klase pirotehniskos izstrādājumus) drīkst realizēt tikai tādi komersanti, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci). Fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un izmantot 4.klases uguņošanas ierīces (augstas bīstamības uguņošanas ierīces, kuras paredzētas izmantošanai tikai personām ar speciālām zināšanām) un T2 klases skatuves pirotehniskos izstrādājumus, kuras drīkst lietot tikai personas ar speciālām zināšanām. To var iegādāties un izmantot tikai juridiskās personas, kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai.

Pirotehnikas radītās traumas – smagas

Portāls jau ziņoja, ka mūspusē jau bijuši vairāki ar pirotehniku saistīti negadījumi. Liepājā pirms pāris nedēļām puikas pārbiedēja kādu sievieti, tai zem kājām pametot plaukšķeni. Savukārt 12.novembrī Grobiņā 10 gadus vecs zēns no sadzīves ķīmijas veidoja petardi, kura viņa rokās uzsprāga. Zēns guva sejas un kakla apdegumus.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi atgādina par piesardzību gadu mijā, īpaši svētku uguņošanas laikā. ”Neuzmanīgas rīcības rezultātā nopietni var ciest ne tikai pirotehnikas lietotāji, bet arī līdzcilvēki – salūta vērotāji,” uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vītola.

Pērn NMP dienesta brigādes sniedza palīdzību 7 cietušajiem, to skaitā 4 bērniem, kas pirotehnikas neuzmanīgas lietošanas rezultātā guva nopietnas un smagas traumas. ”Piemēram, brūces rokās ar muskuļu, cīpslu bojājumiem un apdegumus guva kāds vīrietis, kuram petarde sprāga rokā. Savukārt divi zēni pacēla neizsprāgušu pirotehniku, kas pēc brīža sprāga, kā rezultātā zēni guva sejas un plaukstu apdegumus,” tā Inga Vītola.

Pēc NMP dienesta izsaukumu pieredzes,

visbiežāk pirotehnika cietušajiem sprāgusi rokās vai trāpījusi sejā, kājās. Šādos gadījumos traumas lielākoties ir smagas – cietušie gūst plēstas brūces un apdegumus, sejas savainojumus ar kaulu lūzumiem, acu bojājumiem, redzes traucējumiem.

Tāpat arī plaukstu bojājumus ar sadragātiem pirkstiem un traumatiskām pirkstu amputācijām, kājas traumas ar lūzumiem u.c. nopietnas traumas, kas var atstāt paliekošas sekas uz turpmāko dzīvi.

Lielākoties negadījumos vainojama neuzmanība un pārgalvība– pirotehnikas palaišana alkohola reibumā, atrašanās pārāk tuvu aizdegtai petardei, petardes palaišana, turot to rokās. Bieži pieļautā kļūda ir arī instrukcijas neievērošana – mēģinājums vēlreiz palaist neizsprāgušu pirotehniku vai tās labošana pirms palaišanas, atļauja bērniem palaist raķetes, nepareiza tās novietošana, pavēršana pret tuvumā stāvošiem cilvēkiem vai pret ēkām u.c. 

Inga Vītola NMP dienesta mediķu vārdā iesaka: ”Ja iegādājies pirotehniku, tad tikai veikalos, kur to atļauts pārdot. Nekad neiegādājies pirotehniku ”no rokas”– tā var būt nekvalitatīva un nedroša. Nemēģini pirotehniku izgatavot pats! Vienmēr rūpīgi izlasi pirotehnikas lietošanas instrukciju! Ja kādu raķeti neizdodas ”iedarbināt”, necenties palaist to vēlreiz. Pirotehniku nekādā gadījumā nedrīkst vērst pret sevi vai apkārtējiem.”

Un turpina: ”Atceries: raķete var ievainot ne tikai tuvumā esošos, bet arī ielidot māju logos, balkonos un malkas šķūņos un traumēt cilvēkus. Raugies, lai pirotehnika nenonāk nepilngadīgo rokās. Stāsti bērniem par to, cik nopietnas sekas var būt, ja netiek ievērota pirotehnikas lietošanas instrukcija un drošības noteikumi, kā arī, ja bērnu rokās nokļūst pirotehnika.”