16.jūnijā kāds vientuļš ugunsdzēsējs uzvarēja Augstākajā tiesā, panākot taisnīgu samaksu par darbu visiem ierindas ugunsdzēsējiem. Kā portāls noskaidroja, šis vientuļais cīnītājs ir liepājnieks Raimonds Kučinskis, kurš nu jau vairākus gadus pensionējies, bet savulaik dienēja VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 2.daļā.

Padsmit gadu strīds ar VUGD viņam šovasar noslēdzies ar ugunsdzēsēja uzvaru, kas nu valstij radījusi vairākus desmitus miljonus eiro zaudējumus, portālam apstiprināja pats R.Kučinskis.

Pēc apaļu 20 gadu ilga dienesta VUGD R.Kučinskis 2012.gadā sāka nopietni tiesāties par netaisnību, ko bija piedzīvojis ilgajos darba gados – ne viņam, ne viņa kolēģiem netika apmaksātas virsstundas, kuras viņam obligāti bija jāpavada ugunsdzēsēju depo, bet skaitījās kā ”atpūta” vai ”pusdienu pārtraukums”.

Jau pirms tam ugunsdzēsējs bija protestējis par netaisnīgo darba apmaksu, bet pēc aiziešanas pensijā viņam bija vairāk laika nodarboties ar tiesu darbiem. R.Kučinskis turklāt savulaik ieguvis jurista izglītību un tas viņam palīdzēja uzvarēt Augstākajā tiesā.  
Rezultāts pensionētā glābēja cīņai ir tāds, ka nu visu diennakti dežūrējošie ierindas ugunsdzēsēji saņems par aptuveni 10 procentiem vairāk. 

Protestēt R.Kučinskis savulaik sāka tādēļ, ka ”ierindas ugunsdzēsējam ir astoņas dežūras mēnesī, kas ilgst visu diennakti – 24 stundas: ”Gadsimta laikā vairakkārt ir mainījusies apmaksas sistēma un dežūras laiks, bet nenozīmīgi.” 

Laikā, kad R.Kučinskis bija VUGD dienestā, viņam dežūra ugunsdzēsēju depo ilga 24,5 stundas. Darbā bija jāierodas 15 minūtes pirms dežūras un to jāatstāj arī 15 minūtes pēc oficiālām darba laika beigām. Divas stundas skaitījās kā ”laiks atpūtai un pusdienām”, bet šai laikā viņš nedrīkstēja pamest depo telpas un pēc būtības tas arī nebija nekāds ”brīvais laiks”.

Jebkurā laikā šo 24 stundu laikā ugunsdzēsējam bija jābūt gatavam traukties uz izsaukumu. Protams, ugunsgrēki Liepājā jau nenotiek nepārtraukti 24 stundas diennaktī, bet ugunsdzēsējam jābūt vienmēr gatavam doties palīgā, neatkarīgi no tā, vai glābējs tajā laikā ir iesnaudies vai malko kafiju. 

Tomēr VUGD darba algu maksāja tikai par 22 stundu ilgu dežūru. Ugunsdzēsējam tas likās nepieņemami – viņam taču bija pienākums dzēst ugunsgrēkus un veikt glābšanas darbus arī ”brīvajā laikā”. 

2006.gadā VUGD pēc saņemtajām ugunsdzēsēju sūdzībām par virsstundām sāka maksāt – ap 150 latu mēnesī, kas tolaik bija visnotaļ pieklājīga summa. Bet pēc pāris gadiem ar dažādām atrunām un manipulācijām ar darba grafika stundām šo naudu atņēma. 

”Tas bija prettiesiski. Biju beidzis juridiskās studijas un man tas šķita ļoti jocīgi. No sākuma, lai neizsauktu vadības dusmas iesniedzu sūdzību caur LAPU (Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība), bet saņēmu atbildi, ka viss ir tiesiski pareizi. Pusgadu līdz pensijai iesniedzu sūdzību gan VUGD un Iekšlietu ministrijai, gan arī tiesā. Arodbiedrība mani neatbalstīja, nezinu, vai tai bija bailes vai kā… Tā kā cīnījos vienatnē, kolēģi arī mani neatbalstīja – neizturēja represijas no vadības puses,” stāsta pensionētais ugunsdzēsējs. 

Tiesā viņš tomēr uzvarēja un saņēma kompensāciju par diviem gadiem – no 2010.līdz 2012.gadam – 1640 eiro: ”Cik noprotu, pie pašreizējām algām kompensācija būtu lielāka, jo es tolaik saņēmu tā dēvēto krīzes laika algu, kas tagad ir palielināta.”

R.Kučinskis gan tiesā iesniegtajā pretenzijā prasīja ap 6000 eiro (4000 latu) lielu kompensāciju par nesaņemto algu kopš 2007.gada, bet likums nosaka, ka kompensācija pienākas tikai par diviem pēdējiem gadiem. 

Kārtība, kad ugunsdzēsējiem maksāja tikai par 22, nevis 24 stundām, pastāvēja līdz 18.jūnijam, kad stājās spēkā tiesas lēmums, kas atzina, ka tas nav bijis taisnīgi. Tagad VUGD  ugunsdzēsējiem jāizmaksā kompensācijas par neapmaksāto darbu pēdējo divu gadu laikā. Tāpat arī jāpalielina darba samaksa pašreiz strādājošiem ugunsdzēsējiem. 

R.Kučinskim labvēlīgais spriedums izraisījis lavīnas efektu. Proti, tā kā tiesas lēmums ir saistošs attiecībā uz visiem darbiniekiem, kas strādājuši pēc šāda modeļa, valdībai nu nāksies meklēt vairākus desmitus miljonu kompensācijām un dienesta tālākā darba nodrošināšanai. 

Pēc arodbiedrības aplēsēm, kompensējamā summa gadā katram ugunsdzēsējam vidēji būs no 800 līdz 1500 eiro. Tiekot runāts par summām no deviņiem līdz pat 35 miljoniem.

Valdība piešķīrusi 22 miljonus eiro, lai kompensētu aptuveni 5000 Iekšlietu ministrijas struktūru darbinieku – Valsts policijā, VUGD, robežssardzē un Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošo – neapmaksātās darba stundas.