1.vidusskolas absolvents Ansis Atteka ir vērsies tiesā pret Izglītības un zinātnes ministriju, prasot labot Baltijas informātikas olimpiādes atlases rezultātus, jo uzskata, ka tā noritējusi nelikumīgi. Atteka arī vēlas no ministrijas piedzīt 20 000 latu kompensāciju par nodarīto kaitējumu. Par to rakstīts laikrakstā “Latvijas Avīze”. Godalgota vieta starptautiskā mācību priekšmetu olimpiādē ne vien palielina izredzes darba tirgū, bet arī dod iespējas saņemt studiju piedāvājumus no pasaules prestižākajām universitātēm, tādēļ skolēnu konkurence uz starpvalstu olimpiāžu dalībnieku vietām allaž bijusi sīva un šoreiz novedusi pie tiesvedības.

Administratīvā apgabaltiesa 4.augustā nolēma atstāt spēkā Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru tiesa iepriekš atteicās pieņemt skolnieka pārstāvja Ivara Attekas pieteikumu par lietas pagaidu noregulējumu jeb atļauju startēt pasaules olimpiādē. Tas nozīmē, ka jaunietis netiks iekļauts pasaules olimpiādes izlasē, taču lietas izskatīšana turpināsies. Ivars Atteka sola, ka nelabvēlīga iznākuma gadījumā vērsīsies arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pasaules informātikas olimpiāde notiks augusta vidū Meksikas pilsētā Meridā. Jaunietis ir pārliecināts: ja atlases konkursa žūrija ņemtu vērā, ka atlases uzdevumu vērtēšanas datorsistēma tehnisku problēmu dēļ kļūdījusies, kā arī piepeši netiktu mainīti atlases noteikumi, viņam pienāktos vieta Latvijas komandā. 

“Otrajā olimpiādes atlases nodarbību dienā 19.aprīlī testēšanas sistēmā, kas pārbauda risinājumu datorprogrammas, bija radušās tehniskas problēmas. Serveris nepieņēma uzdevumus, nepamatoti uzrādot, ka risinājums nepareizs,” stāstīja Atteka. Viņš apgalvo: to, ka serveris nedarbojas, kā nākas, atzinuši arī sacensību organizatori, taču sacīksti nav pārtraukuši.

Kad serveris “atteicies” pieņemt jaunieša uzdevuma “Iekavas” risinājumus, ziņojot, ka tie kļūdaini, skolnieks centies neprecizitātes labot, pārstrādājot algoritmus. Tā zaudējis daudz laika pārējo uzdevumu risināšanai. Pēc sacensībām, pašrocīgi veicot atkārtotu testēšanu uzdevumam “Iekavas”, kuru žūrija novērtējusi ar 48 punktiem, Ansis konstatējis: kļūdījies nevis viņš, bet vērtēšanas sistēma.

Atklājies, ka visas atbildes ir pareizas un uzdevums novērtējams ar maksimālo punktu skaitu: 100 punktiem. Vēlāk šo konstatējumu apstiprinājis arī viņa brālis, 2003.gada Baltijas informātikas olimpiādes bronzas medaļas ieguvējs Toms Atteka un brālēns, 2001.gada pasaules informātikas bronzas medaļas laureāts Ivars Atteka.

Viņu veiktā testa rezultāti pievienoti IZM iesniegtajai sūdzībai. Tās autors ir Anša tēvabrālis Ivars Atteka, kurš iesaistījies Anša aizstāvībā, tiesā un sarunās ar ministriju uzstājoties kā pilnvarotā persona.

Ansis ir sašutis arī par pēkšņo atlases noteikumu maiņu. 2006.gada Latvijas valsts 19. informātikas olimpiādē, kas norisinājās martā, Ansis Atteka bija ieguvis 13.vietu. Saskaņā ar iepriekšējo gadu praksi šim rezultātam nevajadzēja iespaidot iekļūšanu Latvijas komandā – tam bija jāizšķiras tikai atkarībā no panākumiem atlases sacīkstē. “Taču sacensību laikā rīkotāji izlēma, ka šogad būšot citādi. Sākumā vēl domāja un nezināja, kā veidos komandu, tad paziņoja, ka tiks summēti olimpiādes un atlases rezultāti. Līdz šim tā nekad nav bijis, vienmēr visu izšķīrusi atlase,” stāsta Ansis.

Ja rezultātus nesummētu un tiktu pieskaitīti uzdevuma “Iekavas”, pēc Anša domām, negodīgi atņemtie punkti, viņš iegūtu nevis 10.vietu, bet iekļūtu labāko sešniekā, dodoties uz Baltijas olimpiādi.

IZM atbildīgie darbinieki jaunieša pārmetumus uzskata par nepamatotiem. IZM valsts sekretāra vietnieks finanšu un stratēģijas jautājumos Leonīds Mankovs, atbildot uz Anša sūdzību, gan nenoliedz, ka “sacensību gaitā bija vērojamas tehniskas problēmas”: “Līdz ar to varēja veidoties situācija, ka risinājums tiek iesūtīts sistēmā, bet vairākas minūtes dalībnieks nevar saņemt atbildi par risinājuma pareizību. Šāda situācija nav nekas neparasts, jo testēšanas datora noslodze laika gaitā stipri atšķiras. Vairākiem dalībniekiem vienlaicīgi iesūtot risinājumus, veidojas rinda uz darbu izpildi.”

Ministrijas pārstāvis uzsver, ka nepatiess ir apgalvojums, ka “serveris nepieņēma rezultātus”, un nelielās tehniskās nebūšanas nekādā gadījumā nevarēja iespaidot sacensību iznākumu. Turklāt ne sacīkstes laikā, ne vēlāk žūrija nav saņēmusi rakstisku protestu, kas varētu kalpot par pamatu, lai pārskatītu rezultātus.

Jebkādu iespēju, ka sacensību rezultāti varētu būt neobjektīvi, izslēdz arī Latvijas komandas dalībai starptautiskajās olimpiādēs vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Māris Vītiņš. “Uzdevumu testēšanu veic dators, un subjektīvisma iespējas šeit nav absolūti nekādas. Sacensības noritēja normāli, visiem bija vienādi apstākļi un Anša Attekas satraukumam nav pamata,” mierina Vītiņš, kurš Latvijas komandu vada jau kopš 1992.gada.

Viņš noliedz, ka būtu mainīta sacensību kārtība: atlases rezultāti ar panākumiem valsts olimpiādē tikuši summēti arī iepriekšējos gados. “Apgalvojums, ka pēkšņi kas mainījies, ir nepatiess.” Vītiņš piebilst, ka jūtas sašutis un apbēdināts par Attekas aktivitātēm, nepamatoti sūdzoties ministrijā. “Patiesībā jau īstais šo aktivitāšu autors ir nevis pats Ansis, bet gan viņa radinieks Ivars Atteka. Ir tikai apsveicami, ja ģimene pastāv par saviem tuvākajiem, bet man ir žēl to ministrijas cilvēku laika, kuri šādi tiek ierauti neauglīgā diskusijā,” teicis Vītiņš.

Liepājas domes Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova:
– Es uzskatu, ja mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, tad katrs cilvēks var aizstāvēt savas tiesības, arī skolēns. Tāpēc jau vairākus gadus, kopš divpadsmito klašu beidzējiem eksistē centralizētie eksāmeni, ir nolikums, kas paredz to vērtēšanu. Un tajā ir punkts, kas nosaka saņemtā vērtējuma apelācijas kārtību. Varu pateikt, ka skolēni šīs apelācijas tiesības izmanto, to vidū arī mūsu mācību iestāžu beidzēji. Mans personīgais ieteikums ir, ka skolēnam tomēr vajadzētu padomāt, vai to vajag darīt, ja reiz vērtējums atšķiras tikai vienu punktu no tā, kādas ir bijušas sekmes mācību laikā konkrētā priekšmetā. Praksē ir bijuši gadījumi, ka, atkārtoti apskatot  darbu, eksperti ielikuši vēl zemāku balli. Lielākoties gan atstāj iepriekšējo vērtējumu, taču ir noticis tā, ka prasība apmierināta un vērtējums  ir paaugstināts. Tā kā cilvēkam, kurš ir pārliecināts par savām zināšanām, ir dotas visas iespējas arī apstrīdēt saņemto vērtējumu.
Runājot par konkrēto gadījumu, varu teikt, ka katrai mācību priekšmetu olimpiādei ir savs nolikums, kas paredz gan tās gaitu, gan vērtēšanu un atlasi. Tā kā notikušo izvērtēs tiesa un tur neko nevaru pateikt. Domāju, ka pats galvenais ir, ka jaunais cilvēks izmanto iespējas aizstāvēt savas tiesības. Zinu, ka tieši informātikā mūsu valsts jaunieši visus iepriekšējos gadus ir bijuši stipri un no pasaules olimpiādēm atgriezušies ar medaļām. Iespējams, ka to veicina objektīva olimpiešu atlase, bet tikpat labi arī šis jaunietis varētu šo medaļu iegūt.
Gribētu pateikt savu subjektīvu viedokli, ka katrs pārbaudījums – eksāmeni, tāpat kā mācību priekšmetu olimpiādes prasa emocionāli psiholoģiski lielu sasprindzinājumu. Tieši tajā dienā un laikā var būt dažādi apstākļi, kas ietekmē atbildes, tāpat kā nedrīkst aizmirst, ka eksistē arī tādi faktori kā laime un veiksme.