Portāls saņēmis ievērojamu skaitu liepājnieku sūdzības par to, ka suņu saimnieki pilsētā neievēro noteikumus, kas regulē dzīvnieku turēšanu. Visbīstamākā situācija pēc liepājnieku teiktā ir pilsētas pludmalē, kur suņi skraida savā vaļā un apdraud cilvēkus.

Raimonds, kurš ik dienu dodas skrējienā, atzīst, ka apsver iespēju suņu dēļ mainīt maršrutu – nevis, kā ierasts, skriet pa pludmali, bet meklēt alternatīvu: “Pludmalē skriet kļuvis bīstami, jo šo vietu okupējuši suņi. Dažāda lieluma. Ne reizi vien nācies apstāties un atgaiņāties no savā vaļā skrejošajiem dzīvniekiem. Turklāt pludmalē ir gan tādi suņi, kuri šajā vietā atrodas bez saimniekiem, gan arī tādi, kuru saimnieki ir turpat tuvumā, bet par saviem suņiem, kas palaisti vaļā, neliekas ne zinis. Vairākas reizes bīstamās situācijās esmu suņu saimniekus aicinājis pielikt dzīvniekus pie pavadas, taču vienmēr saņemu aizbildināšanos, ka suņi taču nekožot, ka tie ir mācīti. Kaut par to stipri jāšaubās, ja suns jau šņakstina zobus pie manām kājām.” 

Līdzīgu viedokli pauž Līga: “Pa pludmali skriet vairs neatļaujos, jo bija gadījums, kad kāds savā vaļā palaists suns jau saplēsa man bikses. Labi, ka kāja palika vesela. Taču arī Jūrmalas parkā un uz veloceliņa ir bīstami, jo arī tur regulāri suņi tiek palaisti bez pavadas.” 

Arturs saistībā ar brīvsolī palaistiem suņiem met akmeni Pašvaldības policijas dārziņā: “Ir taču noteikumi, kas nosaka, ka sunim, izvedot to pastaigā, jābūt pie pavadas. Tāpat noteikumi paredz, ka suņu īpašniekiem jāsavāc mēsli aiz saviem mīluļiem. Kur skatās Pašvaldības policija? Pludmalē kopš pagājušās vasaras ne reizi neesmu redzējis nevienu policistu. Tāpat uz veloceliņa un parkā. Bet suņu tur, ka biezs. Vairāk nekā cilvēku. Tāpat mēslu ik uz soļa.”

Portāla veiktā lasītāju aptauja arī vēsta, ka liepājniekiem ir bail no brīvsolī palaistajiem suņiem. Uz jautājumu: vai jūtat apdraudējumu no suņiem, kas palaisti brīvsolī, 46% respondentu atbildējuši: jā, jo suņi ir neprognozējami. Savukārt 10% lasītāju atbildējuši, ka viņiem jau ir slikta pieredze saskarē ar šiem dzīvniekiem. Tikai 7% respondentu uzskata, ka nejūtas apdraudēti, ka suņiem jāļauj izskrieties. 

Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš portālam pastāstīja, ka 2012.gadā par suņu turēšanas noteikumu pārkāpšanu (LAPK 106.pants) noformēti 256 protokoli, no kuriem 54 protokoli – par pārkāpuma izdarīšanu atkārtoti gada laikā. Savukārt 2013.gadā noformēti 14 protokoli, no kuriem 7 – par pārkāpumu, kas izdarīts atkārtoti gada laikā.

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.pants “Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana” paredz, ka par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 5 līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – no 10 līdz 500 latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 10 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 1000 latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Savukārt par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 75 līdz 1000 latiem, konfiscējot dzīvnieku vai bez tā konfiskācijas.

Suņu turēšanas noteikumi paredz, ka pilsētā suni bez pavadas palaist pastaigā ir aizliegts gan uz ielas, mācību iestāžu teritorijās, gan daudzdzīvokļu namu pagalmos, parkos utt. Tāpat suni bez pavadas nedrīkst palaist pilsētas pludmalē. Izņēmums ir suņu pastaigu laukumi, piemēram, iežogotais laukums Zvejnieku alejā. Izskrieties bez pavadas suni var palaist arī zaļajā zonā (pilsētas mežā), taču sunim jāatrodas saimnieka tuvumā (ne tālāk par 200 metriem) un sunim jābūt kontrolējamam (saimniekam jāgarantē, ka suns paklausīs, kad tiks saukts).

Noteikumi paredz arī to, ka saimniekam jāsavāc sava suņa atstātie ekskrementi. Kā zināms, daudzviet pilsētā uzstādītas tieši šim mērķim paredzētas urnas.

“Situāciju pilsētā kopumā izsaka protokolu skaits,” skaidro K.Vārpiņš: “Protams, vasarā vairāk ar suņiem dodas ārā, kā arī mēdz biežāk palaist bez pavadas, bet tādēļ mums Liepājā ir suņu pastaigu laukumi, kur var izvest suņus pastaigā bez pavadas.”

“Ja tiek redzēts kāds pārkāpums, tad ir jāziņo Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas operatīvajam dežurantam – 63420269,” aicina policijas pārstāvis un piebilst: ”Ja tiek manīts suns bez saimnieka, tad par to ziņojam uzņēmumam, ar kuru pilsēta ir noslēgusi līgumu par šo dzīvnieku noķeršanu.”

Liepājas pašvaldība šogad, tāpat kā pērn, noslēgusi līgumu ar SIA “EKO Kurzeme” par klaiņojošo dzīvnieku izolāciju, portālu informēja Liepājas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķēde. Līgums noslēgts par 33 514,95 latiem (neskaitot PVN). Par šo summu gadā iespējams izķert 80 suņus un 500 kaķus.

D.Ķēde skaidro, ka klaiņojošo suņu vai savainotu dzīvnieku izķeršana jāpiesaka SIA “Eko Kurzeme”, darba dienās zvanot uz tālruni 63423435, bet brīvdienās un nakts stundās zvanot uz tālruni 22004476.