Ciemojoties Liepājā U. Augulis iepazina biedrību “Dižvanagi” Baltijas rehabilitācijas centrā, bērnu atbalsta centru “Dzintari” Kuldīgas ielā 20, izstaigāja arī sociālās aprūpes centra “Rūre” telpas un ieskatījās arī uzņēmuma “AE Partner” ikdienā, lai izrunātu nodarbinātības iespējas Liepājā.

“Liepāja nav izņēmums, arī šeit, tāpat kā daudzās citās pašvaldībās viena no galvenajām problēmām ir darba spēku trūkums,”

novērojumos dalījās ministrs.

Tomēr Liepājā viņu iepriecinājis fakts, ka sociālo darbinieku skaits gan te ir daudz lielāks, nekā citās pašvaldībās, attiecīgi, brīvas vakances vēl ir, bet ļoti maz.

“Ir pašvaldības, kurās sociālo darbinieku skaits ir 2/3 vai pat vēl mazāk,” viņš zina teikt.

Tikšanās laikā ar uzņēmumu “AE Partner” ne mazāku uzmanību izpelnījās arī klasiskais jautājums par slimības lapu atmaksām, izglītību, invalīdu nodarbinātību u.t.t.

“Tieši šis arī ir iemesls, kādēļ ir būtiski doties reģionālajos izbraukumos, jo sēžot Rīgā šādu informāciju tiešā veidā no uzņēmēja vai kāda cita, es visdrīzāk nedzirdētu. Bet, ja par pozitīvo – lielākais ieguvums, par ko šobrīd prieks, ir deinstucionalizācijas augļi. Kad 2015. gadā stāstīju par to, kā par lielisku iespēju, daudzas pašvaldības bija pret to.

Šobrīd redzu, kā projekti darbojas, pašvaldības ir apmierinātas ar izdarīto un, manuprāt, liela daļa sabiedrības ir ieguvēji, piemēram, ģimenes ar bērniem invalīdiem. Šobrīd izveidoti vairāki centri, kuros vecāki bērnu var atstāt un tādējādi darba tirgū tikt nodarbināti.

Uzskatu, ka šīs investīcijas sevi ir attaisnojušas un bijušas pareizas.”

Gada izskaņā gan bija manāmas raizes par to – kā šie projekti pastāvēs tālāk, vai pašvaldības spēs tos atļauties finansiāli.

“Te jārunā par to, kāds tad ir valsts un pašvaldības skatījums attiecībā uz pakalpojumu ieviešanu. No vienas puses raugoties – pašvaldība šīs saistības ir uzņēmusies un tās būtu jārisina atbilstoši līgumam. Tomēr neviens neplānoja, ka ģeopolitiskā situācija būs tāda kā šobrīd un tik ļoti ietekmēs ekonomisko situāciju.

Tādēļ nākamā gada budžetā viens no jautājumiem ir – kā nodrošināt šos pakalpojumus nemazinot to piedāvājumu. Tā ir šī brīža lielākā aktualitāte,” ministrs skaidro.

Nabadzība gan neizsīkst – seniori no pensijām izdzīvot nespēj vai knapinās, jaunie vecāki ar bērnu kopšanas pabalstu un mazajām bērnu naudām aizvien biežāk izlemj veidot mazākas ģimenes.

Loģisks šķiet jautājums, kā ministrs prognozē tuvākās iespējamās izmaiņas pabalstu un pensiju jomā, ņemot vērā, ka bērnu piedzimšanas pabalsts nav palielināts no 2003. gada, savukārt bērnu kopšanas pabalsts ir neskarts no 2014. gada.

“Šī gada budžets jau apstiprināts, līdz ar to grozījumu nebūs.

Šogad uzsvars tika likts uz īpašo aprūpi bērniem-invalīdiem, asistentu pakalpojuma nodrošināšanai un paaugstināšanai. Bet esam izstrādājuši piedāvājumu, ar kuru plānojam virzīties uz priekšu ņemot vērā ienākumu mediānas un citus kritērijus, kas ļautu ik gadu izstrādājot budžetu pārskatīt arī dažāda veida pabalstus. Iespējams dažus no tiem, kas īsti nav jānodala, varēsim apvienot.

Protams, mūs priecētu, ja vairāki pabalsti tiktu maksāti no pamatbudžeta, piemēram, vecāku pabalsts. Tas ļautu labāk sabalansēt abus budžetus. Ja valdībā mūsu piedāvājumam būs atbalsts, tam vajadzētu tikt virzītam ar nākamo gadu,” U. Augulis ir cerīgs.

Kopumā tikšot pārskatīti vismaz desmit no valsts izmaksājamiem pabalstiem.

Tāpat tuvākajā laikā plānots noteikt to, kāds būs pakalpojumu grozs, kas būs vienlīdzīgs visām pašvaldībām. Tajos ietilps visdažādākie sociālie un aprūpes pakalpojumi, kurus būtībā pašvaldībām būtu jānodrošina jau šobrīd.

“Šī iemesla dēļ tiek strādāts ar likuma grozījumiem Sociālā pakalpojuma palīdzības likumā. Te gan nākas atgriezties pie finanšu jautājuma, jo katrā pašvaldībā rocība ir ļoti dažāda, bet jāņem vērā visi – Latgales pierobeža, kur situācija var krietni atšķirties no Kurzemes, Rīga, tās centrs – viss ir jāsalāgo, jo cilvēku vajadzības vienādas ir jebkurā vietā Latvijā,” saka U.Augulis.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.