Uzņēmums “Clean R”, kas nu jau vairākus gadus veic Liepājas ielu uzturēšanu ziemā, apliecina, ka salīdzinājumā ar citām pilsētām Liepājā ziemā ielas tiek sālītas dāsnāk. Ja, piemēram, Jūrmalā un Tukumā 95 procentos gadījumu izvēlas mazo normu, kas ir 70 kg uz brauktuves kilometru, tad Liepājā teju nemitīgi tiek izmantota maksimālā deva – 140 kg uz kilometru.

Kaisa no sirds

Šonedēļ redakcija uzklausīja arī liepājnieku sašutumu. “Nu cik var kaisīt! Laukā plusi, bet kaisa. Mašīnas apaugušas ar sāls kārtu, koki ielas malā nokaltuši, sausumā sāls iet pa gaisu un mēs to ieelpojam, bet tas kaitē veselībai,” saka Uldis. Viņš piebilst, ka apsverot domu par parakstu vākšanu, lai apturētu sāls kaisīšanu pilsētas ielās.

Uzņēmuma “Clean R” preses sekretārs Kaspars Līcītis skaidro, ka brauktuves slidenuma likvidēšana ar mitrinātu sāli notiek, izkaisot divu veidu normas: mazo, kas ir 70 kg uz vienu kilometru 3,5 m platā joslā, vai lielo normu – izkaisot 140 kg uz joslu. Viņš atsaucas uz uzņēmuma apkopoto informāciju par 2018. gadu, kur skaidri redzams, ka pērn janvārī Liepājā maksimālā norma kaisīta uz 72% apkalpoto ielu, februārī – uz 95%, bet decembrī – uz 100% ielu. Līdzīgi arī šogad. Piemēram, naktī uz 14. janvāri, kad Liepājā lija kā pa Jāņiem, izkaisot 140 kg uz kilometru braucamās joslas, ar sāls šķidrumu apstrādātas gan A un A1, gan B klases ielas. Jautāts, kas dod rīkojumu par šādu ielu apstrādi un maksimālā sāls daudzuma izmantošanu, K. Līcītis skaidroja: “Rīkojumu par normu Liepājā dod Komunālā pārvalde, kas ir darbu pasūtītāja.”

Lūdzām arī VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) pārstāvi pastāstīt par sāls kaisīšanas pieredzi uz ceļiem mūspusē. Uzņēmuma komunikācijas speciāliste Maija Eglīte norāda, ka LAU izmanto citas sāls normas – 10 līdz 40 gramus sāls uz kvadrātmetru, kas atbilst no 35 līdz 140 kg uz vienu kilometru 3,5 m platā joslā. “Normas pielietojumu izvēlas atkarībā no meteoroloģiskajiem laika apstākļiem, to prognozēm un autoceļa seguma stāvokļa – seguma temperatūra, melnā ledus iespējamība, apledojums, sniegs, piebraukts sniegs. Piemēram, preventīvai kaisīšanai, ko veic uz A un A1 uzturēšanas klases valsts autoceļiem, kad nokrišņi netiek prognozēti un gaisa temperatūra ir tuvu nullei, izmanto 10 g/m², savukārt, ja ir spēcīga atkala, slapjš sniegs vai gaisa temperatūrai ir  tendence pazemināties, izmanto maksimālo normu,” paskaidro M. Eglīte.

Konsultējušies ar kolēģiem

Liepājas Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls medijiem jau iepriekš skaidroja, ka uz ielām, lai novērstu slīdēšanu, tiek laistīts sāls un ūdens maisījums jeb mitrināts sāls, ko sagatavo ar īpašu iekārtu: “Tas nodrošina, ka sāls graudiņi uz sasalušas virsmas nekur neaizripo vai tos neaizpūš vējš, bet pieķeras asfaltam un sāk iedarboties. Šī ir visplašāk izmantotā tehnoloģija, veicot ielu uzturēšanas darbus ziemā Baltijas valstīs,” viņš stāsta. To lietojot, kamēr temperatūra nepārsniedz mīnus 5 grādus. Nereti uz brauktuvēm mitrināto sāli izstrādā tad, kad gaisa temperatūra vēl ir plusos, taču uz ceļa klātnes veidojas apledojums vai var prognozēt tā drīzu veidošanos.

“Komunālās pārvaldes speciālistu pieredzes apmaiņā ar VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” speciālistiem, Ventspils un Jelgavas ielu uzturēšanas dienestiem ir pārrunātas dažādas brauktuves slīdamības likvidēšanas metodes. Katrai ir savas priekšrocības un trūkumi.

Ņemot vērā mūsu klimatiskos apstākļus un pieejamos finanšu līdzekļus, citas brauktuvju apstrādes metodes nav tik efektīvas un pieejamas,” izvēli skaidro A. Štāls.

Painteresējāmies par kaimiņu pieredzi. Pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” (veic ielu uzturēšanas darbu) Transporta mehāniskā ceha vadītājs Ivars Žaimis pastāstīja, ka Ziemas dienests izmanto līgumā ar pasūtītāju – Ventspils Komunālo pārvaldi – noteiktās tehniskā sāls izmantošanas normas: pazeminātā ir 20 grami uz kvadrātmetru, normālā – 40 grami uz kvadrātmetru, paaugstinātā – 80 grami uz kvadrātmetru. “90% gadījumu izmantojam pazemināto normu. Ilgstoša sniegputeņa gadījumos kaisām 40 gramus, bet paaugstināto sāls normu – pēdējo astoņu sezonu laikā neatceros,” viņš klāsta. Un piebilst, ka normu nosaka Ziemas dienesta dežurants, “saskaņojot ar pasūtītāja tehnisko uzraugu un ņemot vērā klimatiskos apstākļus un ceļa stāvokli”.

Viss drošības dēļ

Komunālās pārvaldes vadītājs Jānis Neimanis apstiprina, ka lēmumu, cik bieži jākaisa un cik daudz, pieņem Komunālās pārvaldes Ziemas dienesta dežurants, pie nepieciešamības konsultējoties ar Ziemas dienesta vadītāju. Jautāts, kāpēc mūsu pilsētā lielākoties izvēlas izmantot maksimālo sāls normu ielu kaisīšanai, skaidroja: “Liepāja atrodas valsts rietumos, kur klimats ir izteikti mainīgs – temperatūra īsā laika brīdī var no plus grādiem noslīdēt uz mīnus grādiem, un tas var notikt diennakts laikā atkārtoti. Nereti diennakts laikā tiek doti divi un vairāk uzdevumi atkarībā no nokrišņu daudzuma veikt ielu apstrādi ar pretslīdes materiālu. Līdz ar to arī ir vislielākie riski, un tāpēc pēc pašu pieredzes tā rīkojamies. Jo uzskatām, ka preventīvais darbs mazina risku. “Mazo sāls” normu visbiežāk lietojam sezonas sākumā un beigās, kad ielu segumi nav caursaluši. Tāpat to izmantojam tiltu, satiksmes pārvadu un atsevišķu ielu posmu apstrādei.” Viņš uzsver, ka reizēs, kad prognozes vēsta krasu temperatūras pazemināšanos, kā arī vēl piesalstošu lietu vai sniegu, profilaktiskie pasākumi tiek veikti jo īpaši aktīvi.

“Ir bijušas naktis, kad dežurants un Ziemas dienesta vadītājs nakts laikā zvana ne vien man, bet arī Liepājas pilsētas domes izpilddirektora vietniekam Didzim Jēriņam, lai konsultētos,” turpina J. Neimanis. “Tāpat bijušas situācijas, kad kopā ar mūsu speciālistiem dienas un nakts laikā dodamies apsekot ielas, lai pieņemtu satiksmes dalībniekiem drošākos lēmumus. Ja temperatūra nakts laikā pazeminās, noslīdot zem nulles, tad ir liela bīstamība.” Komunālās pārvaldes vadītājs norāda, ka ir daudz aspektu, kas jāvērtē, – temperatūra, lietus, sniegs, vēja stiprums, tā virziens utt. “Tādēļ, lai novērstu risku, tiek kaisīta lielā sāls norma,” viņš saka.

Ekoloģiski ir dārgāk

J. Neimanis piekrīt, ka lielākās sāls normas kaisīšana nav ekoloģiska, rada kaitējumu gan dabai, apaviem un dzīvniekiem, gan transportlīdzekļiem, taču svarīgāka esot satiksmes dalībnieku drošība: “Jautājums ir aktuāls ik ziemu. Bagātākās valstis var izmantot alternatīvus risinājumus, tīrot noteku akas, cauruļvadus un attīrīšanas iekārtas, kuru aizsērēšanu veicina ielās izkaisītais grants vai šķembu materiāls. Ja Latvija paliks turīgāka, arī mēs varēsim domāt par alternatīvām metodēm.”

“Rīgas vadība saka, ka eksperimenta kārtā šogad uzsāks atsevišķās ielās sniegu stumt kaudzēs un vedīs prom,” tā J. Neimanis. “Jāredz, kā viņiem veiksies. Ekoloģiski noteikti ir dārgāk! Neizslēdzu, ka laika gaitā nonāksim līdz citam risinājumam. Bet šobrīd šis ir labākais variants – sabalansēts starp rezultātu, tas ir, drošību, un izdevumiem.”

Kamēr citu risinājumu Liepājā izmantot nav paredzēts, auto īpašniekiem J. Neimanis iesaka biežāk mazgāt savus spēkratus, lai tiem sāls nodarītu pēc iespējas mazākus bojājumus.

Savukārt, runājot par kokiem pilsētā, viņš teic: “Par Liepāju noteikti nevar teikt, ka koki iet bojā sāls dēļ. Galvenie iemesli koku bojāejai ir to vecums, bakterioloģiskās slimības, tāpat sugu piemērotība mūsu apstākļiem. Vētras un vandaļi.”

“Lai arī Latvija šķietami nav liela platības ziņā, tomēr laikapstākļi vienā un tajā pašā stundā kardināli var atšķirties Liepājā, Rīgā un Daugavpilī. Tas arī ir viens no būtiskākajiem faktoriem, ko katra pašvaldība ņem vērā, izvērtējot brauktuvju apsaimniekošanas iespējas ziemā – jāsaprot, ka valsts vidienē izmantotās metodes ne vienmēr būs tās pašas un tādā apmērā, kā piekrastes pilsētās izmantotās,” lūgts komentēt situāciju, saka Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis. Viņš pieļauj, ka, attīstoties tehnoloģijām, arī šajā jomā nonāksim līdz vēl labākiem risinājumiem, kas vienlaikus garantēs augstu drošību jebkuros laikapstākļos, zemāku ietekmi uz apkārtējo vidi un ekonomiski pamatotas izmaksas.