Viņš informē, ka pašlaik turpinās diskusijas, lai sagatavotu valdības lēmumprojektu par LiepU nākotni, kurās savu lēmumu pauž gan LiepU padome, gan LiepU Satversmes sapulce, gan LiepU Senāts.

Grafs uzsver, ka

LiepU padomes ieskatā strauji jāattīsta spēcīga un moderna universitāte Kurzemē trīs zinātnes universitāšu ekosistēmā.

“Lai šo mērķi sasniegtu, īstenosim jaunu LiepU stratēģiju, kas paredz ciešu sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Latvijas Universitāti (LU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kā arī Liepājas pašvaldību, kā arī īstenosim iekšējās pārmaiņas, tajā skaitā LiepU struktūrā un LiepU vadības procesos, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus,” sola LiepU padomes priekšsēdētājs.

Grafs norāda, ka tāpēc nevar akceptēt medijos izskanējušo argumentu pēc 7.novembra Satversmes sapulces sēdes, ka izvēlēta LU kā vadošais partneris, jo “tādā veidā būs mazāk plašu reorganizāciju vai izmaiņu”. Augstskolas padomei Satversmes sapulces pieņemtais lēmums nav saistošs.

Grafs norāda, ka, izvērtējot trīs zinātnes universitāšu pārdomāto redzējumu, tajā skaitā RTU un LU kā potenciālo vadošo partneru redzējumu, kā arī nepieciešamību attīstīt LiepU trīs stratēģiskās specializācijas virzienus, proti, sociālās zinātnes, humanitārās un mākslas zinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas, LiepU padome 4.novembrī ar stabilu balsu vairākumu pieņēma lēmumu par vadošo partneri izvēlēties RTU, kas ļautu zinātnes universitāšu ekosistēmā iesaistīt arī LU un RSU.

Viņš skaidro, ka gadījumā, ja LU būtu vadošais partneris, RSU LiepU reorganizācijas procesā nepiedalītos, savukārt Liepājas pašvaldība atbalsta RTU kā vadošo partneri. Ja vadošais partneris ir RTU, tad arī RSU ir gatava iesaistīties, taču jebkurā gadījumā lēmumu par vadošā partnera izvēli pieņems valdība.

Pirmdien, 7.novembrī, Satversmes sapulce neievēlēja jaunu LiepU rektoru, jo neviena no divām pretendentēm – Indra Dedze un Ineta Kristovska – neieguva Satversmes sapulces dalībnieku vairākuma balsis.

Ņemot to vērā, LiepU sešu mēnešu laikā būs jāorganizē jauns konkurss uz augstskolas rektora amatu.

LETA jau vēstīja, ka LiepU plānots integrēt zinātnes universitātes ekosistēmā, izveidojot spēcīgu un mūsdienīgu zinātnes universitātes ekosistēmu Liepājā, kas sniegs iespēju iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību Kurzemē sociālās zinātnēs, humanitārajās zinātnēs, inženierzinātnēs un veselības aprūpē, ļaus paaugstināt zinātnisko kapacitāti, nostiprināt sadarbību ar vietējo industriju, kā arī palielināt augstākās izglītības un pētniecības atdevi. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) oktobrī norādīja, ka pie LiepU jautājuma tiek aktīvi strādāts un notiek pārrunu process, tādēļ tā vēl nevaram nosaukt konkrētu zinātnes universitāti.

IZM uzsver, ka Ministru kabineta noteikumi “Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība neparedz piešķirt zinātnes bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām, kuru novērtējums ir 1 vai 2, proti, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai, Banku augstskolai, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, LiepU, taču zinātnes bāzes neesamība būtiski apdraud augstskolas iespējas īstenot Augstskolu likumā noteiktos kritērijus zinātniskās darbības un tehnoloģiju pārneses procesa nodrošināšanai kā zinātniskajām institūcijām.