Patlaban rektora amatu turpina pildīt esošā rektore Dace Markus, bet LiepU padomei ir jāorganizē jauns rektora vēlēšanu process.

Atgādinām, ka pieteikšanās uz rektora amatu noslēdzās 31. augustā, bija saņemti divi pieteikumi.

Liepājas Universitātes padomei izvērtējot kandidātus, viņu attīstības redzējumu, Satversmes sapulces balsojumam tika virzīti abi pretendenti. Lai rektors tiktu ievēlēts, par viņu bija jānobalso 26 no 51 Satversmes sapulces dalībnieka.

Vēlēšanu dienā tika izsniegti 44 balsošanas biļeteni. Skaitot balsis, tikai 34 atzītas par derīgām. No abām kandidātēm, kas nav liepājnieces, visvairāk ”par” saņēma I. Kristovska – 20, bet I. Dedze – 14. Taču līdz nepieciešamajam balsu skaitam tomēr pietrūka, līdz ar to LiepU joprojām ir jauna rektora meklējumos.

Kā novēroja portāls, sarūgtinājumu par iznākumu I. Kristovskai bija grūti noslēpt.

”Jūsu viedoklis ir jūsu viedoklis, es to pieņemu, bet kā filologs saku vienu: aiziesiet mājās, palasiet Veidenbauma dzejoli par ”Vienkāršiem ļautiņiem”,” viņa vēlēja ieskatīties dzejā paustajās atziņās.

E. Veidenbaums, “Vienkāršie ļautiņi”:

Vienkāršie ļautiņi
Verdzībā nomocās,
Verdzībā asaras raud
Pēc dzīves labākas.
Vienkāršiem ļautiņiem
Dumjas ir galviņas:
Verdzības ķēdes sev tie
Paši kaļ dienu no dien’.
Klausa, ko tumsoņi melš,
Kanceļu krāpnieki,
Klausa un varmākus cien,
Ciena un kalpo tiem.
Kalpo tiem bīdamies,
Baida tos elle un Dievs –
Ģeķīgo mežoņu
Teikas it riebīgas.
Pliķēt un sist sevi liek
Un, kad sāp, tad tik smilkst,
Dumjajās galviņas,
Ilgs vēl jums ciešanas laiks!

Satversmes sapulces priekšsēdētājs Uldis Zupa, lūgts komentēt vēlēšanu iznākumu, norādīja, ka tas nav iepriekš paredzams. ”Šeit lomu nospēlēja vairāki faktori, tādēļ grūti spriest,” viņš sacīja.

Abas kandidātes gan iepriekš bija paudušas, gan arī vakar viņām bija dota iespēja īsi prezentēt savu redzējumu par mācību iestādi. Acīmredzot Satversmes sapulces dalībniekus tas nav pārliecinājis. Tādējādi LiepU padomei sešu mēnešu laikā ir jāorganizē jauns vēlēšanu process, kura noslēgumā būs atkārtota balsošana.

Pēc rektora vēlēšanām sekoja vēl viens būtisks jautājums, par ko nācās balsot Satversmes sapulcei, – ārējās konsolidācijas partnera izvēle.

Izšķiršanās bija starp Latvijas Universitāti (LU) un Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Sanākušie vienbalsīgi nolēma atbalstīt pirmo variantu un pievienoties Latvijas Universitātei.

Vaicāts, ko tas mainīs LiepU dzīvē, U. Zupa atzina, ka ir ļoti sarežģīti prognozēt, kādas izmaiņas būs, cik straujas, kādas būs sekas.

Lai arī ir bijušas diskusijas, pagājušajā nedēļā uzklausīti pārstāvji gan no LU, gan RTU, debatēs pirms balsojuma iezīmējās, ka tomēr ir daudz nezināmā. Taču izšķirties nācās. Nolemts pievienoties LU, iespējams, būs mazāk plašu reorganizāciju vai izmaiņu.

”Kļūšana par LU filiāli ir nepieļaujama,” uzskata U. Zupa, ”tas nav neviena interesēs. Manuprāt, šis lēmums jāskatās daudz plašāk, reģiona attīstības kontekstā.

Spēcīga un neatkarīga LiepU šeit noteikti ir nepieciešama, ja vēlamies, lai šis reģions attīstās, lai jaunatne nedotos projām, lai šeit paliktu, lai nenotiktu vēl spēcīgāka depopulizācija,” uzskata U. Zupa.

Par Satversmes sapulcē pieņemto gala lēmumu tiks informēta LiepU padome, kas pēc tam to pavēstīs arī dibinātājam – Izglītības un zinātnes ministrijai.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.