Lietuviešu tūristus Latvijā visvairāk satrauc sliktais autoceļu stāvoklis.

Tāda atziņa noformulēta starptautiskās tūrisma izstādes “Vivatour 2011” laikā, veicot Lietuvas tūrisma ekspertu aptauju, aģentūru LETA informēja Kuldīgas tūrisma attīstības centra direktors un Kurzemes tūrisma asociācijas (KTA) valdes loceklis Artis Gustovskis.

Mutisko interviju laikā, ko organizēja KTA, tika aptaujāti 13 Lietuvas tūrisma eksperti – galvenokārt kaimiņvalsts tūrisma informācijas centru vadītāji.

Lietuvas tūrisma ekspertiem vaicāts, kas, viņuprāt, Latvijā visvairāk iepriecina lietuviešu tūristus un kas viņiem pašlaik traucē ceļot uz mūsu valsti. Visi aptaujātie eksperti esot uzsvēruši, ka joprojām – jau vairāk nekā 15 gadus – traucē “briesmīgie” Latvijas autoceļi.

“Eksperti atzina, ka pat vislabākais Latvijas tēls šobrīd nespēs pievilināt tūristus, ja Latvijas valdība steidzami neko nemainīs uz lielajiem ceļiem, ne tikai “Via Baltica”, bet arī, piemēram, ceļu posmos Rucava-Liepāja, Ezere-Saldus,” akcentēja Gustovskis.

Savukārt par Latvijas stiprajām pusēm lietuvieši esot atzinuši lielo daudzumu dažādu tūrisma informācijas materiālu par Latviju lietuviešu valodā, kamēr lietuviešiem par viņu valsti tik daudz materiālu latviski neesot izstrādāts. Vairāki eksperti norādījuši uz informācijas lielo apjomu, funkcionalitāti un bukletu atraktivitāti. Daži minējuši gadījumus, kad atsevišķi uzņēmēji mācās un aizgūst idejas no latviešu tūrisma bukletu krāsām, dizaina un plānojuma.

Ieskicējot vidējo lietuviešu ceļotāju, kurš apmeklē Latviju, un viņa intereses, var secināt, ka tūristi no Lietuvas ziemā labprāt brauc uz Latvijas slēpošanas kalniem. Savukārt vasarā tipisks tūrists no Lietuvas pirmkārt dodas uz jūras piekrasti Kurzemē, starp Liepāju un Ventspili, tad vienu dienu pavada Ventspilī un atgriežas Lietuvā caur Kuldīgu, Sabili un Talsiem, pastāstīja Gustovskis, komentējot veiktās aptaujas rezultātus.

Lietuviešiem pietrūkstot vienota informatīvā materiāla par Latvijas slēpošanas kalniem. Līdz šim viņi par tiem uzzinājuši no draugiem vai arī braukuši visu laiku uz vienu un to pašu slēpošanas kalnu. Vidzemē lietuvieši visvairāk esot iecienījuši Žagarkalnu, bet Kurzemē – “Zviedru cepuri”. Ja ceļojums no Lietuvas uz Latviju ilgst nedēļas garumā, tad parasti tas sākas vai beidzas ar Rīgas apmeklējumu, secināts aptaujā.

Lietuvieši atzinuši, ka viņu tūrisma infrastruktūrai Lietuvas valsts fondi piešķir vairāk naudas nekā Latvijā.