Pie mums tas stāsies spēkā no nākamā mācību gada un attieksies uz 1.–6. klašu skolēniem, bet dažās Eiropas valstīs, piemēram, Nīderlandē, Grieķijā un Itālijā, šis solis jau ir sperts.

Kāda tam ir rezonanse? Kā jau jebkuram lēmumam, ir divas puses – tie, kas atbalsta, jo “sen jau vajadzēja” un nevar vien sagaidīt, kad aizliegums stāsies spēkā, un tad ir tie, kas kategoriski iebilst, jo “telefons ir mana bērna privātīpašums”, “šāda aizlieguma mērķis ir nostiprināt absolūtu un totālu skolas kontroli pār bērniem”, “tā ir cilvēktiesību ierobežošana”, “nebūs pierādījumu vardarbībai”.

Veidojot publikāciju par gaidāmajām izmaiņām, satraucoši bija Liepājas Centra sākumskolas direktores Kristīnes Bārdules sacītais avīzei:

starpbrīdī uzsākta un nepabeigta spēle traucējusi skolēniem pārslēgt uzmanību uz mācību procesu,

savukārt, tuvojoties starpbrīdim, bija vērojama skolēnu nepacietība un nespēja koncentrēties, domājot par spēles atsākšanu.

Skolēni, atrodoties blakus cits citam, spēlēja spēles mobilajos telefonos, bet nesarunājās, kas mazināja viņu iespējas attīstīt tādas sociālās prasmes kā sadarbība, emociju izpratne un problēmu risināšana.

To, cik ļoti mobilā ierīce spēj ievilkt savā virtuālajā pasaulē, zina ikviens vecāks, kuram, protams, rūp sava atvase.

Visticamāk, tiem vecākiem, kuri laika ierobežojumus neliek vai nesaprot, kur ir problēma, ja bērns stundu laikā baksta telefonu, šis lēmums laikā, kad attīstās tehnoloģijas, varētu šķist “tumsonība”.

Un

skolotājam, lai cik grūti tas dažiem šķiet, ir taču jāprot tikt galā ar bērniem klasē

un jāpasniedz viela tik aizraujoši, lai nerastos vēlme meklēt somā telefonu.

Tomēr aicinu aizdomāties, ka viss nav tik viennozīmīgi.

Ir daudz stāstu par to, ka pēc telefonu aizliegšanas skolēniem uzlabojas sekmes, bērni sākuši vairāk komunicēt savā starpā, starpbrīžos spēlē spēles, bet siltajās dienās garajā starpbrīdī iet ārā.

Sliktāk jau noteikti nebūs! Un es tomēr izvēlos, lai mans bērns attīstītu savu lasītprasmi, nevis to, kā pārvarēt līmeni pēc līmeņa kādā trulā spēlītē.

Turpinot stāstu par Centra sākumskolu, lēmums ierobežot mobilo ierīču lietošanu pieņemts pirms astoņiem gadiem.

Skola patlaban nevar apgalvot, ka neviens skolēns ārpus mācību procesa un bez skolotāja atļaujas nelieto mobilo telefonu, jo tiem, pēc noteikumiem, ir jāatrodas somās.

Vienmēr ir kāds, kurš vēlas pārbaudīt robežas.

Tomēr novērots, ka starpbrīžos skolēni vairāk sarunājas savā starpā, iecienīta ir bibliotēka abās skolas ēkās, kur skolēni iet ne tikai lasīt grāmatas, bet arī spēlēt galda spēles.

Sadarbībā ar vecākiem un skolas atbalsta biedrību arī klasēs ir dažādas galda spēles, kā arī 4.–6.klašu skolēniem ir pieejamas sportiskas aktivitātes Toma ielas ēkā – novuss, galda teniss un galda futbols.

Lai gan pavīd arī uzskats, ka neviens starpbrīžos nav jāizklaidē, lai bērni paši sevi izklaidē. Turklāt, ja ir garlaicīgi, tad tā ir laba ziņa.

Garlaicībā rodas ģeniālas idejas, attīstās radošums. Sak, jo mazāk lietos telefonus, jo gudrāki paliks!

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.